ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs piedalījās BRICS samitā Kazaņā, Krievijā. Vai ir nodarīts kaitējums ANO reputācijai? Uzskatu, ka jā. Vai šim faktam jāmazina mūsu pašu ātrums un atbalsts ANO? Uzskatu, ka nē.
Pirmkārt, īstā problēma jau nav BRICS, kas apvieno Brazīliju, Krieviju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfriku, vai šī formāta samits, kuru apmeklēja daudzas valstis. Problēma ir tā, ka Gutērešs jūnijā atteica dalību Ukrainas miera samitā Šveicē, bet nupat omulīgi piedalījās BRICS sanāksmē, kas notika agresorvalstī Krievijā, un šo soli pats nav spējis īsti izskaidrot.
Otrkārt, ANO ģenerālsekretāram jāpārstāv tas, ko plaši dēvē par "ANO vērtībām". Tās ir normas, kas iekļautas ANO Statūtos un joprojām kaut cik satur kopā pasauli – spēka un spēka draudu lietošanas aizliegums, valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, cilvēktiesības.
Lai pavisam sabojātu ģenerālsekretāra apmeklējuma pēcgaršu, jāmin, ka arī uz viņu attiecas ANO Vadlīnijas par kontaktiem ar personām, par kurām Starptautiskā Krimināltiesa izdevusi apcietināšanas orderi vai pavēstes. Vadlīnijas pamatā aizliedz sanāksmes, tikšanās, foto iespējas, ceremoniālus kontaktus starp ANO pārstāvjiem un šādām personām.
Atļauti tie ir tikai gadījumos, kas ir strikti nepieciešami ANO funkciju izpildei. Starptautiskā Krimināltiesa pagājušā gada martā izdeva Putina aresta orderi, apsūdzot viņu kara noziegumos, kas saistīti ar bērnu deportāciju un pārvietošanu no okupētajām Ukrainas teritorijām uz Krieviju. Tas tomēr neatturēja ANO ģenerālsekretāru doties uz Kazaņu.
Treškārt, ģenerālsekretārs nav visa ANO; organizāciju veido dalībvalstis. Ģenerālsekretārs atbilstoši ANO Statūtiem ir "organizācijas galvenais administratīvais ierēdnis", kuram jāpārstāv ANO dalībvalstis un institūcijas. ANO galvenā ierēdņa došanās uz Kazaņu patiešām nešķiet savienojama ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un Starptautiskās Krimināltiesas izdoto aresta orderi Putinam.
Tai pašā laikā Gutēreša dalība BRICS samitā, lai kā sabojājusi organizācijas tēlu sabiedrībā, nav iemesls, lai demonizētu vai noliegtu ANO. Tās potenciāls ir tieši dalībvalstu rokās.
Ceturtais ir arguments, kas, iespējams, nedaudz izskaidro Gutēreša soli. ANO ģenerālsekretāram piemīt plaša diplomātiskā loma, ko dēvē par good offices. ANO ģenerālsekretāri vēsturiski ir bijuši visai spējīgi miera brokeri. Ģenerālsekretāra kā augstas klases diplomāta standartu jau ANO pirmsākumos iedibināja Dāgs Hammaršelds. 1954. gadā septiņpadsmit ASV gaisa flotes lidotāji Korejas kara beigu fāzē bija nosēdušies Ķīnā, un Ķīnas tiesa viņus pasludināja par spiegiem.
Šī situācija radīja milzu spriedzi starp ASV un Ķīnu, līdz pat kodoluzbrukuma iespējai. Hammaršelds iesaistījās vairāk nekā sešu mēnešu ilgās diplomātiskās sarunās, kas vainagojās ar visu ASV lidotāju atbrīvošanu.
Šo epizodi ir vērts atcerēties, jo tā iezīmē pagrieziena punktu izpratnē par ANO ģenerālsekretāra lomu starptautiskajā politikā. Tā izveidoja ANO ģenerālsekretāru par nenovērtējamu resursu starptautiskā miera un drošības uzturēšanā. Var būt, ka Gutērešs dalību BRICS samitā saskatīja kā iespēju ģenerālsekretāra diplomātijai ar šīm globāli ietekmīgajām valstīm. Vai viņam izdevās iekāpt Hammaršelda kurpēs? Nē.
* Viedokļraksta saturs ir autores personīgais viedoklis un neatspoguļo citu institūciju nostāju.