Leta1985 (1)
Foto: LETA
Apzīmētas sienas, skaļa nekvalitatīva mūzika, iedzēruši cilvēki, aplupušas tirdzniecības vietas un apgaismojuma trūkums, vai tas ir sešdesmito gadu Hārlemas apraksts?

Nē, šoreiz stāsts ir par Stacijas tuneli Rīgas centrā, caur kuru katru dienu iziet tūkstošiem cilvēku uz vilcienu vai no tā. Caur tuneli iziet gan rīdzinieki, kas izmanto šo satiksmi, lai, piemēram, no Imantas nokļūtu centrā, gan citu pilsētu un novadu iedzīvotāji, gan ārvalstu viesi, kuriem šis tunelis ir vārti uz galvaspilsētu. Iespējams, kāds gangsteru dzimtas pārstāvis no okeāna otras puses te justos kā mājās, tomēr tradicionālo tūristu, kam svarīga drošība un sakārtota vide, šādi vārti var tikai aizbaidīt.

Nesakārtota, vizuāli nepievilcīga un maz kontrolēta vide ir labs priekšnoteikums dažāda veida nelikumīgām rīcībām. Piemēram, jau pirms jaunā mācību gada daudzi vecāki izteica bažas par plaši izplatītajām tā sauktajām "legālajām narkotikām", tātad apreibinošajām vielām, kuras drīkst brīvi pārdot, jo nav iekļautas aizliegto vielu sarakstā. No daudziem avotiem ir saņemti signāli, ka Stacijas tunelis ir vieta, kur šāda veida "preci" iespējams nopirkt. Tādu tirdzniecības vietu tuvumā "spieto" atbilstošā publika, kuras klātbūtne un izturēšanās bieži rada nepatīkamu sajūtu vai pat bailes garāmgājējos.

Uzskatu, ka Stacijas tunelis vispār nav vieta, kur būtu jānodarbojas ar dažāda veida tirdzniecību, jo visas preces, kuras piedāvā tirgotāji tunelī, iespējams iegādāties tuvumā un virs zemes. Ja arī tirdzniecība tiktu pieļauta, tad ir precīzi jānosaka kādas iedzīvotājiem nepieciešamas un nekaitīgas preces drīkstētu tirgot, un to saraksts būtu stipri ierobežots. Tirdzniecības vietām jābūt, ja ne gluži arhitektūras šedevriem, tad vismaz mūsdienīgi izveidotām un atbilstoši koptām. Slēdzot līgumu ar pašvaldību par telpu izmantošanu, jāparedz atvieglotas, "nesāpīgas" iespējas no tirgotāja atbrīvoties, tikko tiek pārkāpti līguma nosacījumi, tātad tirgotas neparedzētas preces, neaprūpēts vizuālais noformējums vai ir citi pārkāpumi.

Taču arī pašvaldībai ir daudz aktīvāk jāuzņemas stacijas tuneļa sakārtošana, sienu attīrīšana no zīmējumiem, grīdas salabošana, galu galā kārtības kontrole tunelī. Kādēļ iedzīvotājiem, ejot caur to, ir jāklausās skaļas dziesmas ķērcošās balsīs un jāizjūt dziedātāja uzmācīgais acu skatiens, prasot naudu. Tunelī ir nepietiekams apgaismojums, kas vienmēr ir dažādu nelikumību labākais draugs

Lai minētās nekārtības novērstu un Stacijas tunelis būtu Rīgai atbilstoši vārti, domājot kaut vai par 2014.gadu, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, esmu vērsies gan RD Satiksmes, gan Labklājības departamentā. Atbilde uz manu vēstuli apliecināja, ka Labklājības departamenta amatpersonas izprot nepieciešamību operatīvi risināt problēmu, tajā skaitā ierobežot haotisko un vāji kontrolēto tirdzniecību. Savukārt Satiksmes departamenta atbildē jūtama mazāka ieinteresētība, kas tiek maskēta ar stāstu par ekonomiskajiem ieguvumiem, kas tiekot gūti no apšaubāmu tirdzniecības vietu nomas.

Esmu pārliecināts, ka Rīgai nav vajadzīgi ieņēmumi, kas gūti no tirdzniecības ar iespējams iedzīvotājiem bīstamām precēm. Jauniešu veselība ir neskaitāmas reizes nozīmīgāka, nekā sīki ieņēmumi, kas pilsētas vai pat RD Satiksmes departamenta budžeta kontekstā nav pat pamanāmi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!