Euribor – agrāk nepazīstams un daudziem nedzirdēts jēdziens – līdzās cenu kāpumam un norisēm Ukrainas frontē nu ir kļuvis par vienu no galvenajām ikdienas sarunu tēmām. Cik maksās mans kredīts šoruden un cik 2023. gada janvārī? Vai šobrīd ir izdevīgi kredītlikmi nofiksēt? Šie un līdzīgi jautājumi, kurus ikdienā dzirdu no bankas klientiem, nozīmē, ka cilvēkos valda satraukums un neziņa. To apliecina arī Swedbank augustā veiktās aptaujas dati: 43% respondentu visvairāk satrauc neziņa par to, cik liels maksājumu pieaugums ir gaidāms. Lai arī neviens finansists šobrīd nevar precīzi pateikt, kāda būs starpbanku aizdevumu likme Euribor šī gada nogalē vai nākamgad, mēs varam modelēt ticamākos attīstības scenārijus, kā arī ieteikt kredītņēmējiem piemērotāko rīcību.
Kāpēc aug likmes?
Pirmkārt, par to, kāpēc likmes aug. Īsā atbilde – inflācijas dēļ. Ekonomikai attīstoties normālos apstākļos, banku aizdevumi biznesam un privātpersonām saglabā stabilu pieprasījuma pieaugumu – cilvēki nopelna vairāk, grib lielāku mājokli, banka aizdod naudu, attīstītāji redz, ka pieprasījums ir noturīgs un būvē jaunus mājokļus. Brīdī, kad cenu kāpums kādu ārēju faktoru dēļ kļūst nekontrolējams (kā šobrīd), centrālās bankas cenšas samazināt naudas pieejamību, bremzējot kreditēšanu, lai pieprasījums nebūtu tik augsts un cenas nostabilizētos. Tāpēc centrālās bankas ceļ aizdevumu likmes (arī komercbankas naudu aizņemas), kam seko ķēdes reakcija – kredīti kļūst dārgāki.
Kas notiks ar Euribor?
Otrkārt, par Euribor likmēm līdz šim un nākotnē. Euribor ir viena no divām kopējās kredītlikmes komponentēm (otra ir nemainīgā bankas noteiktā pievienotā likme), un tās sadārdzinājums, piemēram, 65 tūkstošu eiro kredītam, nozīmēs ikmēneša maksājuma kāpumu par 64 eiro (maksājums pieaug no 338 eiro līdz 402 eiro mēnesī, pieņemot, ka Euribor ir 2%), salīdzinājumā ar situāciju, kad Euribor bija pielīdzināts nullei. 90 tūkstošu eiro kredītam pieaugums būtu 93 eiro mēnesī (maksājums aug no 402 līdz 495 eiro). Katram kredītņēmējam situācija būs atšķirīga, jo svarīgs ir kredīta atlikuma lielums un atlikušais kredīta atmaksas periods – jo mazāks atlikums un periods līdz pilnīgai atmaksai, jo mazāka būs Euribor likmju kāpuma ietekme.
Jāņem gan vērā, ka šā brīža Euribor likme tālu atpaliek no 5% likmes kāda tā bija 2008. gadā, un šobrīd nav pamata domāt, ka tā varētu pat pietuvoties tik augstam līmenim. Pēc ekonomistu domām, Euribor likme nākamgad nostabilizēsies, jo inflācijas augstākais punkts ir aiz muguras. Finanšu tirgu prognozes ir, ka gan trīs, gan sešu mēnešu Euribor likme turpmāko gadu laikā nostabilizēsies ap 2% līdz 2,5%. Tātad ar šādu likmi, kam jāpievieno bankas pievienotā likme, ir jārēķinās aizņēmējiem.
Kā rīkoties?
Treškārt, par kredītņēmēju rīcību likmju un ikmēneša maksājumu pieauguma apstākļos. Pirmā un galvenā lieta – ir jāsaprot, ar kādu maksājumu pieaugumu ir jārēķinās. Swedbank ir izveidojusi kalkulatoru, kas katram kredītņēmējam ļauj prognozēt maksājuma lielumu. Internetbankā katrs var uzzināt savu šā brīža kredītlikmi, kā arī noskaidrot to, kad tiks pārskatīta bāzes likme. Būtu jāapzinās, ka pozitīvs Euribor nebūs īstermiņa situācija – ar to būs jārēķinās arī turpmāk.
Otra lieta, – ir vērts pārskatīt savus izdevumus, piešķirot katram izdevumu veidam noteiktu kategoriju (obligātie, nepieciešamie un vēlamie maksājumi). Obligāto maksājumu kārtā bez komunālajiem maksājumiem, pārtikas u.c., būtu jāieceļ arī uzkrājuma veidošana. Iespējams, uzkrājumos var novirzīt kaut daļu no vēlamajiem maksājumiem, atsakoties no kāda kafejnīcas vai restorāna apmeklējuma.
Trešā lieta, – ja kļūst skaidrs, ka ikmēneša maksājums ir kļuvis pārāk liels un to segt nebūs iespējams, būtu jāsazinās ar savu aizdevēju, lai kopīgi meklētu labāko risinājumu attiecīgajā situācijā. Zinu, ka daudzi šajos apstākļos apdomā iespēju pāriet uz tā saucamo fiksēto kredītlikmi, kas nozīmē, ka turpmāko piecu gadu laikā likme nemainīsies. Tiesa, ir jārēķinās, ka ikmēneša maksājums būs lielāks par pašreizējo, jo fiksēta likme ietver sava veida "apdrošināšanu" pret likmju svārstībām, un šobrīd no jauna izsniegtam kredītam fiksētā likme varētu sasniegt 4%–5%. Jāņem vērā, ka Euribor krituma gadījumā būs jāturpina maksāt fiksētā likme, to nomainīt būs iespējams tikai sedzot kompensāciju par likmes laušanu.
Atgriežoties pie Swedbank veiktās iedzīvotāju aptaujas, – uz jautājumu, kā tad cilvēki plāno rīkoties, piektdaļa respondentu (22%) plāno meklēt papildu darba iespējas. Salīdzinoši daudzi plāno lūgt savam aizdevējam pagarināt aizdevuma termiņu (16%), citi izmantos līdz šim izveidoto uzkrājumu neparedzētiem brīžiem (14%). Savukārt trešdaļa cilvēku par šo jautājumu pagaidām nav domājuši. Tas nozīmē, ka šie cilvēki piekopj tā saucamo "strausa politiku" – labāk par to nedomāt, kamēr situācija nav piespiedusi kaut kā rīkoties, un tas šajā situācijā uzskatāms par sliktāko rīcības scenāriju.
Kopš 2008. gada mēs esam dzīvojuši nepieredzēti zemu kredītlikmju laikā (Euribor aizdevuma likme pat bijusi negatīva). Tas nozīmē, ka viena no minētajām divām kredīta izmaksu komponentēm ir bijusi nemainīga – 0%. Ir jāsamierinās, ka 1% vai 2% kopējā likme hipotekārajam kredītam paliks pagātnē. Tomēr laikā, kad pasaules ekonomika atgūsies no 2020.–2022. gadu šokiem (pandēmija, energocenas, karš Ukrainā) un atsākies augšupeja, atgriezīsies arī noturīgs, stabils pieprasījums un cilvēku ienākumi agri vai vēlu "noķers" cenu kāpumu precēm un pakalpojumiem. Svarīgi ir izturēt šo turbulences periodu, ko vislabāk var paveikt, tam savlaicīgi sagatavojoties.