Likuma par iedzīvotāju ienākuma nodokli 17. panta 10.2 punkts paredz, ka, ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas ienākuma, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus 25% apmērā, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma — ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus 50% apmērā no izmaksājamās summas.1 Ja šis skaidrojums vēl nešķiet gana sarežģīts un nav sajaucis galvu, šiem 25% tiek piemērota 10% nodokļu likme, kas beigās rada 2,5% likmi. Tātad, pārdodot cirsmas, 25% ir neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 7,5% – maksājamais nodoklis, savukārt, pārdodot kokus pie krautuves, respektīvi, pašam tos nozāģējot, 50% ir neapliekamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, bet 5% – maksājamais nodoklis.
Manuprāt, likumam būtu jāskan sekojoši: pārdodot augošu koku cirsmu, tiek piemērota procentu likme 7,5% apmērā. Tas ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kuru uzņēmējs ietur no iedzīvotājam izmaksājamās summas un ieskaita valsts budžetā. Līdzīgi būtu, piemēram, pārdodot apaļkokus krautuvē – iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir 5%, ko uzņēmējs ietur un ieskaita valsts budžetā. Protams, mēs esam pavadījuši neskaitāmas stundas, lasot šo likumu un cenšoties to izprast, jo no tā ir atkarīgs mūsu bizness. Bet, ja šis likums jūs tiešā veidā neietekmē, bez VID konsultācijas cilvēks, kas ar šo saskaras, principā pats nevar izdomāt, kā pareizi iekasējams vai ieturams maksājums un nodoklis. Taču, ja cilvēks no malas, kurš nav kompetents mežu pārdošanā un neprot izskaidrot šo jautājumu, vēršas pēc palīdzības pie VID amatpersonas, nereti nākas saņemt pretrunīgus skaidrojumus, kas neizpratni tikai vairo.
Šī sarežģītība sekmē krāpniecības uzplaukumu – ir atsevišķi negodprātīgi uzņēmēji, kuri šo situāciju izmanto savā labā, piemērojot nepareizu nodokļu likmi, respektīvi, par cirsmu pārdošanu piemērojot likmi, kas paredzēta kokiem krautuvē. Cilvēkam to nezinot, sanāk apkrāpt valsti par 2,5%, un cirsmu un meža pārdošanas summas ir mērāmas nevis simtos, bet daudzos desmitos tūkstošu eiro.
Mums kā uzņēmumam ir bijis daudz diskusiju un problēmu arī citā jautājumā, proti, kā neapliekamais minimums ietekmē izmaiņas algā, kas tiek saņemta "uz rokas" un var atšķirties. Esam saskārušies ar neizpratnē esošiem darbiniekiem, kuri nāk pie mums un prasa "Kāpēc man samazināja algu?". Tad nākas skaidrot, ka neapliekamais minimums ir staigājošs, progresīvs un ka mēs šos nodokļus neaprēķinām, tikai izmaksājam summu, kas jāsadala starp darbinieku un valsti, un to nosaka likumdošana.
Manuprāt, ir absolūti nepieņemami un nepareizi, ka mēs kā uzņēmēji paši nemaz īsti nesaprotam, kā šī summa veidojas, mums nav pieejami dati. Bet iedzīvotājam nav tiešā kontakta ar VID, līdz ar to vienīgais, pie kā vērsties, cenšoties izprast to, ko veidojuši valsts "augstākie prāti", ir darba devējs. Mēs kā uzņēmēji zināmā veidā esam nostādīti krāpnieku lomā par to, ko pat nespējam ietekmēt. Viss sliktais likumu piemērošanā galu galā nonāk pie darba devēja, un tas atstāj mieles. Aicinu valsti vienkāršot visu nodokļu regulējumu! Iespējams, tas arī mazinātu to darbinieku skaitu, kas nepieciešams valsts pusē šo nodokļu iekasēšanai un kontrolei, kā arī paretinātu birokrātu rindas, kas šos sarežģītos nodokļu likumus raksta.
1 https://likumi.lv/ta/id/56880-par-iedzivotaju-ienakuma-nodokli
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!