Rakstu vienā no gaišākajiem gadalaikiem – ir garākā diena, Jāņi, un jāņuguņu gaismas pie ne gluži tumšajām nakts debesīm. Bet, kā teicu dzīvesbiedrei, pie brokastīm filozofējot, tagad pakāpeniski sākas tumšāks ceļš uz ziemas saulgriežiem un Ziemassvētkiem. Tomēr tie arī ir simboliski gaiši laiki – eglītes, sveces, ticīgajiem Pestītāja dzimšanas gaisma, laicīgāk noskaņotiem – ģimeņu kopā būšanas gaišums, balta sniega sega kā pretsvars dziļai ziemas tumsai.
Protams, kur gaisma, tur arī ēna. Varbūt lielākā ēna šim gaišajam Ziemeļeiropas gadalaikam ir karš, kas plosās kaimiņos, Ukrainā, pret pasaules galveno tumsas un ļaunuma spēku – Krieviju. Lai gan tas skan skarbi un mazliet nereāli, ceru, ka līdz ziemas "gaišajiem laikiem" Krievijas vairs nebūs. To sakaus, un kā satrakots un smagi ievainots zvērs tā pati sevi saplosīs gabalos. Vienīgās nopietnās rūpes – kur šķīdīs šī zvēra atliekas un vai NATO un Eiropai būs apņēmība un spēks ierobežot, ja ne apturēt krievu bardaka un anticivilizācijas pārplūšanu pāri mūsu un citu Eiropas valstu robežām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!