Krievijas agresijai pret Ukrainu ir aizvien pieaugošas sekas ārpus Austrumeiropas - politiskas, ekonomiskas, sociālas, juridiskas un humanitāras. Uz šī fona ir vērts pārskatīt lielā kara pirmo un steidzamāko Ukrainas lūgumu pēc tieša Rietumu militārā atbalsta. Neilgi pēc Krievijas masveida iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Kijeva uzsāka starptautisku kampaņu, lūdzot nodrošināt Ukrainai lidojumu aizlieguma zonu.
Lai gan jūtot līdzi Ukrainas bažām, NATO un tās dalībvalstis ātri un pilnībā noraidīja Kijivas priekšlikumu kā pārāk riskantu soli. Pat daļēja Ukrainas prasības apmierināšana, piemēram, pasludinot noteiktas Ukrainas rietumu iekšzemes daļas par lidojumu aizlieguma zonām, tika uzskatīta par neatbilstošu NATO dalībvalstu nacionālajām interesēm. Šī shematiskā argumentācija bija apšaubāma jau 2022. gadā.
Tā ir kļuvusi arvien apšaubāmāka 2023. gadā.
