ANO lēš1, ka pilsētas ir atbildīgas par 75% no globālajām CO2 emisijām, un to lielākie avoti ir transports un ēkas. Par resursu izšķērdēšanu nāksies maksāt dārgi. Kamēr Dienvideiropas valstis aizvien vairāk cietīs no mokoša karstuma un zemestrīcēm, Eiropas meteorologi Baltijas reģionam prognozē2 ievērojamu nokrišņu daudzuma pieaugumu, biežus plūdus un vētras.
Ko tas nozīmē Rīgai? Pirmkārt, pilsētai noteikti jāsamazina CO2 emisiju apjoms, galvenokārt uzlabojot sabiedriskā transporta kvalitāti un pieejamību. Velosipēdiem un skrejriteņiem var būt nozīmīga loma kopējā mobilitātes sistēmā, taču meteorologu prognozes liecina, ka rīdziniekiem nākotnē būs jāpārvietojas stiprā vējā un lietū.
Otrkārt, pilsētai ir jāpielāgojas neizbēgamajām klimata pārmaiņām. Un runa nav tikai par mobilās lietotnes izstrādi, lai informētu iedzīvotājus par gaidāmajiem nelabvēlīgajiem laikapstākļiem. Pilsētas pienākums ir domāt par to, kā palīdzēt visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem dabas stihiju – ilgstošu lietusgāžu, sala, sniega – laikā.
Pasaules Banka savā ziņojumā skaidri norāda3: tie ir nabadzīgie, vecāka gadagājuma cilvēki, sievietes, bērni, cilvēki ar invaliditāti, etniskās minoritātes. Vai atbildīgajām Rīgas iestādēm ir zināms, kurās adresēs dzīvo vientuļi pensionāri, cilvēki ar invaliditāti un vientuļās mātes ar maziem bērniem? Vai pašvaldība var operatīvi apkopot informāciju par to, kuriem iedzīvotājiem ir steidzami nepieciešami medikamenti vai pārtikas produkti, bet viņi stihijas dēļ netiek pēc tiem? Un, jā, diez vai tas iepriecinās Latvijas "Twitter" publiku, taču ārkārtas situācijās ar minoritātēm būs jārunā valodā, kuru tās saprot, – vismaz tā iesaka4 starptautiskās rekomendācijas.
Treškārt, pilsētai ir jādomā par infrastruktūras pielāgošanu iespējamiem apdraudējumiem. Lai arī cik iespaidīgi izskatītos persiešu paklāji uz automobiļu motora pārsegiem, vislabākā aizsardzība pret krusu būtu segtas autostāvvietas dzīvojamos rajonos, kas atslogotu arī ar transportlīdzekļiem pieblīvētos pagalmus.
Plānojot infrastruktūras attīstību, jāņem vērā klimats. Ja Latvijā gaidāms, ka lietus dienu skaits palielināsies, tas nozīmē, ka pilsētā jāveido segti bērnu rotaļu laukumi, segtas sporta bāzes, vairāk kultūras namu un atpūtas centru, kur vecāka gadagājuma cilvēki var pavadīt brīvo laiku sliktos laikapstākļos, un, protams, no laikapstākļiem aizsargātas transporta pieturas. Starp citu, galvaspilsētas sētniekiem un sniega tīrīšanas uzņēmumiem pat nevajadzētu būt divu domu par to, kur sniegs jānovāc vispirms, – nevis no brauktuvēm, bet gan no gājēju ietvēm, īpaši, ja tās atrodas pie medicīnas un izglītības iestādēm.
Sarežģītāks uzdevums: pēc iespējas ātrāk īstenot "15 minūšu pilsētas" principu5, sekojot Parīzes, Barselonas un Dublinas piemēram, nodrošinot rīdziniekiem visus nepieciešamos pakalpojumus un infrastruktūru viena kilometra attālumā no mājām. Klimata pārmaiņu gadījumā tas ir cilvēku drošības jautājums.
Rīgas domei būs grūti ietekmēt klimata procesus uz planētas, taču pasargāt rīdziniekus no dabas katastrofu draudiem un padarīt viņu dzīvi ērtāku ir izpildāms uzdevums.
1 United Nations. Cities and climate change. https://www.unep.org/explore-topics/resource-efficiency/what-we-do/cities/cities-and-climate-change
2 The European Climate Adaptation Platform Climate-ADAPT. Adaptation in Baltic Sea Region. https://climate-adapt.eea.europa.eu/en/countries-regions/transnational-regions/baltic-sea-region/adaptation/impacts#:~:text=The%20increase%20is%20expected%20to,°C%20during%20this%20century
3 World Bank Group. (2011). Guide to Climate Change Adaptation in Cities. https://elibrary.worldbank.org/doi/abs/10.1596/27396
4 Teo, M., Goonetilleke, A., Deilami, K., Ahankoob, A., & Lawie, M. (2019). Engaging residents from different ethnic and language backgrounds in disaster preparedness. International Journal of Disaster Risk Reduction.
5 European Commission. Proximity for all: implementing inclusive ±15 Minute City concepts. https://smart-cities-marketplace.ec.europa.eu/news-and-events/news/2023/proximity-all-implementing-inclusive-15-minute-city-concepts