Foto: LETA

Pēdējā laikā sociālajos tīklos parādījies daudz stāstu par pēcdzemdību depresiju jaunajām māmiņām. Pat Veselības ministrija solās kaut ko darīt. Speciālisti saka, ka cieš katra desmitā māmiņa. Pēc izrakstīšanās no dzemdību iestādes palīdzība jaunajai ģimenei nav nekāda. Ministrija saka, ka ir pieejama valsts apmaksāta psihoterapija. Taču, izrādās, rindas ir 1–1,5 gadus garas – var paspēt 10 reizes iekrist depresijā un 10 reizes nomirt. Varam lepoties ar augsto pašnāvību skaitu un nekā nedarīšanu cīņā ar depresiju.

Kādēļ rodas depresija pēc mazuļa piedzimšanas?

Mammai un tētim ir noteikta, ierobežota kapacitāte tikt galā ar grūtībām. Piedzimstot mazulim, darbu slodze stipri palielinās – nāk klāt trīs pilna darba slodzes jeb 3 reiz 8 stundas. Jaunie vecāki regresē – daļa prāta it kā nonāk savā agrīnajā pieredzē. Tas ir bioloģiski nepieciešams, lai varētu pieslēgties mazulim un saprast viņa vajadzības. Vecāki kļūst jūtīgāki, emocionālāki, ievainojamāki. Savukārt "pieaugušā" prāta daļa proporcionāli samazinās. Tāpēc ir nepieciešami palīgi – vecmāmiņas, vectētiņi, draugi, labi dakteri, cilvēki, kas var palīdzēt, dot atelpu, uzmundrināt.

Bieži jaunie vecāki ir šokā, jo nav mācījušies būt par vecākiem, nav zinājuši, ka būs grūtības un kādas. Lai iegūtu tiesības un piedalītos ceļu satiksmē, mums ir jāmācās un jākārto eksāmeni. Būt par mammu un tēti ir daudzreiz sarežģītāk, te vajag vairāk zināšanu un iemaņu – mūsu sabiedrība to neapzinās. Tāpēc katra nākamā paaudze atkal un atkal krīt izmisumā un nonāk depresijā.

Mamma, tētis un bērns ir vienota sistēma. Ja par mammu grūtībām vismaz nedaudz tiek runāts un mammas var parunāties savā starpā, tad tēti tiek minēti tādā kontekstā, ka viņi nepalīdz, pamet ģimeni vai iekrīt atkarībā. Vai arī – tētiem ir jātiek ar visu galā un viņiem vispār nevarētu būt nekādu grūtību. Realitātē tēti bieži apjūk, jūtas lieki un bezpalīdzīgi, vainīgi vai dusmīgi. To visu viņi nedrīkst just, ir jānoliedz realitāte, jātēlo stiprais. Ļoti bieži šajā laikā tētiem ir trauksme un depresija. Vīriešiem depresija var slēpties aiz atkarības maskas. Pirmajā dzīves gadā vīrieši bieži neiztur savas grūtības un aiziet no ģimenes.

Ja jau mūsu sabiedrība ir par stiprām ģimenēm, kādēļ jaunajiem vecākiem netiek palīdzēts?

Šī būs mana hipotēze, skatījums, viedoklis.

Depresijas psiholoģiskās saknes rodas pirmajā dzīves gadā. Ja vecāki ir apjukuši, nomākti, trauksmaini, depresīvi, bērna prāts instalē sevī tās vibrācijas, kuras ir apkārt. (Emocijas rada noteiktu muskuļu tonusu: balss saišu vibrācijas, vecāku mīmika, acu skatiens. Mūsu spoguļneironi smadzenēs uztver apkārtējo cilvēku impulsus.) Bērna prāts savā būvniecībā izmanto vecāku prāta programmas – izmanto to materiālu, kas ir apkārt.

Ja vecāki ir depresīvi, bērni instalē sevī depresīvas programmas. Tā tas tiek nodots katrai nākamajai paaudzei. Var arī teikt, ka trūkst programmu tikt galā, pārvarēt grūtības, pārvaldīt emocijas.

Tieši tāpēc būtu labi kļūt par to paaudzi, kura nenodod depresiju tālāk.


Ko darīt?

Veidot atbalsta sistēmu abiem jaunajiem vecākiem. Sabiedrības izglītošanai ir liela loma. Būtu labi mācīt bērniem un vecākiem komunicēt. Problēmas risināt, nevis paslaucīt zem paklāja. Joprojām cilvēki domā, ka attiecības un komunikācija var notikt pati no sevis, bez mācīšanās. Profesiju mācāmies 5–10 gadus, bet komunikācija un izpratne par sevi nav jāmācās. Cilvēkiem liekas: ja viņiem ir diskomforts, bailes vai depresija, viņiem jātiek galā pašiem. Ja sāp zobs, cilvēks iet pie zobārsta. Ja sāp dvēsele – jātiek galā pašam, jo citādi neesi normāls.

Daktera receptes

  1. Grūtniecības laikā abiem jaunajiem vecākiem apmeklēt kursus, parunāt ar citiem jaunajiem vecākiem. Gatavoties dažādiem scenārijiem, arī ļoti grūtiem.
  2. Jau pirms dzemdībām ir jāatrod palīgi – dūla vai kāda pieredzējusi sieviete, kas vajadzības gadījumā varētu palīdzēt jaunajai māmiņai. Draudzene, mamma, ģimenes ārste. Jaunajam tētim arī vajadzētu draugu, treneri, psihoterapeitu, ar kuru apspriest grūtās situācijas.
  3. Bieži jaunie vecāki netiks galā pašu spēkiem. Neprasīt no otra, lai viņš spēj visu atrisināt. Meklēt resursus ārpusē, jo abu partneru resursi bieži ir nepietiekami.
  4. Nevainot sevi, nevainot vīru vai sievu, ja viņš/viņa netiek galā. Meklēt racionālus risinājumus. Vainošana problēmas padziļinās un tērēs enerģiju.
  5. Ja depresija jau ir sākusies – meklēt speciālistu palīdzību. Psihologs, psihoterapeits, psihiatrs. No savas pieredzes varu teikt, ka psihoterapija ir ļoti efektīva šajā laikā. Ir iespējams pārvarēt tagadnes krīzi, pārskatīt vecos domāšanas stereotipus, it kā izdzīvojot savu bērnību no jauna veiksmīgākā veidā. Milzīgs ieguvums būs bērnam – klātesoši vecāki neesošu, nomāktu vecāku vietā.
  6. Ir normāli, ja ir grūti vai ļoti grūti. Ir pieredzējuši cilvēki, kas var palīdzēt mācīties jaunas iemaņas un pārvarēt grūtības.
  7. Tēma ir ļoti plaša. Katra situācija atšķirīga un risināma individuāli.
  8. Depresija ir ārstējama un ar laiku arī novēršama.
  9. Nekā nedarīšana un psiholoģisku problēmu nerisināšana aizvien pasliktinās situāciju.


Lai visiem labi!

A.Veselovskis (www.psihoterapijasprakse.lv)

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!