"Nav normāli, ka federācijas cilvēku iekšējo nesaskaņu dēļ tiek apdraudēta Latvijas labāko sportistu piedalīšanās Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī olimpiskajās spēlēs. Tāda situācija 2009.gadā izveidojās un turpinās vēl pašlaik Latvijas svarcelšanā," sacīja Vrubļevskis. "Diemžēl tikai ar LOK un Starptautiskās Svarcelšanas federācijas amatpersonu tiešu iejaukšanos līdz šim izdevies nodrošināt labāko Latvijas svarcēlāju gatavošanos un startus, cīnoties par Londonas ceļazīmēm, bet kas notiks pēc Londonas spēlēm?" minēja LOK prezidents.
"Līdzīga situācija veidojas Latvijas slidotāju saimē, kur notiek ātrslidošanas un šorttreka nodalīšanās no daiļslidošanas. Šādus procesus pieļauj Starptautiskā Slidošanas asociācija, un, piemēram, Lietuvā, Kanādā un citās zemēs pastāv atsevišķas federācijas daiļslidošanai, ātrslidošanai un šorttrekam," norādīja LOK prezidents. "Bet šie procesi varētu noritēt bez savstarpējiem asumiem vai apvainošanās vienam uz otru. Vissliktākais, ja tas ietekmē sportistus un viņu rezultātus," paskaidroja Vrubļevskis.
Viņš atgādināja arī par dažādiem iekšējiem konfliktiem Latvijas vieglatlētu saimē. "Viens, ko gribētos sasniegt, - panākt lielāku savstarpējo sapratni sporta organizāciju starpā, tostarp federāciju iekšējās organizatoriskajās lietās," teica LOK prezidents.
"Nereti dzirdam neglaimojošus izteicienus un vērtējumus par citu sporta veidu, cenšoties izcelt savu sporta veidu sarunās ar amatpersonām un sponsoriem. Piemēram, salīdzinot rezultātus starp divām dažādām sporta spēļu federācijām un tos noniecinot, neiedziļinoties atsevišķu sporta veidu specifikā un niansēs, vai arī pretstatot individuālo sporta veidu sporta spēlēm," atzina Vrubļevskis. "Šādu lietu publiska iztirzāšana kopumā rada nesimpātisku fonu sabiedrības, politiķu vai amatpersonu, arī potenciālo sponsoru sporta nozares vērtējumam, kā arī dod nevajadzīgu vielu dzeltenās preses pārstāvjiem un dažādiem karikatūru zīmētājiem," pastāstīja Vrubļevskis.
Kā vienu no iespējamiem risinājumiem šādiem ''vietēja jeb iekšēja mēroga kašķiem un konfliktiem'' LOK prezidents ieteica pilnveidot iekšējās komunikācijas organizēšanu un tās vispārīgu uzlabošanu ne tikai federācijās, bet arī Olimpiskajā komitejā. ''LOK varētu regulāri, varbūt reizi pusgadā, rīkot forumus jeb darba sanāksmes olimpisko federāciju atbildīgajiem darbiniekiem, kur varētu būt iespējams apmainīties viedokļiem, identificēt problēmas un iezīmēt to risināšanas ceļus,'' klāstīja Vrubļevskis.
Klātesošos viņš informēja par to, ka LOK Sporta spēļu komisija ieteikusi politiķiem apsvērt jautājumu par savulaik likvidētā Sporta spēļu fonda idejas atjaunošanu, nosakot tam konkrētu finansēšanas avotu vai nu no akcīzes alkoholam un tabakai, vai azartspēļu un loteriju nodokļiem un nodevām vai veidojot to pēc Valsts kultūrkapitāla fonda principiem ar finansējumu no valsts budžeta.
Savā ziņojumā LOK prezidents pieminēja ilgi gaidīto neseno Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prezidenta Žaka Roges vizīti Latvijā un aicināja nenovērtēt to par zemu.
"Neskatoties uz politiskām un finansiālām problēmām, LOK turpināja realizēt arī reģionālo sporta centru attīstības programmu, kā dēļ 2010.gada 2.septembrī Jelgavā varējām svinīgi atklāt Zemgales Olimpiskā centra sporta kompleksu, bet 27.septembrī tika ielikts pamatakmens Liepājas Olimpiskā centra peldbaseina jaunbūvei, ko plānots nodot ekspluatācijā jau šogad," Vrubļevskis atgādināja arī par realizētajām programmām, taču piebilda, ka "LOK darbība šo programmu realizēšanā nereti saņēmusi Latvijas politiķu pārmetumus. Taču gribu uzsvērt, ka šādu centru veidošana un apsaimniekošana kopā ar valsts un pašvaldību institūcijām nav tikai Latvijas fenomens - tā notiek daudzās Eiropas valstīs, un šādu sadarbību un tās rezultātus uzteica arī SOK prezidents Roge".
Vrubļevskis savā runā aicināja arī beidzot atjaunot darbu pie Nacionālās sporta attīstības programmas pilnveidošanas. "Ja šī programma sekmīgi darbojās 2007. un 2008.gadā, tad faktiski tā pārstāja darboties 2009.gadā finanšu samazinājuma apstākļos. Kopīgi darbojoties, šo programmu varētu pavērst ar seju pret sporta interesēm, lai jaunveidojamā Latvijas Nacionālā sporta attīstības programma 2012.- 2016.gadam būtu balstīta uz reāliem faktiem un paredzētu mērķus un uzdevumu, ko var reāli sasniegt un izpildīt," pavēstīja LOK prezidents.
Ja programma būtu tāda, kas darbotos tikai divus gadus pēc pieņemšanas, bet pārējā laikā sporta nozare tiktu atstāta pašplūsmā, nepildot valsts dotos programmas uzdevumus un pat pārkāpjot likumu normas, tāda programma nebūtu vajadzīga, sacīja LOK prezidents.
"Esam sākuši gatavoties LOK 90 gadu jubilejai, ko svinēsim nākamgad, neaizmirstot faktus, ka pirms 100 gadiem Stokholmā Haralds Blaus pirmais no latviešiem izcīnīja olimpisko medaļu, kā arī to, ka nākamgad aprit 80 gadu, kopš Jānis Daliņš Latvijai izcīnīja pirmo olimpisko medaļu. Būs ko atcerēties un svinēt visu gadu, bet tam jāgatavojas laicīgi," jau runājot par nākotni, norādīja LOK prezidents.
Par tuvākajiem uzdevumiem Vrubļevskis nosauca gatavošanos 2012.gada Londonas vasaras un 2014.gada Soču ziemas olimpiskajām spēlēm un pirmajām jaunatnes ziemas olimpiskajām spēlēm Insbrukā 2012.gada februārī, šā gada jūlija sākumā Jūrmalā paredzētās Latvijas jaunatnes olimpiādes finālsacensības, kā arī konkursā jānoskaidro nākamā gada Latvijas III olimpiādes rīkotāja pilsēta.
Savā ziņojumā Vrubļevskis nosauca arī Latvijas nozīmīgākos sasniegumus sportā pēdējā laikā: Māra Štromberga atgūto pasaules čempiona titulu un iegūto pasaules kausu BMX riteņbraukšanā, skeletonista Martina Dukura pasaules un Eiropas čempiona titulu, atkārtoti iegūto pasaules kausu pēcolimpiskajā sezonā, Eiropas čempioni tāllēkšanā Inetu Radeviču un cīkstoni Anastasiju Grigorjevu, kamaniņu braucēju Jura un Andra Šicu pasaules čempionāta bronzu, U-20 izlases basketbolistes un U-18 izlases basketbolistus, kas izcīnīja medaļas Eiropas čempionātos, kā arī vīriešu un sieviešu pieaugušo basketbola izlases, kas kvalificējušās šāgada Eiropas čempionātiem.