Francijas prezidents Nikolā Sarkozī un Vācijas kanclere Angela Merkele vienojās par nepieciešamību ieviest nodokli finanšu transakcijām eirozonā, un veidot Eirozons padomi, kuru varētu vadīt ES Padomes prezidents Hermans van Rompejs, ziņo BBC.
Šī "eirozonas valdība" risinātu dalībvalstu un eirozonas kopumā ekonomiskās problēmas. Šādu valdību varētu iecelt uz divarpus gadiem, otrdien preses konferencē paziņoja Sarkozī, vēsta "Interfax". "Eirozonas" valdību veidotu 17 dalībvalstu vadītāji, bet tās pastāvīgais vadītājs būtu van Rompejs. Sarkozī norādīja, ka abu ES lielo valstu priekšlikums trešdien tiks iesniegts pašam van Rompejam.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu jau pauda atbalstu iecerei veidot speciālo komisiju, lai koordinētu visu 17 eirozonas dalībvalstu finanšu politiku. Pēc viņa teiktā, šādas "eirozonas valdības" veidošana kļūs par svarīgu soli ceļā uz lēmumu pieņemšanas procesa pilnveidošanu eirozonas valstīs. Viņš pauda, ka šādas pārmaiņas varētu pozitīvi ietekmēt ekonomisko situāciju Eiropā.
Savukārt no finanšu darījumu nodokļa iegūtos līdzekļus Sarkozī un Merkele piedāvā izmantot cīņai ar krīzi. Francijas un Vācijas Finanšu ministrijas septembrī iesniegs priekšlikumu par šo nodokli ES institūcijām. Merkele norādīja, ka šāda nodokļa ieviešana ir "absolūti acīmredzama nepieciešamība".
Tāpat Vācijas un Francijas līderi vienojās piedāvāt iekļaut ES konstitūcijā "zelta likumu", ka valstīm ir pienākums pieņemt tikai bezdeficīta budžetus. Šāds likums jau ir spēkā Vācijā, bet Francija, tam pievienojoties, izbeidz pēdējo 35 gadu praksi, kad budžetos bija deficīts, ziņo "Itar Tass".
Tikmēr Vācija apstiprināja, ka atsakās ieviest kopējās eirozonas eiroobligācijas, kuras ne vienu reizi vien tika piesauktas kā iespējamais glābiņš eirozonas valstu parādu krīzes pārvarēšanai, vēsta "Tagesschau", atsaucoties uz Merkeles preses sekretāru Štefanu Zaibertu. Vācija uzskata, ka eiroobligācijas nav pareizais ceļš krīzes pārvarēšanai, jo tās tikai iedragās šobrīd ekonomiski stipras valstis, kas spēj pildīt savas saistības.
Sarkozī atzina, ka par eiroobligācijām ir panākta vienprātība. "Obligāciju emitēšanai jākļūst nevis par kādu priekšnosacījumu, bet gan par integrācijas procesa rezultātu," sacīja Francijas prezidents. "Šodien šāds solis būtu bīstams valstīm ar augstāku kredītreitingu," skaidroja Sarkozī.
Pēc abu valstu finanšu ekspertu domām šāds kopīgs valstu līderu paziņojums mazinās nedrošības noskaņojumu biržās un finanšu tirgos, taču priekšlikumu iedarbība uz tirgiem būs zināma pēc to detalizētā izklāsta.
Jau ziņots, ka par nepieciešamību ieviest eiroobligācijas pagājušajā nedēļā Vācijas presē aktīvi uzstājās ASV finansists miljardieris Džordžs Soross, kurš pat vainojis Merkeli pašreizējā krīzē, norādot, ka tieši Merkele uzstājusi, ka atbildība par maksātnespēju jāuzņemas atsevišķām valstīm nevis ES kopumā. Rakstā Vācijas avīzē "Handelsblatt" Soross paudis, ka glābt eirozonu var tikai, emitējot Eiropas obligācijas. Viņš arī uzsvēris, ka tikai Vācija šobrīd spēj apturēt "Eiropas sabrukšanas dinamiku", taču tas būšot grūti, jo Vācijas sabiedrība neatbalsta citu valstu kreditēšanu.
Savukārt intervijā, kuru svētdien publicēja Vācijas nedēļas žurnāls "Spiegel", Soross paudis viedokli, ka Grieķijai un Portugālei to lielo parādu dēļ būtu jāizstājas no Eiropas Savienības (ES) un eiro zonas. Gan Grieķija, gan Portugāle ir saņēmušas lielus starptautiskos aizdevumus savu ekonomiku glābšanai.
Pašlaik eiro zonas valstu līderi cenšas īstenot 21.jūlijā panākto vienošanos par tā dēvētā eiro zonas glābšanas fonda jeb Eiropas Finanšu stabilitātes fonda apmēra palielināšanu. Tomēr, lai īstenotu daudzus no šīs vienošanās punktiem, ir nepieciešams, lai tos atbalstītu nacionālo dalībvalstu parlamenti, un šis process dažos gadījumos var ieilgt līdz pat šā gada beigām.
Krīzi eiro zonā pastiprina satraukums, ka maksātnespēju var piedzīvot Spānija vai Itālija, kas savukārt var izraisīt eiro zonas sabrukumu. Turklāt tirgi ir nobažījušies par to, vai Francija un Vācija spēs turpināt sniegt palīdzību grūtībās nonākušām eiro zonas valstām, nezaudējot savus augstākā līmeņa reitingus un pašas nekļūstot par parādu krīzes upuriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
