Foto: LETA
Dažas dienas pēc AS "Pasažieru vilciena" (PV) valdes priekšsēdētāja Nila Freivalda atkāpšanas no amata pirmdien atlūgumus iesnieguši arī pārējie līdzšinējie PV valdes locekļi Edmunds Kancēvičs, Mārtiņš Jirgens un Jānis Pētersons. Satiksmes ministrs Aivis Ronis viņu atlūgumus pieņēmis, portālu "Delfi" informēja Roņa biroja vadītājs Aivis Freidenfelds.

Lai nodrošinātu efektīvāku turpmāko valsts PV darbību, Satiksmes ministrija (SM) kā uzņēmuma akcionārs iecēla trīs jaunus PV valdes locekļus.

Valdē iecelts Anrijs Brencāns, kuram ir bijusi profesionālā pieredze AS "VRC Zasulauks", vadot uzņēmuma padomi un valdi. Brencāns ieguvis Banku augstskolā maģistra grādu ekonomikā. Šobrīd viņš strādā Rīgas domes attīstības departamenta biroja vadītāja amatā.

Valdē iecelta bijusī ZZS Saeimas deputāte Silvija Dreimane, kura kopš 2003.gada strādājusi dažādos amatos valsts AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz). Patlaban viņa ir LDz prezidenta padomniece. Dreimane ieguvusi Latvijas Universitātē (LU) jurista kvalifikāciju.

Tāpat valdē iecelts Aigars Štokenbergs, kuram ir uzņēmējdarbības, kā arī profesionālā pieredze tieslietu, reģionālās attīstības un ekonomikas ministra amatā. Štokenbergs Banku augstskolā ieguvis augstāko ekonomisko izglītību un LU – jurista specialitāti.

Jau vēstīts, ka pagājušajā piektdienā atlūgumu iesniedza PV valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, kurš turpmāk būs PV jaunā valdes priekšsēdētāja padomnieks. Viņa vietā iecelts līdzšinējais valsts AS "Latvijas Gaisa satiksme" valdes loceklis Artis Birkmanis.

Freivalds atlūguma iesniegšanu pamatoja ar to, ka pēdējā laika vērienīgais PV vilcienu iepirkuma konkurss viņam ir bijis psiholoģiski smags process. Freivalds neesot izjutis politisko spiedienu un vairāk viņu nogurdinājis tieši šis "fons ap iepirkumu". Tādā vidē strādāt esot ļoti grūti, iepriekš atzina bijušais PV vadītājs.

Eiropas Komisija (EK) nav mierā ar PV veiktajām izmaiņām vērienīgajā vilcienu iepirkuma konkursa līgumā un šonedēļ atbildīgajām Latvijas institūcijām nosūtījusi jau gana nopietnu brīdinājumu, liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

EK vēstulē uzsvērts, ka turpinot īstenot pašlaik parakstīto līgumu valsts iestādes ne tikai pārkāps ES publisko iepirkumu noteikumus, bet EK arī var izskatīt iespēju atklātajai neatbilstībai piemērot finanšu korekciju 100% apmērā, kas nozīmētu, ka Latvijas pusei pašai nāktos segt 100 miljonus latu, kurus iepirkumā plānots saņemt no Kohēzijas fonda. Kopēja vilcienu iepirkums plānots 600 miljonu eiro (apmēram 430 miljoni latu) vērtībā.

Finanšu ministrija (FM) iepriekš pauda bažas, ka vērienīgais pasažieru vilcienu piegādes līgums ir valstij neizdevīgs, jo daļu no ES fondu līdzekļiem var nākties kompensēt no valsts budžeta. Savukārt SM šīs bažas sauca par pārspīlētām.

PV aprīļa sākumā parakstīja līgumu ar jauno elektrovilcienu un dīzeļvilcienu iepirkuma konkursa uzvarētāju - spāņu kompāniju "Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A." (CAF), un saskaņā ar konkursa nolikumu līdz 2015.gada beigām pilnībā tiks nomainīti elektrovilcieni un trešdaļa dīzeļvilcienu parka.

Jauno vilcienu iepirkuma kopējās izmaksas tiek plānotas 144 miljoni latu, no kuriem ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums būs 100 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredz šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!