Valdība dod zaļo gaismu Latgales attīstības plānam  (115)

Par plānu atbildīgā VARAM skaidro, ka rīcības plānā izvirzīts mērķis panākt aktīvāku Latgales iedzīvotāju iesaisti uzņēmējdarbībā, kā arī radīt labvēlīgākus nosacījumus privāto investīciju piesaistei reģionā.

VARAM piedāvā nākamgad un aiznākamgad reģionā organizēt uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšanas pasākumus Latgalē. Līdz šā gada rudenim plānots grozīt normatīvos aktus, lai pakāpeniski pārietu no pasīvās jeb pabalstu sociālās palīdzības sistēmas uz aktīvo jeb indivīdu motivējošu un savas situācijas uzlabojošu sistēmu.

Tāpat reģiona atbalstam nākamā gada laikā plānots izstrādāt vadlīnijas mazo lauku skolu saglabāšanai un to funkciju paplašināšanai. Mazās lauku skolas plānots padarīt par kopienu daudzfunkcionāliem centriem.

VARAM rosina arī sagatavot 4-5 reģionālos investīciju piesaistes piedāvājumus, kas būtu piedāvājami potenciālajiem investoriem Latgalē. Iecerēts arī veidot informatīvos sižetus un raidījumus par Latgales reģiona problēmām, attīstības iespējām, paveiktajiem darbiem un pozitīvajiem piemēriem.

Šī gada laikā plānots apmācīt 80 jauniešus organizētās mācībās, kur būs iespēja noformulēt biznesa ideju un vēlāk arī piesaistīt finansējumu, lai tādējādi jaunieši veidotu jaunus uzņēmumus laukos.

Nākamgad Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar pašvaldībām neformālās izglītības programmās apmācīs 8000 pieaugušos ar viszemāko izglītības līmeni, dodot iespēju gūt vismaz pamatprasmes. Iecerēts arī precizēt pamatizglītības saturu, tajā integrējot uzņēmējdarbības prasmes.

Plānā paredzēta Latgales vēstniecības izveide Rīgā, valsts īpašumā piederošajās telpās izveidojot pārstāvniecību Latgales mazo ražotāju produkcijas tirdzniecībai. Tāpat iecerēts izstrādāt alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānu 2012. - 2014.gadam.

Savukārt, lai jauniešus pēc studijām motivētu strādāt Latgales publiskajā sektorā, VARAM piedāvā izstrādāt normatīvo aktu grozījumus, paredzot studiju un studējošo kredīta dzēšanas nosacījumus. Iecerēti precizējumi valdības rīkojumā par to profesiju sarakstu, kurās strādājošiem tiktu dzēsts studējošo un studiju kredīts. Savukārt pašvaldībām jaunajiem speciālistiem būs jāpiedāvā dzīvojamā platība, tostarp sniedzot informatīvo atbalstu par mājokļu pieejamību.

Vēl plānota pārnozaru uzņēmēju atbalsta mehānisma izveide Latgalē, atbalsta programma ražošanas telpu rekonstrukcijai vai izveidei pilsētās ar iedzīvotāju skaitu virs 20 000, izņemot Rīgu, papildu atbalsta piešķiršana Latgales pašvaldībām uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras sakārtošanai. Tālab valdība jau ir uzņēmusies ES fondu virssaistības teju deviņu miljonu latu apmērā.

Iecerēts arī uzlabot robežkontroles punktu "Vientuļi" un "Terehova" kapacitāti, izveidot mikroaizdevumu fondu. Tam Latvijas Garantiju aģentūrai nepieciešami 3,5 miljoni lati. Savukārt nedaudz vairāk – 3,73 miljoni latu – papildus vajadzīgi ceļu infrastruktūras atjaunošanai – jaunu un esošu ceļu asfaltēšanai, tādā veidā uzlabojot darba vietu un pakalpojumu sasniedzamību.

Savukārt Zemkopības ministrijas Lauku atbalsta dienesta administrētajā Lauku attīstības programmas pasākumā "Uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)" paredzēts sniegt atbalstu uzņēmējiem 18 miljonu latu apmērā jaunu mikrouzņēmumu radīšanai vai esošās saimnieciskās darbības paplašināšanai.

Kopumā VARAM Rīcības grupa saņēma vairāk kā 400 dažādus ierosinājumus aktivitātēm Latgales reģiona attīstībai. Izvērtējot saņemto priekšlikumu īstenošanas iespējas, sagatavotas idejas 2012.-2013.gadam ar kopējo finansējuma apjomu nepilni 53 miljonu latu apmērā.

VARAM sagaida, ka līdz ar iecerēto pasākumu īstenošanu Latgalē pieaugs jaunradīto uzņēmumu skaits un nefinanšu investīcijas. Pērn uz 1000 iedzīvotājiem bija trīs jaunradītu uzņēmumu, bet nefinanšu investīcijas uz vienu iedzīvotāju 2010.gadā bija 534 lati.

Ministrijā norāda, ka Latgale, tāpat kā citi reģioni daudzu gadu laika periodā, ir saņēmusi ievērojamas investīciju summas dažādu atbalsta instrumentu un atbalsta pasākumos. Ar ES fondu 2007.-2013.gadam atbalstu veiktais investīciju apjoms veido 232,8 miljonus latu.

Vienlaikus ir vairāki indikatori, kas liecina, ka sasniegtie rezultāti nav apmierinoši – iedzīvotāju skaita izmaiņu negatīvā tendence, emigrācijas pieaugums, bezdarba līmenis virs Latvijas vidējā, jaunu uzņēmumu nelielais skaits, ievērojams ēnu ekonomikas īpatsvars, iedzīvotāju negatīvs vērtējums reģionam kā dzīves un darba vietai.

Šie un vēl citi fakti liecina par nepieciešamību pārskatīt atbalsta veidus un instrumentus reģiona attīstībai, identificējot būtiskākos izaicinājumus Latgales attīstībai un potenciāli efektīvākos risinājumus tiem, tostarp koncentrēt esošos resursus un atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības attīstībai Latgalē, skaidro VARAM.

"Jāakcentē, ka "Iespēju Latgale" ir visu Latvijas reģionu iespēja, un veiksmes gadījumā Latgales pieredze būtu pielietojama arī citos reģionos ar līdzīgām attīstības tendencēm un problemātiku," teikts valdības atbalstītajā rīcības plānā.

Jau ziņots, ka VARAM iepriekš saņēma vairāk nekā 400 priekšlikumu Latgales attīstībai.