Valstī dzimstība pārsniegs mirstību, cilvēki vairs tā nedosies peļņā uz ārzemēm un iedzīvotāju skaita līkne nebūs lejupejoša, bet horizontāla - cilvēku skaits īpaši nepieaugs, bet arī nemazināsies. Tāpat Latvija būs "zaļāka", pētniecību un zinātni atbalstošāka, investoriem daudz pievilcīgāka un eksportspējīgāka valsts, vairāk radot un ārvalstu tirgiem piedāvājot inovatīvus produktus ar augstu pievienoto vērtību.
Šāda vīzija par Latviju 2020.gadā izriet no Nacionālā attīstības plāna ("NAP2020") sākotnējās redakcijas, kas šonedēļ atbalstīta valdībā un kas "laista tautās" - sākta sabiedriskā apspriešana, kurā ikvienam mēneša laikā ir iespēja iesaistīties un izteikt savu viedokli.
Premjera paspārnē esošajā Pārresoru koordinācijas centrā topošais "NAP2020" būs viens no galvenajiem valsts attīstības plānošanas dokumentiem, kas valdībai jāapstiprina līdz gada beigām. Pagaidām nepilnu 60 lapaspušu apjomīgā dokumenta sākotnējā redakcija vēl ir nepilnīga – tajā iztrūkst virkne sasniedzamo rādītāju, kā arī prognozes par nepieciešamo finansējumu iecerētā īstenošanai.
Autori dokumenta izstrādē piegājuši gana radoši – mērķu, skaitļu virknējumam pa vidu ik pa laikam pavīd kāds latviešu sakāmvārds vai izcilu latviešu rakstnieku vārdi – ar Raiņa "Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba", Zentas Mauriņas "Nevis šaubīties un vilcināties, bet rīkoties un uzdrīkstēties" un Imanta Ziedoņa "Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam jāpalīdz parādīties" vārsmām NAP autori akcentē kopīga un saskaņota darba nozīmi plānu īstenošanā.
NAP2020 vadmotīvs ir "Ekonomikas izrāviens", un tā sasniegšanai ir izvirzītas trīs prioritātes – tautas saimniecības izaugsme, cilvēka drošumspēja un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Noteikti arī stratēģiski sasniedzamie rādītāji – valsts iekšzemes kopproduktam uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā jābūt gandrīz divas reizes lielākam nekā tagad, dabiskajam pieaugumam jābūt ar plus zīmi – patlaban mirušo skaits dzimušo gadā pārsniedz par ap 10 000 cilvēku, bet 2020.gadā dzimušajiem par ap 7 500 cilvēku jāpārsniedz aizsaulē aizgājušo skaitu. Katrai no trim prioritātēm ir vairāki rīcības virzieni ar izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem to sasniegšanai. Ar šiem rīcības virzieniem portāls "Delfi" piedāvā iepazīties apakšsadaļās.
Rīcības virziens - "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"
Situācija: Latvijas ekonomiku raksturo mazs eksportspējīgo nozaru īpatsvars tautas saimniecībā un zema apstrādes rūpniecības produktivitāte. Tikai ražīguma pieaugums var nodrošināt vidējā dzīves līmeņa tuvināšanos vidējam ES rādītājam.
Ko vēlas sasniegt?
1) 2020.gadā vismaz 40% investīciju tiek novirzītas produktīvā kapitāla veidošanai (bruto pamatkapitāla veidošanai) eksportspējīgās nozarēs (2010.gadā bija 16%);
2) Bruto pamatkapitāla veidošana apstrādes rūpniecībā (nefinanšu investīcijas): 2010.gadā- 281 miljons latu, 2020.gadā - 950 miljoni latu;
3) Ikgadējais eksporta pieaugums līdz 2020. gadam ir vismaz 8% apmērā pret iepriekšējā gada attiecīgo rādītāju (2011.gadā eksporta kāpums pret 2010.gadu - 21%);
4) Augsto tehnoloģiju nozaru eksporta īpatsvars no visa eksporta gadā (%): 2006.gadā - 4,2%, 2020.gadā - 11%;
5) Radošo industriju eksporta īpatsvars kopējā eksportā (%): 2009.gadā - 1,09%, 2020.gadā - 2%;
6) Kultūras un radošo industriju jomā strādājošo uzņēmumu īpatsvars no visiem uzņēmumiem (%): tagad 6%, 2020.gadā - 9%;
7) Samazināt enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības un mājsaimniecību radītās piesārņojošo vielu emisijas un radīto atkritumu daudzumu.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) 0% uzņēmumu ienākuma nodoklis reinvestētajai peļņai, kas novirzīta iekārtu modernizācijai vai iegādei ražojošajā sektorā vai pakalpojumu eksportā;
2) Atbalsts eksportējošiem ražojošiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem iekārtu iegādei un modernizācijai eksportējamo preču vai pakalpojumu radīšanai, kā arī jaunu produktu izpētei un attīstībai;
3) Atbalsts ražojošiem un pakalpojumus sniedzošiem uzņēmumiem energoefektivitātes uzlabošanai;
4) Valsts un pašvaldību infrastruktūras (energopieslēgumi un piebraucamie ceļi) sakārtošanas programma privāto lielo investīciju projektu (privātās investīcijas virs 5 miljoniem latu) vajadzībām;
5) Vienotas valsts attīstības finanšu institūcijas izveide, kas ietver visus valsts piedāvātos finanšu atbalsta instrumentus;
6) Latvijas ekonomisko interešu pārstāvības stiprināšana ārvalstīs un jaunu vēstniecību atvēršana atbilstoši investīciju piesaistes iespēju un eksporta potenciāla izvērtējumam;
7) Pastāvīgas apmācības uzņēmējiem par iespējām celt uzņēmumu konkurētspēju (īpaši par procesu optimizāciju, resursu efektīvu izmantošanu, IKT izmantošanu);
8) Apmācības par jaunu uzņēmumu radīšanas iespējām un procedūrām ar mērķi veicināt uzņēmējdarbības attīstību;
9) Uz eksportu orientētu tūrisma produktu veidošana, izmantojot reģionu unikālo, dabas un kultūrvēsturisko mantojumu, reģionos izveidoto infrastruktūru un klimata priekšrocības;
10) Veidojot specifisku atbalsta instrumentu, atbalstīt radošo industriju inkubatoru izveidi, kā arī radošo industriju klasteru tapšanu, lai attīstu kultūrā bāzētas inovācijas;
11) Atbalsts dizaina pasākumiem, kas nodrošina jaunu eksporta produktu izstrādi un ieviešanu ražošanā.
Rīcības virziens "Izcila uzņēmējdarbības vide"
Situācija: Pasaulē pieaug konkurence par investīcijām, un aizvien izšķirošāka loma lēmuma pieņemšanā ir uzņēmējdarbības videi. Savukārt ēnu ekonomika un korupcija kropļo uzņēmējdarbības vidi, galvenokārt, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus.
Ko vēlas sasniegt?
1) Uzlabot uzņēmējdarbības vidi, optimāli samazinot administratīvo slogu, mazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru tautas saimniecībā, mazinot korupciju, nodrošinot prognozējamu nodokļu politiku, efektivizējot tieslietu sistēmas darbību, kā arī paaugstinot valsts pārvaldes darbības efektivitāti:
- Ekonomiski aktīvo komercsabiedrību skaits: 2010.gadā - 65 629, 2020.gadā - 80 000;
- Civillietu izskatīšanas ilgums līdz 12 mēnešu laikā visās pirmās instances tiesās (% no visām lietām): 2011.gadā - 73,2%, 2020.gadā - 92%;
- Latvijas vieta "Doing Business" indeksā: tagad 21.vieta, 2020.gadā - 13.vieta;
- Latvijas vieta Globālās konkurētspējas indeksā: 2011.gadā - 64.vieta, 2020.gadā - 45.vieta;
- Latvijas vieta korupcijas uztveres indeksā: 2011.gadā - 61.vieta, 2020.gadā - 37.vieta.
2) Nodrošināt Latvijas starptautisko sasniedzamību:
- Kravu apgrozījums Latvijas ostās: 2010.gadā - 61,2 miljoni tonnu, 2020.gadā - 100 miljoni tonnu;
- Apkalpoto gaisa satiksmes pasažieru skaits lidostā "Rīga": 2010.gadā - 4,66, 2020.gadā - 7 miljoni pasažieru;
- Pasažieru apgrozība dzelzceļa transportā: 2010.gadā - 749 miljoni, 2020.gadā - viens miljards pasažierkilometru gadā;
- Apkalpoto pasažieru skaits Rīgas ostā: 2010.gadā - 764 000, 2020.gadā - 1,15 miljoni pasažieru.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Novērst pārlieku regulāciju - visu ES pārņemto normatīvo aktu prasību pārbaude, novēršot iespējas neadekvāti striktu prasību pārņemšanai nacionālajā likumdošanā, maksimāli samazinot administratīvo slogu;
2) Administratīvā sloga samazināšana uzņēmējiem, maksimāli ieviešot vienas pieturas aģentūras principu apkalpošanā, izmantojot jaunākās tehnoloģijas attālinātu pakalpojumu sniegšanā u.c.;
3) Pakāpeniska nodokļu sloga pārnešana no darbaspēka uz patēriņu un pakāpeniska iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam grafikam;
4) Radikāla rīcība ēnu ekonomikas apkarošanā - nodokļu maksāšanas sasaiste ar valsts sniegto pakalpojumu saņemšanu dažādās dzīves jomās, kā arī atbildības par nodokļu nemaksāšanu pastiprināšana un lielāki sodi par kontrabandu;
5) Uzņēmumu aktīvu maksimāli ātra atgriešanās tautas saimniecībā uzņēmumu darbības sarežģījumu gadījumos - celt tiesu sistēmas efektivitāti, optimizēt maksātnespējas procesu, saīsināt lietu izskatīšanas termiņus un izveidot uzticamas un efektīvas alternatīvas strīdu risināšanas iespējas;
6) Sakārtot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības sistēmu;
7) Izveidot vienotu valsts aģentūru, kas visaptveroši rūpētos par valsts tēla veidošanu (apvienojot Tūrisma attīstības valsts aģentūras, Latvijas institūta, atsevišķas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras funkcijas u.c. piekritīgās funkcijas);
8) Nepieciešamo ieguldījumu veikšana lielo Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils, Liepājas) pamata infrastruktūras sakārtošanai;
9) "Rail Baltica" Latvijas posma tehniskās dokumentācijas izstrāde un izbūves uzsākšana, iekļaujoties kopējā "Rail Baltica" projektā;
10) Austrumu - rietumu dzelzceļa infrastruktūras sakārtošana un izbūve;
11) Starptautiskās lidostas "Rīga" attīstība, lai nodrošinātu esošo un paredzamo gaisa kravu un pasažieru pārvadājumu apjoma pieaugumu un pieaugošo tranzīta plūsmu.
Rīcības virziens "Attīstīta pētniecība un inovācija"
Situācija: Attīstīta pētniecība un inovācija, ko sekmīgi komercializē, dod iespēju ražot konkurētspējīgus produktus. Ieguldījumu apmērs pētniecībā un attīstībā Latvijā ir viens no zemākajiem ES. Galvenie izaicinājumi ieguldījumu palielināšanai pētniecībā un attīstībā ir nepietiekošs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā, vāji attīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra u.c.
Ko vēlas sasniegt?
1) Ieguldījumi pētniecībā un attīstībā 1,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta 2020.gadā, mērķtiecīgi sekmējot cilvēkresursu piesaisti, inovatīvu ideju izstrādi, pētnieciskās infrastruktūras pilnveidi u.c.:
- Privātā sektora ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (% no kopējiem ieguldījumiem): 2010.gadā - 37%, 2020.gadā - 55%;
- Privātajā sektorā nodarbināto zinātnieku skaits (% no visiem): 2010.gadā - 16,2%, 2020.gadā - 38%;
- Piešķirtie Eiropas patenti, kas pieteikti no zinātniekiem, kas rezidē Latvijā: 2011.gadā - 11, 2020.gadā - 26.
2) Komercializējot zināšanas, veicināt inovatīvu, starptautiski konkurētspējīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību radīšanu un ieviešanu ražošanā, šādi paaugstinot minēto produktu izlaides apjoma īpatsvaru tautas saimniecībā:
- Inovatīvo produktu apgrozījums (% no kopējā apgrozījuma): 2008.gadā - 5,9%, 2020.gadā - 11%;
- Inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem): 2008.gadā - 20,1%, 2020.gadā - 30%.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Zinātnes kvalitatīva un kvantitatīva atjaunotne, t.sk. valsts zinātnisko institūtu iesaistīšana doktorantu apmācīšanā, jauno zinātnieku iesaiste pētījumos un zinātniskajā darbībā, kā arī akadēmiskā un zinātniskā personāla mobilitāte, lai veicinātu komercializējamu projektu veidošanu Latvijā;
2) Izveidot inovācijas pašatjaunojošu fondu, kura līdzekļi tiek investēti projektos ar komercializācijas potenciālu ar mērķi līdzekļus atgūt un audzēt tālākai investēšanai;
3) Īstenot fundamentālus un lietišķus pētījumus prioritārajos zinātnes virzienos;
4) Atbalsts starptautisku pētījumu programmu īstenošanai inovatīvu tehnoloģiju izstrādei;
5) Attīstīt privātā sektora pētniecības un inovācijas kapacitāti, atbalstot inovāciju, kurā tiek radīts jauns, pielietojams un nepieciešams eksportspējīgs produkts vai pakalpojums;
6) Panākt efektīvāku sadarbību starp zinātnes un rūpniecības sektoriem, pilnveidojot esošās un veidojot jaunas zinātnieku un uzņēmumu ilgtermiņa sadarbības formas, izveidojot vienotu pētniecības rezultātu pārneses sistēmu;
7) Baltijas valstu augstākās izglītības, zinātnes un privātā sektora sadarbības platformas izveide un attīstība biofarmācijas un organiskās ķīmijas, nanostrukturēto materiālu un augstas enerģijas starojuma un viedo tehnoloģiju un inženierijas jomās;
8) Pētniecībai un attīstībai pieejamo aktīvu un projektu vienotas un publiskas datubāzes izveide.
Rīcības virziens " Energoefektivitāte un enerģijas ražošana"
Situācija: Enerģija mūsdienās ir kļuvusi par vienu no būtiskākajiem tautas saimniecības konkurētspējas un neatkarības nodrošinātājiem. Latvija ir bagāta ar atjaunojamajiem energoresursiem, kas šobrīd netiek pietiekamā apjomā izmantoti enerģijas ražošanai valstī.
Ko vēlas sasniegt?
Nodrošināt tautas saimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes samazināšanos un vietējo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru palielināšanos kopējā patēriņā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām:
- No atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars kopējā bruto enerģijas galapatēriņā: 2009.gadā - 34,3%, 2020.gadā vismaz 40%;
- Enerģijas patēriņš iekšzemes kopprodukta radīšanai (kg naftas ekvivalenta uz 1000 eiro no IKP): 2010.gadā - 372,9, 2020.gadā - 280.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Pašvaldību energoplānu izstrāde, kas paredz kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem;
2) Īstenot atbalsta programmas valsts un pašvaldību sabiedrisko ēku sektorā;
3) Atbalsta programmas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku un mājsaimniecību energoefektivitātei, un pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem;
4) Atbalsts inovatīvu enerģētikas un energoefektivitātes tehnoloģiju pilotprojektiem;
5) Atbalsta programmas pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem transporta sektorā un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana, atbalstot tikai tādus alternatīvos energoresursus, kas ir ekonomiski izdevīgi. Jāatatbalsta inovācija, kuras rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu alternatīvo energoresursu izmantošana;
6) Atjaunojamo energoresursu izmantošana izkliedētā enerģijas ražošanā un patēriņā, attīstot ekonomisko aktivitāti un veicinot teritoriju izaugsmi, samazinot vietējo energoresursu eksportu un atkarību no fosilo energoresursu importa.
Rīcības virziens "Cilvēku sadarbība un kultūra kā piederības Latvijai pamats"
Situācija: Valoda un kultūra reizē ir arī Latvijas sabiedrību vienojošais pamats, tāpēc sabiedrības, kā arī valsts mērķis un pienākums ir kopt valodu un gādāt par nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un sabiedrības integrācijas vērtībām ilgtermiņā.
Ko vēlas sasniegt?
1) Veicināt iedzīvotāju piederību Latvijai un lepnumu par savu valsti un tautu:
- Lepni par savu piederību Latvijas iedzīvotājiem - 2010.gadā 59,9% iedzīvotāju, 2020.gadā - 70% iedzīvotāju;
- Iedzīvotāji, kuri uzskata, ka spēj ietekmēt lēmumu pieņemšanu Latvijā - 2011.gadā 15,3%, 2020.gadā - 23% iedzīvotāju;
- Latvijas pilsoņi iedzīvotāju vidū: 2009.gadā - 85,39%, 2020.gadā - 91%.
2) Palielināt iedzīvotāju savstarpējo uzticību:
- Jauniešu iesaistīšanās brīvprātīgajā darbā: 2009.gadā - 12%, 2020.gadā - 24% jauniešu;
- Nevalstisko organizāciju (NVO) skaits uz 1000 iedzīvotājiem: 2011.gadā - 6,6, 2020.gadā - 10 NVO.
3) Veicināt Latvijas iedzīvotāju palikšanu un atgriešanos Latvijā:
- Iedzīvotāju migrācija: 2010.gadā -mīnus 23 127 cilvēki , 2020.gadā - 0.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Atbalsts nacionālo identitāti veidojošas mūsdienīgas mākslas, tautas mākslas un literatūras radīšanai, uz kultūras pamata veidojot sadarbību starp dažādām nacionālajām grupām;
2) Veicināt sabiedrības līdzdalību un publiskās pārvaldes komunikāciju, īpaši jautājumos par valsts budžetu, nodokļiem un izmaiņām rīcībpolitikā u.c.;
3) Stiprināt sadarbību un savstarpējo sapratni starp dažādām paaudzēm, etniskajām un interešu grupām, profesijām, teritorijām, īpaši iesaistot sabiedriski neaktīvo cilvēku iesaisti;
4) Saistošas latviešu valodas mācības, informācija par tiesībām, veselības, nodarbinātības, kultūras un labklājības pakalpojumiem un mājokli;
5) Veidot un uzturēt sociālo tīklu ar ārzemēs dzīvojošiem un studējošiem Latvijas pilsoņiem, veicinot viņu atgriešanos un akcentējot viņu lomu Latvijas attīstībā;
6) Kvalitatīva, demokrātiska informatīvā telpa visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī mazākumtautībām un dažādām paaudzēm.
Rīcības virziens "Stabili pamati tautas ataudzei".
Situācija: Tauta var pastāvēt vien tad, ja ir labvēlīgi apstākļi dzimstības palielināšanai un adoptēšanai. Tālab valstij jāveido vide, kas atbalsta ģimenes, izglītības un darba dzīves apvienošanu.
Ko vēlas sasniegt?
1) Panākt, ka katru gadu dzimst par 2000 bērnu vairāk nekā iepriekšējā gadā:
- Jaundzimušo bērnu skaits: 2011.gadā - 18 825, 2020.gadā - 34 000;
- Ģimeņu skaits ar diviem un vairāk bērniem (%): tagad - 2,9%, 2020.gadā - 9%;
- Mātes vidējais vecums, laižot pasaulē pirmo bērnu: 2011.gadā - 26,4 gadi, 2020.gadā - 25 gadi.
2) Panākt, ka bērni dzīvo labvēlīgā ģimeniskā vai ģimenei pietuvināta vidē:
- Ārpus ģimenes aprūpē esošo bērnu skaits attiecībā pret visu nepilngadīgo skaitu valstī (%): 2011.gadā - 2,31%, 2020.gadā - 1,7%;
- Aizbildnībā un audžuģimenēs dzīvojošu bērnu skaits pret visiem bērniem, kas ir ārpusģimenes aprūpē (%): 2011.gadā - 77,8%; 2020.gadā - 90%;
- Personas, kam vardarbības dēļ ģimenē atņemtas bērna aprūpes tiesības: 2011.gadā - 186, 2020.gadā - 249.
3) Mazināt bērnu nabadzības risku - no 25% 2010. gadā līdz 20% 2020.gadā.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Atbalsta pasākumi darba, izglītības un ģimenes dzīves apvienošanai, t.sk. attālināta un nepilna laika darba veicināšana, starppaaudžu auklīšu dienests u.c.;
2) Personu ar bērniem atbalstoša nodokļu sistēma, t.sk, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumu par apgādībā esošajiem noteikt 50% apmērā no minimālās mēnešalgas, celt IIN neapliekamo minimumu atkarībā no bērnu skaita u.c.;
3) Izmaiņas pabalstu sistēmā, atbalstot: pirmā bērna dzimšanu drīz pēc mācību pabeigšanas; otrā bērna iespējami drīzāku dzimšanu (saglabāt māmiņu algas, ja otrs bērns dzimst uzreiz pēc bērna kopšanas atvaļinājuma); pensijas daļas sasaistīt ar bērnu veiktajām sociālajām apdrošināšanas iemaksām;
4) Nodrošināt kvalitatīvu pirmsskolas izglītību bērniem jau no 1,5 gadu vecuma;
5) Pāreja uz bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu, bērnu ar invaliditāti un ilgstoši slimojošo bērnu aprūpi mājās vai ģimeniskā vidē;
6) Mazināt nepilngadīgo likumpārkāpumus un aizsargāt bērnus pret noziedzīgiem nodarījumiem.
Rīcības virziens "Vesels un darbspējīgs cilvēks"
Situācija: Ne tikai dzimstība, bet arī mirstība ietekmē dabisko pieaugumu. Aptuveni 30% no visām nāvēm ir priekšlaicīgas - lielākoties tās saistītas ar ārējiem cēloņiem, kā arī dažādām slimībām.
Ko vēlas sasniegt?
Mazināt atkarību izraisošo vielu izplatību, veicinot veselīgu dzīvesveidu un uzlabojot primāras veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību. Sekmēt jauniešu un darbspējas vecuma cilvēku veselības saglabāšanos un dzīves kvalitāti:
- Potenciāli zaudētie mūža gadi: 2010.gadā - 5997, 2020.gadā - 5100;
- Darbspējas vecuma iedzīvotāji, kuri vismaz reizi pēdējā gada laikā apmeklējuši ģimenes ārstu: 2010.gadā - 65,1%, 2020.gadā - 74%;
- Pēdējā gada laikā pārmērīgo alkohola lietotāju īpatsvars darbspējas vecumā (%): 2011.gadā - 43,7%, 2020.gadā - 38%;
- Regulāri smēķējošie 15 gadu vecumā (%): 2010.gadā - 26,9%, 2020.gadā - 22%.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Stiprināt veselīgu un aktīvu dzīvesveida visās izglītības pakāpēs un sabiedrībā kopumā, piemēram, attīstīt tautas sportu;
2) Atkarību izraisošo vielu un procesu prevencija un izplatības ierobežošana;
3) Stiprināt primārās veselības aprūpes lomu profilaksē un agrīnā diagnosticēšanā, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības infrastruktūru;
4) Rehabilitācijas pasākumi darbspēju saglabāšanai un atjaunošanai, tai skaitā personām pēc nelaimes gadījumiem, saslimšanām un traumas darbā;
5) Uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, piemēram, īstenot tālākizglītības programmas ārstniecības personām, izstrādāt slimību menedžmenta programmu.
Rīcības virziens "Kompetenču attīstība".
Situācija: Lai cilvēkam būtu iespēja iegūt un strādāt cienīgu darbu un gādāt par sevi un saviem tuviniekiem, nepieciešamas dažādas kompetences, kas jāpilnveido visa mūža garumā.
Ko vēlas sasniegt?
Nodrošināt visiem bērniem un jauniešiem kvalitatīvu pamatizglītību un vidējo izglītību, veidot konkurētspējīgu vidējās profesionālās un augstākās izglītības sistēmu, orientējoties uz dabas un inženierzinātnēm augstākajā izglītībā un profesionālo pirmā līmeņa augstāko izglītību, attīstīt pieaugušo izglītību, atbilstošu darba tirgus prasībām:
- Skolu nepabeigušo īpatsvars 18-24 gadus vecu iedzīvotāju vidū: 2011.gadā - 10,8%, 2020.gadā - 10%;
- Izglītojamo proporcija vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības programmās pēc pamatizglītības ieguves: 2011./2012.mācību gadā 64/36, 2020.gadā - 50/50;
- Studējošo īpatsvars dabas un inženierzinātnēs (no kopējā studējošo skaita, %): 2012.gadā - 21%, 2020.gadā - 27%;
- Pieaugušo izglītībā iesaistīto personu īpatsvars 25-64 gadu vecumā (%): 2011.gadā - 5%, 2020.gadā - 15%.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Inovatīvs mācību saturs un darba forma pamatizglītībā un vidējā izglītībā - digitālā mācību vide, mūsdienīga svešvalodu apguve, dabas zinātņu un sociālo zinātņu mācību satura pilnveide;
2) Iespēju radīšana talantu atklāšanai un izkopšanai: papildu stundas pedagogiem darbam ar talantīgajiem bērniem, atbalsts jauniešu zinātnes centriem u.c.;
3) Augsti kvalificētu un radošu vispārējās izglītības pedagogu sagatavošana un piesaiste: jaunu un talantīgu pedagogu piesaiste; pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveide u.c.;
4) Neformālās izglītības sistēmas izveide - e-prasmju sistēmas ieviešana; minimālā kultūras pakalpojuma groza ("kultūras skolas somas") nodrošināšana visiem līdz 18 gadu vecumam;
5) Noteikt un izstrādāt nepieciešamās programmas atbilstoši nozaru izpētei un noteiktajām pamatprofesijām un kvalifikācijām;
6) Nodrošināt papildu studiju vietas prioritārajās augstākās izglītības studiju jomās - dabas zinātnē, inženierzinātnē, veselības aprūpē u.c.
Rīcības virziens "Cienīgs darbs"
Situācija: Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei un uzlabot savu kvalifikāciju, lai izvairītos no nabadzības un spētu pielāgoties darba tirgus izmaiņām. Lai mazinātu ienākumu plaisu un nabadzību, valstij jāsekmē iedzīvotāju nodarbinātība un jārūpējas par iedzīvotāju produktivitātes uzlabošanos.
Ko vēlas sasniegt?
1) Samazināt nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru no 9,5% 2011. gadā līdz 5% 2020.gadā;
2) Palielināt nodarbinātības īpatsvaru darbspējas vecuma iedzīvotājiem no 67% 2011.gadā līdz 73% 2020.gadā.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Samazināt darbaspēka nodokļu slogu, prioritāri iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem;
2) Monitorēt darba tirgus attīstību, balstoties uz darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma dinamiku;
3) Veicināt jauniešu nodarbinātību, piemēram, nodrošināt atbalsta pasākumus pirmās darba pieredzes iegūšanai u.c.;
4) Veicināt nodarbinātību sociālās atstumtības risku bezdarbnieku un darba meklētāju vidū, uzlabojot šo cilvēku prasmes u.c.;
5) Īstenot tādus pasākumus probācijas dienestā, kas ļautu kriminālsodu izcietušos integrēt sabiedrībā un darba tirgū.
Rīcības virziens "Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos - teritoriju potenciāla izmantošana"
Situācija: Sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem ir ievērojamas - iedzīvotāji koncentrējas Rīgā, kamēr pārējos reģionos, īpaši lauku teritorijās, strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Lai apturētu negatīvo tendenci, vajag palielināt ekonomisko aktivitāti, piesaistot un izmantojot apkārt esošo teritoriju resursus un veicinot iedzīvotāju mobilitāti.
Ko vēlas sasniegt?
1) Nodrošināt priekšnoteikumus uzņēmējdarbības attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai ražojošā un pakalpojumu sektorā reģionos;
2) Veidot tādu pārrobežu sadarbības politiku, lai līdz 2020.gadam 20% uzņēmumu pierobežā ir aktīva saimnieciskā darbība kaimiņvalstu tirgos;
3) Veidot tādu pašvaldību administratīvo struktūru, lai līdz 2020.gadam to finansiālās kapacitātes novērtējums autonomām funkcijām pieaugtu no 34% 2011.gadā līdz 45% 2020.gadā.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Atbalsts lauksaimniecības, zivsaimniecības un mežsaimniecības produktu un pakalpojumu tālākas apstrādes attīstībai;
2) Sekmēt kooperācijas attīstību visos ražošanas un pakalpojumu sniegšanas līmeņos;
3) Investīciju atbalsts un pasākumi importa pārtikas preču aizstājošu produktu ražošanas attīstībā;
4) Atbalsts mazo un vidējo uzņēmumu - lauksaimniecības produktu ražotāju pieejai preču izplatīšanas tīkliem un piegādes ķēžu saīsināšanai;
5) Kompleksa piedāvājuma izstrāde investīciju projektu piesaistei industriālajās teritorijās;
6) Attīstīt Rīgas kā reģiona metropoles funkciju veikšanai nepieciešamo infrastruktūru;
7) Palielināt pašvaldību motivāciju piesaistīt investīcijas ražošanas un pakalpojumu attīstībai, izmantojot nodokļu politikas u.c. instrumentus;
8) Ieviest pilnveidotu valsts administratīvi teritoriālo iedalījumu, balstoties uz līdzšinējās administratīvi teritoriālās reformas rezultātu novērtējumu;
9) Identificēt un izmantot līdz šim pašvaldību neefektīvi izmantotos aktīvus;
10) Ierobežot politiski motivētu lēmumu iespējamību, lemjot par privāto investīciju projektiem pašvaldībās;
11) Attīstīt mazo ostu infrastruktūru.
Rīcības virziens "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai"
Situācija: Nevienlīdzība starp reģioniem un vietējām pašvaldībām pastāv gan ienākumu un ekonomiskās aktivitātes ziņā, gan arī pakalpojumu pieejamībā. Nepieciešams pēc iespējas izlīdzināt publisko pakalpojumu pieejamību un efektivitāti visā Latvijas teritorijā.
Ko vēlas sasniegt?
1) Nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, panākot 2020.gadā labu braukšanas kvalitāti pa autoceļiem, kas savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus:
- samazināts sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts galveno un reģionālo autoceļu ar melno segumu garums;
- Autoceļi ar melno segumu no reģionālajiem valsts autoceļiem: 2009.gadā - 75,4%, 2020.gadā - 90%;
- Pasažieru apgrozība sabiedriskajā transportā (miljoni pasažierkilometru gadā): 2011.gadā - 1981, 2020.gadā - 2750.
2) Nodrošināt pakalpojumu pieejamību atbilstoši demogrāfijas tendencēm un apdzīvojuma izmaiņām.
3) Līdz 60% palielināt iedzīvotāju īpatsvaru, kas izmanto internetu saziņai ar valsts un pašvaldību institūcijām.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Sakārtot reģionālos autoceļus, priekšroku dodot tādiem ceļiem, kas savieno nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centrus;
2) Nodrošināt un attīstīt nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūru (TEN-T), rekonstruēt valsts galveno autoceļu segumu;
3) Organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumu tā, lai lauku iedzīvotājiem būtu iespēja nokļūt reģionālās nozīmes attīstības centrs, no tiem - nacionālas nozīmes attīstības centros un galvaspilsētā;
4) Nodrošināt ātru un īpaši ātru datu pārraides tīklu visā Latvijā;
5) Veidot un attīstīt digitālo saturu un e-pakalpojumu;
6) Publisko pakalpojumu jomā izveidot sistēmu darbinieku piesaistei darbam ārpus Rīgas;
7) Noteikt un ieviest publisko pakalpojumu grozu dažādiem apdzīvojuma līmeņiem - nacionālās un reģionālās nozīmes centros, kā arī lauku teritorijās;
8) Optimizēt publisko pakalpojumu pieejamību (t.sk, elektronizācijas iespējas) atbilstoši "vienas pieturas aģentūras" principam.
Rīcības virziens "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana"
Situācija: Latvijai ir ievērojami meža, kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma, kā arī lauksaimniecībā izmantojamās zemes resursi, kurus var izmantot ilgtspējīgi, vienlaikus attīstot gan intensīvu ražošanu, gan "zaļo" ražošanu un "zaļo" patēriņu. Unikālie kultūras un radošie cilvēkkapitāla resursi dod iespēju pašvaldībām attīstīt konkurētspējīgu uzņēmējdarbību ne tikai lauksaimniecībā, bet arī radošās industrijas.
Ko vēlas sasniegt?
1) Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei:
- Bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotās platības (% no visām lauksaimniecībā izmantotajām): 2009.gadā - 8,7%, 2020.gadā - 15%;
- Mežainums jeb mežu platība no kopējās valsts teritorijas: 2008.gadā - 50%; 2030.gadā - 55%.
2) Kultūras kapitāla resursu ilgtspējīga izmantošana:
- Kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā (uz 100 iedzīvotājiem): 2008.gadā - 181,7, 2030.gadā - 250;
- Aktiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits uz 100 iedzīvotājiem: 2008.gadā - 2,7, 2030.gadā - 3,5;
- Ārvalstu tūristi, kas uzturas četras un vairāk dienas (milj.): 2008.gadā - 0,4, 2020.gadā - 1.
Kas jādara, lai šos mērķus sasniegtu?
1) Attīstīt uz eksportu orientētu integrētu tūrisma, kultūras un dabas kapitāla pakalpojumu un produktu piedāvājumu;
2) Atbalstīt kultūras izglītības iestāžu un amatiermākslas kolektīvu darbību reģionos;
3) Stimulēt zemes ilgtspējīgu izmantošanu un bioloģisko daudzveidību, izmantojot vidi saudzējošas tehnoloģijas;
4) Publiskajos iepirkumos palielināt vietējo preču un pakalpojumu iepirkumu īpatsvaru. Prioritāti - ekoloģiskas izcelsmes preces un pakalpojumi ("Zaļais publiskais iepirkums");
5) Abalstīt ieguves rūpniecības produkcijas plašāku izmantošanu vietējā ekonomikā un eksportā;
6) Palielināt ūdenstilpņu un lauksaimniecības zemju izmantošanu pārtikas ražošanā;
7) Palielināt zemes auglību un meža resursu vērtību;
8) Dalīti savākto atkritumu pārstrāde.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
