Vienlaikus, ievērojot akadēmiskās diskusijas tradīciju, tika nolemts sasaukt Rektoru padomes ārkārtas sēdi, aicinot ministru iepazīstināt ar konkrētu reformu plānu.
Rektori norāda, ka jaunais studiju gads augstskolām un akadēmiskajai saimei sākās ar īpatnēju ministra apsveikumu, presē paziņojot, ka 2/3 Latvijas augstskolu ir jāslēdz vai jāapvieno. Šāds paziņojums gada pirmajā studiju dienā esot klaja necieņas izrādīšana augstskolām, studentiem, mācībspēkiem.
"Par ministra attieksmi pret augstākās izglītības nozari varējām pārliecināties arī Studiju virzienu akreditācijas noteikumu saskaņošanas gaitā, kurā tika ignorēti nozares profesionāļu viedokļi. Ministra nievājošās attieksmes piemērs - Ministru kabineta sēdē ministrs aicina neieklausīties augstskolu iebildumos, jo tikšot piedāvātas vēl lielākas reformas un tām sekošot vēl lielāki iebildumi," saka Barševskis.
Tikmēr Ķīlis ar padomnieka Reiņa Tukiša starpniecību portālam "Delfi" pauda viedokli, ka Latvijas sabiedrībai būtu daudz lielāks pamats izteikt neuzticību Rektoru padomei. Pēc ministra vārdiem, atsevišķi padomes biedri, vadot vājas augstskolas, algā saņem pat gandrīz 100 000 latu gadā. Tāpēc izbeidzama pašreizējā prakse, ka augstākās izglītības sektors "pats sevi vērtē, sit sev uz pleca un piešķir sev naudu".
"Neviena no viņu vadītajām augstskolām nav spējusi iekļūt pasaules augstskolu "Top 1000". Domāju, ir pilnīgi skaidri rektoru padomes lēmuma iemesli un uzskatu to par apliecinājumu, ka darbojos pareizā virzienā," pārliecinoši norādījis Ķīlis.
Ķīlis uzsvēris, ka beidzot vēlas nodot studiju virzienu akreditāciju ārējai un neatkarīgai institūcijai, kuras sastāvu veidos starptautiski eksperti, darba devēju un nozares politikas pārstāvji. Tas neesot pa prātam vairumam Latvijas rektoru, kas vada vājas un nekonkurētspējīgas augstskolas.
Tukišs portālam "Delfi" arī teica, ka jau pirmdien par attiecīgiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kas paredz studiju virzienu akreditāciju uzticēt neatkarīgai institūcijai, lems koalīcijas sadarbības padomes sēdē.
Savukārt Barševskis norādīja, ka jau apmēram gadu ministrs sola reformas augstākajā izglītībā, tomēr kā vienīgo reformu panākumu pasniedz pāreju uz studiju virzienu akreditāciju, ko pēc augstākās izglītības nozares pārstāvju iniciatīvas atbalstīja iepriekšējās valdības. Pāreja uz studiju virzienu akreditāciju balstās 2011.gada vasarā pieņemtajos Augstskolu likuma grozījumos, kurus ierosināja augstskolas pašas.
"Ministrs nav spējis izstrādāt konkrētus priekšlikumus nozares attīstībai. Jau gandrīz gadu pēc stāšanās amatā tā arī nav publiskoti "Ķīļa reformu" priekšlikumi augstākajā izglītībā. Tā vietā ministrs izsaka skandalozus paziņojumus presē, kas vieš vēl lielāku neskaidrību par nozares nākotni," uzsver Barševskis.
Viņš arī atgādina, ka šā gada 27.aprīlī Bukarestē ministri no 47 valstīm, kuras veido Eiropas augstākās izglītības telpu, diemžēl, bez Latvijas izglītības ministra klātbūtnes, apņēmās nodrošināt maksimāli iespējamo publisko finansējumu augstākās izglītības nozarei, apliecinot, ka augstākā izglītība ir valsts atbildība un augstākā izglītība var palīdzēt Eiropai izkļūt no krīzes (Bukarestes komunikē).
Ministrs Ķīlis ar saviem līdzšinējiem paziņojumiem ir noniecinājis Latvijas augstāko izglītību, radot izglītības nozarē neveselīgu un demotivējošu gaisotni. Tāpēc Rektoru padome aicina ministru uz tikšanos abpusēji pieņemamā laikā no 10. līdz 14.septembrim, uzsver Rektoru padome.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
