Ušakovs ar nožēlu atzīmē, ka LPS sarunās par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcijām ”nav spējusi nekādā veidā aizstāvēt pašvaldību intereses un ir pakļāvusies ”Vienotības” ministru spiedienam, piekrītot atļaut diskriminēt rīdziniekus”.
Šajā situācijā Rīga neredz nekādu jēgu savai aktīvai dalībai LPS, un līdz ar to Rīga aptur savu dalību šajā organizācijā. Dalības maksa 2013. gadā 50 000 latu apmērā tiks novirzīta rīdzinieku vajadzībām, paziņoja Ušakovs.
Rīgas dalība LPS apturēta uz nenoteiktu laiku, līdz situācija mainīsies un savienība tiešām pārstāvēs pašvaldību intereses.
Rīgas mērs uzskata, ka LPS vienošanās ar valdību būtiski samazinās katras pašvaldības iespējas, bet vissmagāk skars tieši rīdzinieku intereses, jo pēc jaunajām izmaiņām nodokļu likmēs un sociālo pabalstu līdzfinansēšanas sistēmā rīdzinieki nesaņems pilsētas budžetā aptuveni 15 miljonus latu, liecina Rīgas domes Finanšu departamenta aprēķini.
”Finanšu ministrs Andris Vilks nav slēpis savu viedokli, ka pašvaldībām kompensēt zaudējumus no iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazināšanas nedrīkst, jo Rīga no šī finansējuma saņemtu 41%. Vienlaicīgi ministrs ir aizmirsis, ka Rīgā dzīvo vairāk nekā trešdaļa visu Latvijas iedzīvotāju, un te tiek saražota apmēram puse no visa valsts iekšzemes kopprodukta. Savukārt, labklājības ministre Ilze Viņķele ir norādījusi, ka Rīgai pietiek līdzekļu, jo galvaspilsēta var atļauties svinēt Jāņus krastmala,” paudis Ušakovs.
Vienlaicīgi Ušakovs uzsver, ka finansiālā situācija galvaspilsētā ir stabila, visas sociālās programmas tiek un tiks īstenotas pilnā apmērā. Tāpat turpināsies pilnvērtīgs darbs, labiekārtojot pilsētu.
Finanšu ministrija savukārt norāda, ka ar LPS panāktā vienošanas ”neatņems nevienu santīmu pašvaldībām”, jo tās saņems tikpat lielu IIN proporciju kā šogad – 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, un, lai gan nākamgad nodokļa likmi plānots pazemināt no 25% līdz 24%, kopējie nodokļa ieņēmumi plānoti lielāki nekā šogad. Šogad IIN kopējie ieņēmumi plānoti 854 miljonu latu apmērā, bet nākamgad – 872,9 miljoni latu.
FM pārstāvis Aleksis Jarockis portālam ”Delfi” norādīja, ka trešdien LPS domes sēdē ar vairākumu atbalstītais lēmums paredz visu Latvijas reģionu izlīdzinātu attīstību un ir izdevīgāks mazajiem novadiem, kas saņems vairāk naudas, bet turīgākas pašvaldības neiegūs papildus līdzekļus, taču neko nezaudēšot.
Jarockis norādīja, ka saskaņā ar panākto vienošanos no 110 novadiem 89 saņem dotācijas - kopumā 5,6 miljonus latus, un tas ir vairāk nekā viena procenta IIN pārdale par labu šīm pašvaldībām. Tāpat papildu dotācijas saņems četras no deviņām lielajām pilsētām – Daugavpils, Rēzekne, Jelgava un Liepāja – kopumā 5,9 miljonu latu apmērā. FM uzsver, ka pašvaldības ar mazākajiem ieņēmumiem no panāktās vienošanās iegūs, bet bagātajiem Rīgas un pierīgas pašvaldībām neko neatņems.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēdē trešdien nolemts piekāpties Finanšu ministrijas (FM) piedāvājumam - pašvaldības arī nākamgad saņems tikai 80% no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, vienlaikus valsts izveidos dotācijas programmas mazāk attīstītajām novadu pašvaldībām un četrām trūcīgākajām republikas pilsētām.
FM piedāvā piešķirt papildus 5,6 miljonu latu dotāciju mazāk attīstītajām novadu pašvaldībām, paaugstinot 2013.gada finanšu nepieciešamības neizlīdzināto apakšējo robežu no 95% uz 97%, tādējādi atbalstot 89 pašvaldības ar viszemākajiem ienākumiem. Tās galvenokārt ir Latvijas austrumu daļā un Kurzemes dienvidu daļā esošo novadu pašvaldības.
Savukārt četras trūcīgākās republikas pilsētas saņems budžeta dotāciju papildus 5,9 miljonu latu apjomā.
IIN ieņēmumu sadale ir svarīgākais jautājums, par ko pašvaldību vadītājiem un valdībai nebija izdevies panākt vienošanos. LPS pieprasīja ieskaitīt pašvaldību budžetos 85% apmērā, savukārt valsts šogad plāno pašvaldībām arī šogad paredzēt tikai 80%. Līdz 2011.gadam pašvaldības saņēma 82% no IIN.
LPS pieprasītie 85% no IIN pašvaldību budžetos nozīmētu papildus 58 miljonus latu, bet, saglabājot 80% proporciju, paredzams, ka ieņēmumi no IIN pieaugs par 14,6 miljoniem latu. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) LPS sēdē uzsvēra, ka valdība nevar piekrist LPS prasībai, jo, pārejot uz 85% sadalījumu, valstī turpināsies disproporcija un lielākā daļa papildus līdzekļu nonāks turīgāko pašvaldību rīcībā - Rīga no šī finansējuma saņemtu 41%, Rīgas reģiona pašvaldības - 17 %, republikas pilsētas - 18,9%, bet līdz pārējām novadu pašvaldībām nonāktu tikai 23% no papildus summas.