Nacionālajai apvienībai (NA) un Labklājības ministrijai (LM) aizvien ir diametrāli pretēji uzskati atsevišķos no NA uzstājīgi virzītajiem pasākumiem demogrāfijas uzlabošanai, par kuriem arī izvērsās spraigas un plašas diskusijas premjeram Valdim Dombrovskim (V) un labklājības ministrei Ilzei Viņķelei (V) trešdien viesojoties koalīcijā ietilpstošo spēku frakcijās.
Starp LM un NA iezīmējušās viedokļu atšķirības par atsevišķu plānoto pasākumu būtību, viskrasākās uzskatu atšķirības ir par tā saucamajām māmiņu algām - LM paredz atbalstīt tās māmiņas, kuras jau ir ieguvušas izglītību izveidojušas karjeru, ir strādājušas, kamēr NA uzskata, ka māmiņu algas ir jāpaaugstina un vairāk jāatbalsta arī jaunās māmiņas, kuras vēl mācās. Par labu tam liecinot arī "Māmiņu kluba" aptaujas rezultāti, žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru un labklājības ministri klāstīja NA viens no līderiem Raivis Dzintars.
"Labklājības ministrija un NA pauž dažādus viedokļus. Ja vienots viedoklis netiks atrasts, tad nav iespējams balsojums par 2013. gada budžetu un šie jautājumi būs jāaktualizē jau jaunas valdības sastāvā. Diemžēl, ja tas neizdosies," teica Dzintars.
Dzintars gan atzina, ka viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam pagaidām vēl neesot zināmi vēlamie demogrāfijas uzlabošanas rezultāti līdz ar uzstājīgi prasīto pasākumu ieviešanu. Tomēr demogrāfijas eksperti būšot gatavi aprēķināt, kā Latvijā varētu uzlaboties dzimstība, ja ieviesīs NA iedāvātos pasākumus.
Premjers pēc visu koalīcijas frakciju apmeklēšanas žurnālistiem izklāstīja, ka koalīcijas partiju Saeimas frakciju vadītāju darba grupai, kuras uzdevums ir meklēt līdzekļus NA izvirzītajiem demogrāfijas pasākumiem, vispirms būs jāpanāk viedokļu tuvināšanās par prioritāri atbalstāmajiem pasākumiem, un tikai tad - par tiem nepieciešamā finansējuma avotiem.
Visiem koalīcijā ietilpstošajiem politiskajiem spēkiem gan ir vienots uzskats, ka papildu finansējumu demogrāfijas pasākumiem nevar meklēt uz nākamā gada budžeta deficīta palielināšanas rēķinam, uzsvēra valdības vadītājs, kurš ir ļoti kritisks par NA ultimatīvo retoriku.
"Skaidrs, ka ar ultimatīvām pozīcijām mēs nekur nenonāksim, tāpēc būtiski, lai visi koalīcijas partneri ir gatavi meklēt risinājumus un kompromisus. Ja nav identisku viedokļu, tad vienīgais veids, kā koalīcijai strādāt, ir atrast visiem pieņemamu kompromisu, nevis apgalvot, ka tieši mans viedoklis ir vienīgais un pareizais," teica Dombrovskis.
Viņš arī uzsvēra, ka ir lūdzis arī Finanšu ministrijai gatavot savus priekšlikumus iespējamiem izdevumu samazinājumam, lai nofinansētu papildu pasākumus demogrāfijai. Premjers gan uzsvēra - jau pašlaik 2013.gada budžeta projektā demogrāfijas atbalsta pasākumiem ir paredzēti 38 miljoni latu ar plānoto pieaugumu turpmākajos gados līdz 60-70 miljoniem latu.
Dzintars vairākkārt uzsvēra, ka demogrāfijas jomai piedāvātie pasākumi, ko piedāvā NA, ir ļoti ilgstoši izdiskutēti Demogrāfijas lietu padomē un apakškomisijā ar ekspertiem, attiecīgo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, balstoties arī uz valdības rīcības plānu un pētījumiem, arī Igaunijas pieredzi, kur dzimstība līdz ar jauniem valsts pasākumiem ir uzlabojusies.
Savukārt, piebilstot par retoriku savu prasību izpildei, Dzintars uzsvēra, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks "kompromisa vārdā nav gatavi atteikties no pasākumiem, ko atzinuši demogrāfijas eksperti kā būtiskākos, lai panāktu izmaiņas".
Tikmēr Reformu partijas (RP) frakcijas vadītāja vietnieks Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra - katram koalīcijas partnerim vienmēr bijušas un būs kādas prioritātes. Piemēram, "Vienotībai" bija vēlme par 1% samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas jau ir noticis, bet RP svarīga darbaspēka nodokļu samazināšana, kas arī paredzēta turpmākajos trīs gados, tāpat ir saprotama NA pašlaik galvenā prioritāte - demogrāfija. Tomēr pagaidām neskaidrs ir jautājums par finansējumu šiem demogrāfijas pasākumiem.
Līdz šim runāts par vairākām iespējām NA prasītajiem demogrāfijas pasākumiem nepieciešamos apmēram 60 miljonus latu turpmākajos gados, tostarp no ienākumiem par uzturēšanās atļauju izsniegšanu un no valsts kapitālsabiedrību dividenžu ienākumiem. RP deputāts teica - ja pašlaik valsts budžetā atskaitāmi 90%, bet aiznākamajā samazināts līdz 70% un NA piedāvājusi šīs dividendes saglabāt 90% apmērā, taču, tad būtu jārēķinās, ka " tādi uzņēmumi kā "Latvenergo" nespēs reinvestēt savā attīstībā un uzturēt pamatlīdzekļus," izskaidroja Dombrovskis.
"Mēs uzskatām, ka, ja Nacionālā apvienība ir izraudzījusies šādu prioritāti, jānāk ar konkrētām idejām, kādi būs finansēšanas avoti. (..) Lai mēs varētu izvērtēt, atbalstām to, vai nē, Nacionālajai apvienībai, sakot, ka pēc būtības vajag 60 miljonus latu demogrāfijai, vajag pateikt skaidras pozīcijas," teica Dombrovskis.
Dzintars uzsvēra, ka pašlaik notiek intensīvākā viedokļu apmaiņa, un nepārprotami izpratne par vajadzībām demogrāfijas jomā ir atšķirīga. NA darīšot visu, lai atrastu risinājumus un nonāktu pie atbalsta prasītajiem pasākumiem, kas esot "politiskās izšķiršanās jautājums".
"Jāspēj atrast pārdesmit miljonus latu kopumā 4,7 miljardu latu lielajā budžetā galvenajai prioritātei, pasākumiem, kurus atzinuši vadošie demogrāfijas pārstāvji un lielākās ar demogrāfiju un jaunajiem vecākiem saistītās organizācijas," viņš teica.
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2011.gadā Latvijā bija zemākais dzīvi dzimušo zīdaiņu skaits pēdējo 13 gadu laikā. Pērn piedzimuši 18 825 bērni, kas ir par 394 zīdaiņiem jeb 3% mazāk nekā 2010.gadā.
NA ir nākusi klajā ar vairākiem priekšlikumiem demogrāfijas uzlabošanai, paziņojot, ka atbalsts tiem izšķirs apvienības viedokli par 2013.gada budžetu kopumā. Apvienība ierosina palielināt māmiņalgu un maksāt to ilgāk, ieviest mērķmaksājumu bērnudārzam vai auklītei, sākt programmu mājokļa iegādei jaunām ģimenēm un palielināt nodokļu atlaides. Sākotnēji aprēķināts, ka kopumā pasākumiem nākamgad nepieciešams 31 miljons latu, taču vēlāk šī summa samazināta līdz apmēram 20 miljoniem latu. Tomēr, ņemot vērā, ka daļa pasākumu attiekšoties ar uz turpmākajiem trīs gadiem, tiem nepieciešams pat vairāk nekā 60 miljoni latu.
Tikmēr labklājības ministre Viņķele iepriekš izteikusies, ka nākamā gada budžetā jau ir iekļauti tādi pasākumi kā vecāku pabalstu griestu atcelšana, sociālo iemaksu dubultošana vecākiem, kas atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, un valsts apmaksāta programma neauglības ārstēšanai.
Ministre uzskata, ka valstij ir jāveicina dzimstība aktīvu, savu ģimeni nodrošināt spējīgu vecāku vidū un tas ir izdarāms caur sociālās apdrošināšanas pabalstiem un ģimenes un darba dzīves savienošanu.
Budžeta pieņemšanai Saeimā nepieciešams vairāk nekā puses no 100 deputātu atbalsts. Pašreizējai koalīcijai - "Vienotībai", NA, Reformu partijai un neatkarīgo deputātu grupai - ir 56 balsis, bet NA parlamentā ir 14 deputāti, bez kuru atbalsta koalīcijai vairs nepietiktu balsu budžeta pieņemšanai.
Savukārt Saeimas Kārtības rullis paredz - ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka izteikta neuzticība valdībai.