Foto: DELFI

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) pieprasījis Ventspils mēram Aivaram Lembergam sniegt paskaidrojumus par vismaz 350 lēmumiem Ventspils pašvaldībā, balsojot par kuriem, viņš nonācis interešu konfliktā, informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Savukārt Lembergs plašsaziņas līdzekļiem izplatītā paziņojumā norāda, ka ir iepazinies tikai ar VARAM izplatītp preses relīzi, bet ar pašu ministra vēstuli nav iepazīstināts. Savukārt preses paziņojumā izteiktie apgalvojumi ir Sprūdža atriebība par to, ka Lembergs atļāvies kritizēt ministra darbu.

Sprūdžs ir saņēmis VARAM juristu atzinumu par Ģenerālprokuratūras iesniegto informāciju par Aivara Lemberga darbību, kas ”atklāj šokējošus faktus par Aivara Lemberga "saimniekošanu" Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja un Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā”.

Sprūdžs savā vēstulē Lembergam pieprasa trīs dienu laikā sniegt paskaidrojumu par konkrētu lēmumu pieņemšanas apstākļiem Ventspils pašvaldībā, rīkojoties savās personiskajās un mantiskajās interesēs un pārkāpjot valsts pārvaldes principus, likumos noteiktos lēmumu pieņemšanas ierobežojumus interešu konflikta situācijās, kā arī pašvaldības lēmējvaras un izpildvaras lēmumu pieņemšanas robežas un kārtību attiecībā uz vismaz 25 komersantiem.

VARAM informēja, ka Laika posmā no 1998. gada 26. janvāra līdz 2006. gada 20. februārim Lembergs kā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs, un laika posmā no 1999. gada 19. janvāra līdz 2005. gada 25. novembrim - kā Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs ir piedalījies un, esot personīgi un mantiski ieinteresēts, balsojis ”par” vismaz 350 lēmumiem – gan par pašvaldības kapitāla daļu privatizāciju stratēģiski svarīgos uzņēmumos, gan par aizdevuma piešķiršanu uzņēmumiem, nodokļu maksājumu nomaksas termiņa pagarināšanu, atbrīvošanu no nodokļu parāda nomaksas pašvaldības budžetā, pašvaldībai piederošu zemju iznomāšanu, nekustamo īpašumu nomas līgumu akceptēšanu, nomas maksas pazemināšanu, ar vidi saistīto atļauju izsniegšanu un to papildināšanu un citiem.

Ģenerālprokuratūras sniegtā informācija un VARAM juristu atzinums liecina, ka Lembergs nonācis interešu konfliktā ne mazāk kā 350 lēmumu pieņemšanā attiecībā uz vismaz 25 komersantiem, kas darbojas Ventspils pilsētā un Ventspils brīvostas teritorijā un, kuros viņš un viņa bērni – Līga Lemberga un Anrijs Lembergs – bija patiesie labuma guvēji.

Ministra padomniece juridiskajos jautājumos Inga Antāne precizē, ka saskaņā ar likumu ”Par pašvaldībām”, Lembergam ir trīs kalendāro dienu laikā ir jāsniedz rakstveida paskaidrojumu par šiem pārkāpumiem, bet pēc tā izskatīšanas ministrs ar motivētu rīkojumu var atstādināt pašvaldības vadītāju no pienākumu pildīšanas.

Kā paziņojumā medijiem norāda Lembergs, viņš ir izlasījis vien VARAM Sabiedrības informēšanas nodaļas piektdien izplatīto un publicēto preses relīzi. "Neviens no tajā minētajiem apgalvojumiem neatbilst patiesībai, ko jau vairākkārt esmu uzsvēris, tai skaitā to, ka ar manā īpašumā esošajiem aktīviem iespējams iepazīties manā valsts amatpersonas deklarācijā," norāda Lembergs.

"Uzskatu, ka tā ir speciāli rīkota [..] Sprūdža akcija, izmantojot apsūdzībā ietvertu informāciju, kas ir publiski pieejama kopš 2008.gada augusta jeb jau vairāk nekā četrus gadus. Izskaidrojums tam ir vienkāršs - ja vēlēšanas notiktu šodien, Sprūdža pārstāvētā Reformu partija Ventspilī saņemtu 0,5% balsu, bet Latvijā - 3% balsu, tātad nepārkāptu 5% barjeru. Salīdzinājumam - par manis vadīto politisko partiju „Latvijai un Ventspilij" šobrīd balsotu vairāk nekā 50% vēlētāju," ir pārliecināts Lembergs.

Viņš pauž pārliecību, ka viņu šādas aktivitātes neizbrīna, jo līdz pašvaldību vēlēšanām, kas notiks 2013.gada jūnijā, ir palikuši tikai 7,5 mēneši.

"Šādā veidā Sprūdžs atriebjas par manu uzdrīkstēšanos kritizēt nekompetentu, neprofesionālu viņa kā ministra darbu," raksta Lembergs.

Lembergs atgādina, ka viņam izvirzīto apsūdzību jau četrus gadus skata Rīgas apgabaltiesā, un, kamēr spēkā nav stājies notiesājošs spriedums, spēkā ir Latvijas Satversmes un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas garantētais nevainības prezumpcijas princips. Savukārt, Sprūdža paziņojumā runāts par laiku līdz 2006.gadam.

"Vēlos norādīt, ka par Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju esmu ievēlēts 2009.gadā, un manas pilnvaras beigsies 2013.gada jūnijā," uzsver Lembergs.

"Jāatzīmē, ka šī nebūt nav vienīgā reize, kad kāds grib izmantot manu popularitāti, lai paaugstinātu savu ne visai augsto reitingu," savu paziņojumu noslēdz politiķis.

Jau ziņots, ka Ģenerālprokuratūra 2006.gadā jūlijā Lembergam uzrādīja apsūdzību par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu un amatpersonas ar likumu noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

Ģenerālprokuratūra pret Lembergu sāka kriminālvajāšanu par vairākkārtīgu kukuļņemšanu sevišķi lielā apjomā, kas izdarīta no 1993. līdz 1995.gadam. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis Šveicē reģistrētās kompānijas "Multinord AG" akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos naudas līdzekļus - 453 000 latu. Ventspils mērs apsūdzēts arī par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu. Kopš 1994.gada Lembergs esot bijis "Kālija parka" slēpts akcionārs, uzskata prokuratūra.

Savukārt Lembergs uzskata, ka prokuratūras izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas, turklāt izmeklētāju rīcībā viņš saskata politiskus motīvus.

Lietā aptuveni 140 sējumos apvienoti divi kriminālprocesi, kurus prokuratūra tiesai nodeva 2008.gada otrajā pusē.

Prokuratūra turpina izmeklēt Ventspils uzņēmumu un amatpersonu iespējamos ekonomiskos un amata noziegumus, lietā arī ir epizodes par Ventspils mēra Lemberga piedalīšanos vairāk nekā piecu miljonu latu nodošanā fiziskām un juridiskām personām, jeb tā saukto "Lemberga stipendiātu lietu", kas liecina par iespējamo Lemberga saistību ar politisko partiju, politiķu un amatpersonu kukuļošanu.

Lembergam ir uzrādītas apsūdzības arī par noziedzīgā kārtā iegūtu līdzekļu legalizāciju laika periodā no 2000.gada līdz 2006.gada beigām. Tajā skaitā apsūdzības ir par to, ka periodā no 2001.gada septembra līdz 2002.gada maijam Lemberga vajadzībām legalizēti 536 tūkstoši latu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!