Savukārt Ķīlis demisijas pieprasījumu skaidro ar šo augstskolu nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pauž uzskatu, ka tas “vairāk izskatās pēc emocionāla pārpratuma”.
Mākslas augstskolu kopīgajā sēdē augstskolu pārstāvji šādu lēmuma pieņēma gandrīz vienbalsīgi, atturējās viens un arī pret balsoja viens sēdes dalībnieks.
Augstskolas ministra amatā vēlas redzēt cilvēku, kuram būtu pienācīga kompetence augstākās izglītības un zinātnes jomā, kā arī nepieciešamās pārmaiņu vadības prasmes.
Mākslas augstskolu lēmumā minēts, ka Ķīļa darbība ir haotiska, viņam trūkst reformu plāna, kā arī viņš nevēloties veidot dialogu ar augstskolām un studējošajiem.
Augstskolas norāda, ka ministrs ir politiski atbildīgs par Satversmes pārkāpšanu, diskreditēdams latviešu valodu kā nespējīgu darboties visos valsts pastāvēšanas līmeņos. Tāpat tiek akcentēts, ka ministrs nomelnojis visu augstāko izglītību, publiski sakot, ka "mums ir tik sliktas augstskolas, ka labāk iet uz profesionāli tehniskajām". Ķīlis arī esot atbildīgs par "pretrunīgā, patvaļīgā un kļūdainā" metodikā balstīto "alternatīvo" studiju programmu izvērtējumu un ar to saistīto tā saucamo reitingu.
Vēl arī tiek norādīts, ka ministrs ar saviem autoritārajiem lēmumiem, tostarp publiskojot plānus, kuri apdraud augstskolu autonomiju un demokrātiju, iedibina demokrātiskai valsts pārvaldei svešu politisko lēmumu pieņemšanas praksi, kā arī izvēlētā provokāciju un dialoga partnera diskreditēšanas metode neveido komunikāciju ar nozari un nekalpo par platformu nozares attīstībai.
Augstskolu Senāta pārstāvji aicina augstākajā izglītībā veikt tādas pārmaiņas, kuras nodrošinātu Latvijas valsts, valodas, nacionālās identitātes, kultūras un mākslas saglabāšanu un attīstību. Tāpat reformām būtu jāveicina izglītības sistēmas modernizācija, iekļaujoties Eiropas augstākās izglītības telpā un pārvarot visus šķēršļus, kuri traucē mākslas, kultūras un radošo industriju augstākās izglītības īstenošanu visos augstākās izglītības līmeņos, nodrošinot augstākās izglītības, radoši mākslinieciskās darbības un pētniecības ciešu sasaisti.
Pret neuzticības izteikšanu ministram nobalsoja LKA Senāta priekšsēdētājs Edmunds Apsalons. Viņš sacīja, ka konfrontācija nav risinājums šajā situāciju un uzskata, ka dialoga iespējas nav vēl izsmeltas. "Mums nav jārisina cilvēka problēma, mums ir jārisina reālas problēmas, kas ir augstākajā izglītībā. Mums ir jārisina tie jautājumi, kāpēc mūsu viedokļi ir tik kardināli atšķirīgi, kāpēc augstskolas nepieņem neko, ko dara ministrija un ministrija nepieņem neko, ko dara augstskolas. Mums ir vajadzīgs saprātīgs risinājums, nevis cīkstēšanās, kurš kuru tagad uzvarēs," sacīja Apsalons.
Paziņojumu par savu nostāju augstskolas nosūtīs Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Saeimai un pašam Ķīlim.
Savukārt Ķīlim mākslas augstskolu gadījumā nav izprotams, "kāds vēl varētu būt mērķis manas demisijas pieprasīšanai, kā vien nevēlēšanās pieņemt pārmaiņas", portālam "Delfi" ministra viedokli pauda Ķīļa padomnieks Reinis Tukišs.
Ķīlis atzīmē, ka ir piedāvājis skaidri formulētu reformu plānu augstākajā izglītībā, kas paredz daudz lielāku atvērtību studentu un pasniedzēju starptautiskai apritei, stingrāku studiju virzienu akreditēšanu un budžeta līdzekļu piešķiršanu tikai kvalitatīvām studiju programmām.
"Mākslas akadēmija šajos manos piedāvājumos saskatījusi pat apdraudējumu Latvijai kā nacionālai valstij. Piedodiet, bet man ir grūti diskutēt, ja tiek lietoti šādi argumenti," norāda ministrs.
Mākslas augstskolas ir Kultūras ministrijas pakļautībā, un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nevar un negrasās tās nedz reorganizēt, nedz apvienot.
Tāpat arī Kultūras ministrija nevis IZM veido šo augstskolu budžeta pieprasījumus un nekādā veidā nav iesaistīta šajos procesos.
Kā ziņots, atklātajā Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Senāta sēdē piedalījās LKA, Latvijas Mākslas akadēmijas, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Latvijas Kultūras koledžas pārstāvji.
LKA rektors Jānis Siliņš sacīja, ka šāds lēmums pieņemts, jo šo augstskolu skatījumā "augstākajai izglītībai būtisku jautājumu risināšana notiek ilglaicīgā, nemetodiskā, nemērķtiecīgā ceļā". Rektors uzskata, ka patlaban notiek visa augstskolu izvērtēšanas procesa diskreditācija. "Visi šie paziņojumi par punktiem, par valodām, kas ir pilnīgi neadekvāti, par īpašuma maiņām, par pamatizglītību, viņi seko viens otram un faktiski rada tādu iluzoru iespaidu par darbošanos, bet neviena lieta netiek konsekventi izpētīta, izanalizēta un tad zinātniski pamatoti prezentēta," teica Siliņš.
LKA trīs programmas "Māksla" netika iekļautas Izglītības un zinātnes ministrijas alternatīvajā izvērtējumā, lai gan bija Augstākās izglītības padomes ekspertu vērtējums. Siliņš uzskata, ka tas arī parāda ministrijas darba kvalitāti - ministrija pat nepamanīja, ka šo programmu trūkst, un nepainteresējās, kur ir anketas.
Siliņš atklāja, ka neuzticības izteikšana Ķīlim būšot galvenais jautājums arī Latvijas Rektoru padomes sēdē šo ceturtdien, 15.novembrī.
Arī Latvijas Mākslas akadēmija uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) alternatīvais augstskolu programmu izvērtējums ir uzbrukums augstskolai, un tā ir paudusi sašutumu par ministrijas veikto vērtējumu.
Kā ziņots, 7.novembrī IZM publiskoja alternatīvo studiju programmu izvērtējumu. Pabeidzot vērtēt augstskolu programmu kvalitāti un salīdzinot šo vērtējumu ar Augstākās izglītības padomes (AIP) veikumu, ministrija secinājusi, ka 581 jeb 69,5% studiju programmu var turpināt finansēt no valsts budžeta, bet 93 studiju programmās nepieciešams veikt papildu analīzi. IZM piedāvā nepiešķirt valsts finansējumu 19,4% jeb 162 augstākās izglītības studiju programmām, kurām trūkst kvalitātes. Tieši vēlme izvērtēt finansējuma sadalījumu bija viens no motīviem, kāpēc tika pārvērtēts AIP vērtējums.
IZM, striktāk pārvērtējot AIP ekspertu sniegto vērtējumu par augstskolu studiju programmu kvalitāti, par nekvalitatīvām jeb programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska, atzinusi 183 jeb 22% studiju programmu. AIP studiju programmu sadalījumā pa grupām par nekvalitatīvām tika atzītas vien 55 studiju programmas. Ministrija, izvērtējot 836 studiju programmas, par kvalitatīvām atzinusi 46% no kopējā programmu skaita jeb 389 studiju programmas, bet par tādām, kurās ir vērojamas problēmas un nepieciešami uzlabojumi, atzītas 264 jeb 32% studiju programmu.
AIP sadalījumā kvalitatīvākajā grupā tika iekļautas 589 studiju programmas, otrajā - 210 programmas, kurām nepieciešami uzlabojumi, bet trešajā grupā kā nekvalitatīvas tika novērtētas 55 studiju programmas. IZM vērtējumā studiju programmu vērtējums salīdzinājumā ar AIP vērtējumu paaugstinājies tikai 43 gadījumos, bet samazinājies 334 gadījumos. 459 gadījumos tas ir palicis nemainīgs.
Būtiskākās atšķirības starp izvērtējumiem vērojamas studiju programmu grupā "Māksla", kur no iepriekš par kvalitatīvām un ilgtspējīgām atzītajām 16 studiju programmām ministrijas vērtējumā augstākajā grupā iekļuvušas tikai trīs, bet 11 pieskaitītas tām studiju programmām, kuru pastāvēšana ir problemātiska.
Ķīla demisiju trešdien Senāta sēdē pieprasījuši arī Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) studenti. Šāds lēmums pieņemts, jo LLU studenti uzskata, ka Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) publiskotais alternatīvais studiju programmu novērtējums ir balstīts uz nekorektu metodiku, neatspoguļojot reālo situāciju universitātē. Turklāt, nav ievērots tiesiskuma princips - nav noslēdzies akreditācijas process, un nav uzklausīti studiju programmu īstenotāju iebildumi un skaidrojumi par veiktajām un plānotajām aktivitātēm B un C grupā ietverto studiju programmu kvalitātes uzlabošanā, portālu „Delfi" informēja LLU Sabiedrisko attiecību un karjeras centrā.
Tāpat universitātē studējošie ir pārliecināti, ka nesen publiskotais dokuments satur Latvijas un starptautisko sabiedrību maldinošu informāciju, kas apšauba Augstākās izglītības padomes (AIP) un starptautisko ekspertu kompetenci, neveicinot uzticību augstākās izglītības sistēmai valstī, un kavējot jau aizsākto sadarbību ar ārzemju partneriem. Tiesa, LLU arī uzsver, ka universitāte ir par nepieciešamām izmaiņām augstākās izglītības sistēmā, bet tām jābūt pārdomātām un ilgtspējīgām. Esošā situācija ne vien kaitē augstākās izglītības tēlam kopumā, bet arī apdraud reģionu attīstību un tautsaimniecības nodrošinājumu ar kvalificētiem speciālistiem.
