Foto: AP/Scanpix
Ceturtdien premjers Valdis Dombrovskis (V) dosies uz Briseli, lai Eiropadomes ārkārtas sanāksmē aizstāvētu Latvijas prioritātes jaunajā ES daudzgadu budžetā - saglabāt vismaz esošo finansējumu kohēzijas projektiem, kā arī panākt godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.

Eiropadomē valstu un valdību vadītāji diskutēs par dalībvalstu pozīcijām, veidojot ES budžetu 2014.-2020.gadam. Sarunas sāksies ceturtdien, kad dalībvalstis plāno vienoties par turpmāko sarunu saturu un norisi.

Daļa dalībvalstu uzskata, ka ES daudzgadu budžets jāsamazina līdzīgi kā finanšu krīzes ietekmē valstis samazina savus nacionālos budžetus. Taču Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Horvātija ir vienisprātis, ka ES budžets un it īpaši kohēzijas politika ir būtisks instruments, lai atgrieztos pie izaugsmes visā Eiropas Savienības teritorijā un atgūtu konkurētspēju.

Par to šīs valstis vienojās arī kohēzijas politikas atbalstītāju valstu sanāksmē, kas pagājušajā nedēļā notika Briselē. Latvija mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienotas arī prasībā panākt taisnīgāku risinājumu lauksaimniecības tiešmaksājumu jomā. Šobrīd tiešamksājumu līmenis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem ir viszemākais salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, tādēļ nepieciešams panākt, lai maksājumi būtu pēc iespējas izlīdzināti un nodrošinātu godīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Latvijas pozīcija - tiešmaksājumiem jābūt vismaz 80% apmērā no vidējā līmeņa ES.

Šī gada laikā Latvija, kā arī Lietuva un Igaunija ir paveikušas daudz, skaidrojot argumentus un lobējot reģiona intereses visa līmeņa tikšanās. Tostarp, notikušas vairākkārtējas sarunas ar Eiropas Komisijas prezidentu, Eiropadomes priekšsēdētāju, ES komisāriem, dalībvalstu vadītājiem, kā arī ministriem un Eiropas Parlamenta deputātiem.

Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū. Līdztekus prioritārajām interesēm, Latvija ir ieinteresēta aktīvi iesaistīties diskusijās par visiem budžeta galvenajiem virzieniem un politikām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!