Foto: Publicitātes foto
Pasaules lielākie autoražotāji savās reklāmas kampaņās iegulda miljonus. Tomēr milzīgais budžets un sadarbība ar labākajām reklāmas aģentūrām nenozīmē, ka viss noritēs gludi.

Amerikāņu izdevums "Jalopnik" apkopojis lielākās sabiedrisko attiecību (PR) katastrofas automobiļu industrijā.

„Audi” zaļā policija

"Audi" zaļās policijas TV reklāma bija kaitinoša pati par sevi. Tajā "zaļā policija" arestē cilvēkus, kuri izmet bateriju sadzīves atkritumos vai dzer ūdeni no plastmasas pudelēm. Tomēr vīrieti, kurš brauc ar vācu "Audi", policija atbrīvo no pārbaudes, jo viņam ir "zaļais" motors – dīzeļdzinējs "TDI".

PR katastrofa šajā vācu produkcijas reklāmā bija skatītāju asociācijas ar 20. gadsimta 30. un 40. gadu nacistiskās Vācijas Kārtības policiju (Ordnungspolizei – vācu val.), ko savulaik vadīja SS reihsfīrers Heinrihs Himlers un ko sabiedrībā mēdza dēvēt par "zaļo policiju" vai "zaļo armiju" tās zaļās krāsas formastērpu dēļ.

„Renault” sapuvušais bumbieris

Foto: Publicitātes attēli

"Renault 14" modeļa "La Poire" (bumbieris – tulk.) kampaņa bija izgāšanās. Franču valodā "La Poire" jēdziens nozīmē ne tikai bumbieri, bet arī lētticīgu cilvēku. Tādējādi, ja nopirkāt šādu auto, esat neveiksminieks, kuram patīk īsas, tuklas lietas ar korozijas problēmām.

Gadījumi, kad, piemēram, automobiļa nosaukums kādā citā valodā ir rupjš, nav retums. Tomēr PR katastrofa šajā reklāmas kampaņā bija tā, ka autoražotājs izgāzās savā mājas tirgū.

„Ford” nāvējošais kosmosa kuģis

Tajā ir viegli iekāpt, ar to ir viegli braukt, tajā var ērti izstaipīt kājas un to ir viegli novietot stāvvietā. Tik tālu viss būtu bijis labi ar "Ford Aerostar" reklāmu, tomēr savu jaunāko minivenu salīdzināt ar kosmosa kuģi gadu pēc "Challenger" katastrofas? Ne visai prātīga sabiedrisko attiecību speciālistu doma.

„Toyota” akseleratora pedāļa problēmas

Foto: F64

2009. gada beigās un 2010. gada sākumā "Toyota" bija spiesta atsaukt vairāk nekā deviņus miljonus savu automobiļu un novērst kļūmi saistībā ar akseleratora pedāli. Dažos gadījumos gāzes pedālis iesprūda, un automašīna neapturami traucās milzīgā ātrumā. Šāda tehniskā nepilnība maksāja ap 100 cilvēku dzīvību.

Lielāko sašutumu sabiedrībā radīja atklātais fakts, ka "Toyota" par iespējamām akseleratora pedāļa kļūmi zinājusi jau no 2002. gada, kad autoražotājs savos modeļos sāka uzstādīt šo elektronisko pedāli un kad tika reģistrēti jau pirmie satiksmes negadījumi ar tamlīdzīgu iespējamo cēloni. Rezultātā tiesa autoražotājam nolēma 16,4 miljonu dolāru naudas sodu.

Kopumā šī epopeja "Toyota" ražotājam izmaksāja ļoti dārgi. Pieprasījums pēc šis markas modeļiem kritās ne tikai globālās ekonomiskās dižķibeles dēļ, bet arī patērētāju neuzticības dēļ.

Dāvana ne gluži bez maksas

2004. gadā Opras Vinfrijas TV šovā, kas ir viens no vispopulārākajiem ASV, katrs studijas apmeklētājs dāvanā saņēma jaunu "Pontiac" priekšpiedziņas automobili. Tik vērienīga automobiļu dāvināšana līdz šim nebija reklāmas pasaulē pieredzēta. Tomēr liels bija laimīgo izbrīns, kad par šo "dāvanu" ir vēl pašam jānomaksā nodokļi.

Savukārt 2010. gadā, kad Opras TV šova apmeklētājiem dāvāja jaunus "Volkswagen Beetle" automobiļus, iepriekšējā PR kļūda tika labota – reklāmas kampaņas organizatori nomaksāja arī nodokļus par šiem spēkratiem.

„Volvo” izgāžas drošības sistēmu demonstrācijā

"Volvo" jau vēsturiski tiek uzskatīts par automobiļu drošības sistēmu pionieri. Tā kā zviedru autoražotājs bija izstrādājis kārtējo novatorisko drošības sistēmu, tas pie sevis uzaicināja pasaules vadošos medijus.

Uzstādījuši savas foto un video kameras, žurnālisti iemūžināja to, kā attiecīgā "Volvo" sistēma nenostrādā, kā solīts. Proti, bija plānots, ka "Volvo" patstāvīgi nobremzēs pirms kravas automobiļa, tomēr realitātē pilnā švunkā ietriecās tā aizmugurē – gluži kā jebkurš cits auto bez tamlīdzīgas sistēmas.

„General Motors” šefu dzīres mēra laikā

Globālās ekonomikas dižķibeles laikā ASV lielākie autoražotāji bija spiesti slēgt ne tikai rūpnīcas un atlaist darbiniekus, bet pat atteikties no dažām automobiļu markām ar vairāku gadu desmitu vēsturi. ASV valdība šajos uzņēmumos grūda miljardiem dolāru, un autoražotāji nodokļu maksātājiem lepojās, kā spējuši ietaupīt tādas un citādas naudas summas, pat automātiski pa nakti atslēdzot biroju datorus elektrības taupīšanas nolūkos, ja darbinieks, prom ejot, to nav izslēdzis pats.

Bet kā zibens no skaidrām debesīm uz šīs vispārējās taupības fona klajā nāca fakts, ka "General Motors" valdes locekļi joprojām aktīvi izmanto autoražotāja privātās lidmašīnas, it kā uz viņiem vispārējā taupības problēma neattiektos. Tas ļoti saniknoja ASV nodokļu maksātājus, ar kuru līdzekļiem Amerikas lielākie autoražotāji tika glābti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!