Baltijas valstu kartinga federācijas un autosportisti ir nosūtījuši vēstuli valsts atbildīgajām institūcijām, Kandavas novada domei un trases īpašniekiem ar lūgumu risināt samilzušo Kandavas kartinga trases jautājumu, informē sportistu pārstāvji.

Sportisti pauž sašutumu par lēmumu slēgt trasi kartinga sezonas vidū, kā rezultātā sportisti ir palikuši bez treniņu bāzes un sacensību vietas.

"Uzskatām, ka Kandavas trases slēgšana ir pārsteidzīgs un neapdomīgs solis, kas var apdraudēt kartinga un arī citu autosporta disciplīnu attīstību Latvijā," uzsver Hugo Jurševskis, Latvijas un savulaik PSRS kartinga izlašu treneris. "Kartings ir viena no autosporta pamatdisciplīnām visā pasaulē, gandrīz visi pasaules slavenākie sacīkšu braucēji ir sākuši savas sportista gaitas kartingā. Vēl vairāk – Kandavas trasei ir īpaša loma kartinga attīstībā. Tā vienmēr ir bijusi milzīga nozīme Latvijas autosportā. Kandavas kartodromā ir sagatavoti 12 PSRS sporta meistari un četri starptautiskie sporta meistari."

Vēstule ir nosūtīta Latvijas Nacionālajai sporta padomes priekšsēdētājai, Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam, Veselības inspekcijas vadītājam Egilam Harasimjukam , Kandavas novada domes priekšsēdētājam Normundam Štofertam un pašvaldības deputātiem, kā arī SIA "Braukšanas mācību centrs" direktorei Jutai Krīgerei. To parakstījuši Latvijas un PSRS kartinga izlašu treneris Hugo Jurševskis, "Red Bull" turnīra rīkotājs Haralds Šlegelmilhs, Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) kartinga komisijas priekšsēdētājs Aleksandrs Budovskis un komisijas loceklis, "Prokart" valdes priekšsēdētājs Valdis Brutāns, Lietuvas kartinga federācijas priekšsēdētājs Ramūns Savickas, Igaunijas kartinga federācijas priekšsēdētājs Marko Asmers, kā arī 160 kartinga sporta pārstāvju un sporta entuziastu pārstāvis Ģirts Ļaudaks. Viņi ir izteikuši gatavību iesaistīties un palīdzēt risināt trases problēmjautājumus, lai trases darbība tiktu atjaunota.

"Lai nepieļautu tālāku problēmas eskalāciju, esam aicinājuši valsts atbildīgās institūcijas, pašvaldību un trases īpašniekus aktīvi iesaistīties jautājuma risināšanā pēc būtības, uzklausot arī autosporta organizāciju un sportistu viedokli," norāda Ģirts Ļaudaks, kartinga sporta entuziasts. "Ļoti ceram un ticam, ka izrādot abpusēju izpratni un iniciatīvu, trokšņu un citus jautājumus ir iespējams atrisināt. Domājam, ka no pozitīvā lietas risinājuma ieguvēji būs ne tikai Latvijas sportisti, bet arī visa Baltijas auto sportistu saime, kā arī Kandavas novads un tās iedzīvotāji."

Vēstulē sportisti norāda, ka nesaņemot valsts finansiālu atbalstu, šobrīd Latvijā ir atlikušas tikai trīs kartinga trases, tādejādi būtiski tiek ierobežota autosporta attīstība valstī. Latvijā pašlaik darbojas un ir droši izmantojamas tikai vēl divas kartingu trases – atjaunotā Madonas trase un jaunuzceltā, 2003. gadā atklātā "333" trase Ropažu novadā. Iespējams, ka šo trašu skaits pašlaik būtu vēl mazāks, ja rūpes par tām neuzņemtos privāti sporta entuziasti. Arī Kandavas kartodroms tika rekonstruēts, pateicoties privātu investoru iniciatīvai. Diemžēl šajā sezonā trasē tika atcelti virkni nozīmīgu nacionāla un starptautiska mēroga pasākumi, bet jūnijā Kandavas novada dome pieņēma lēmumu trasi slēgt, balstoties uz atsevišķu iedzīvotāju sūdzībām par troksni.

Autosportisti ir vienisprātis – situāciju ir iespējams risināt, piemēram, nosakot pieņemamu trases darba laiku un nepārsniedzot LR likumdošanā noteiktās trokšņu normas vai, ņemot piemēru no citu Eiropas valstu pieredzes, veikt trases trokšņu monitorēšanu un mērījumus atbilstoši Eiropas Savienības normām visa gada griezumā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!