"Gadās visādi, un visticamāk katrs kaut reizi esam piedzīvojuši situāciju, kad steigā atstājam auto šķībi vai piebraucam pārāk tuvu kaimiņam," saka "EuroPark Latvia" valdes loceklis Mārtiņš Meisītis. "Vairumā gadījumu tas nav aiz ļauna prāta un neiedomājamies, ka kādam citam var radīt nopietnus sarežģījumus. Tomēr viens nepareizi novietots auto rada domino efektu, un ar katru nākamo novietoto automašīnu situācija pasliktinās. Mūsu novērojumi liecina, ka aptuveni 40% auto stāvlaukumos novietoti ne tajās labākajās tradīcijās. Lai to labotu, vajadzētu atcerēties dažus būtiskus principus."
"Visu kļūdu pamatā ir sajūta, ka, iebraucot stāvlaukumā, vairs neatrodamies uz ceļa, un līdz ar to valda citi noteikumi. Tā nav. Esam pie stūres, tāpēc attiecīgi arī jārīkojas," saka "DBS Autoskola" direktors Jānis Vanks. Viņš stāsta, ka auto novietošanas etiķete galvenokārt iekļauj virzienu rādītāju izmantošanu, stāvvietu marķējuma un atļautā ātruma ievērošanu.
Virzienu rādītāju izmantošana
Tāpat kā uz ceļa, arī, novietojot auto, virziena rādītāji signalizē citiem satiksmes dalībniekiem par konkrētā autovadītāja rīcību. "Paralēlajā auto novietošanā, kas visbiežāk ir ceļmalās, pagrieziena rādītājs mazina stresu gan pašam, gan citiem. Aizmugurē braucošie redz vēlmi novietot auto, un pacietīgāk pagaidīs, kamēr manevrs būs pabeigts," saka Vanks.
Arī laukumos pagrieziena rādītājs signalizē par ieplānoto rīcību, piemēram, brīdina aizmugurē braucošo, ka tiks samazināts ātrums, un parāda citiem, kurā vietā plānojat auto atstāt. "Autostāvvietās valda nerakstīts likums – kurš pirmais ieslēdz pagrieziena rādītāju, pretendē uz brīvo vietu. Šāda signāla ignorēšana no citu braucēju puses nozīmē to pašu, ko tā neievērošana ceļa satiksmē," tā Vanks.
Stāvvietu marķējums un pareizs attālums
Norādes un marķējumi autostāvvietās nav bez iemesla – tie parāda, kur un kā novietot auto, lai neapdraudētu drošību un netraucētu citiem. Par laimi, reti, bet tomēr var novērot situācijas, kad kāds auto novietots uz brauktuves vai līkumā, radot sadursmes risku vai pilnībā nobloķējot ceļu citiem.
Krietni biežāk ir situācijas, kad auto ir novietots tam paredzētajā marķētajā vietā, bet neatrodas tai pa vidu. "Ja auto novietots ieslīpi vai tuvāk kādai no marķējuma līnijām, visticamāk blakus esošā auto īpašniekam būs grūti izbraukt vai iekāpt savā automašīnā. Jāiebrauc taisni pa vidu noteiktajam marķējumam, tad būs gana brīvas vietas pat šaurākajās stāvvietās," saka Vanks. Cienīsim arī invalīdu stāvvietas un īpašās ģimenes autostāvvietas, kas ir platākas, lai vieglāk ielikt mašīnā bērnu sēdeklīti vai ratus.
Ātruma ierobežojums
Tāpat kā marķējumi un norādes, arī ātruma ierobežojums nav formāla prasība. Daudzās autostāvvietās tas ir 10 km/h. Ja autostāvvietā nav ātruma ierobežojuma zīmes, drīkst braukt ar ātrumu 20 km/h. Bieži ātrums tiek regulēts arī ar ātruma vaļņu palīdzību.
"Pat ja šķiet, ka ceļš ir brīvs un taisns, redzams visā garumā, pēkšņi starp auto var izskriet bērns vai no stāvvietas sākt kustību kāds auto," saka Vanks. Piemēram, braucot ar ātrumu 20 km/h, uz slapja vai apsniguša seguma atvērtajā stāvvietā bremzēšanas ceļš var sasniegt 10 metrus, pazemes vai daudzstāvu stāvvietā zem jumta – aptuveni četrus metrus, kas līdzinās automašīnas korpusa garumam. Ja ātrums pieaug kaut par 3 km/h, bremzēšanas ceļa garums var pieaugt par trešdaļu. Statistika liecina, ka ātruma ierobežojumu ignorēšana stāvvietās, ir viens no izplatītākajiem negadījumu cēloņiem.
Lai uzlabotu automašīnas novietošanas prasmes, autovadītāji aicināti pieteikties bezmaksas apmācībām "ParkoSkolā" – "EuroPark Latvia" un "DBS Autoskola" īstenotā iniciatīvā. Tās ietvaros notiek individuālas apmācības "DBS Autoskola" instruktoru vadībā, izmantojot savu personīgo transportlīdzekli. Vairāk informācijas "ParkoSkola" Facebook lapā vai interneta mājaslapā.
