Viens no uzņēmumiem, kas konkursā guvis augstus rezultātus, ir auto pārvadāšanas uzņēmums "Kurbads", kas pērnā gada konkursā ieguva pirmo vietu starp kravas un speciālā pielietojuma autoparkiem. Par to, kā uzņēmums spēj ietekmēt satiksmes drošību, mums pastāstīja SIA "Kurbads" auto servisa vadītājs Ivars Čiblis.
Kādi, jūsuprāt, ir būtiskākie kritēriji drošam uzņēmuma autoparkam?
Drošs uzņēmuma autoparks, protams, ir tāds, kas tiek laikus remontēts un apkopts. Lai tas būtu labi nodrošināts, uzņēmumam ir būtiski parūpēties par automašīnu tehnisko stāvokli un autovadītāju izglītošanu. Protams, neiztikt arī bez kvalitatīvas autoparka organizācijas. Jāuzsver gan, ka automašīnas un to vadītāji tomēr ir primārais faktors droša autoparka nodrošināšanai.
Kas būtu jādara uzņēmumu vadītājiem, lai darbinieki būtu droši uz ceļa, spētu prasmīgi vadīt transportlīdzekli?
Svarīgi ir darba apstākļi. Lai darbinieks varētu domāt tikai par ceļu un pārējās lietas būtu laikus nodrošinātas un sakārtotas. Tā ir, piemēram, informācija, uz kurieni jādodas, dažādi fiziskie apstākļi – piemērots apģērbs, nav izsalkuma u.tml. Tomēr arī dažādi kontroles testi un apmācības ir svarīgas, bez tām neiztikt. Prasmes ik pa laikam ir jāpārbauda.
Kā, jūsuprāt, izskaust agresīvu braukšanas stilu?
Veids, kā mēs cenšamies ar to cīnīties, ir piemēra rādīšana. Mēs rīkojam sapulces, kur analizējam dažādus gadījumus, lai redzētu, kā tas izskatās no malas. Un pārrunājam to, kā var beigties neapdomīga braukšana. Tā ir tāda vairāk vizuāla informēšana. Tagad interneta vidē ir pieejami diezgan daudz dažādi gadījumi. Tas, vai šī informācija rada kādu mācību, protams, ir atkarīgs no katra individuāli, bet kopumā tas rada lielāku izpratni. It īpaši, kad par piemēru tiek izvēlēti arī nopietnāki gadījumi. Tas liek cilvēkiem aizdomāties. Mēs mēģinām stāstīt, ka bieži vien nelielas un it kā sīkas kļūmes uz ceļa var beigties traģiski.
Kā jūs vērtētu jūsu darbinieku attieksmi pret piešķirto darba transportu? Vai arī paši darbinieki pievērš uzmanību transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim?
Es domāju, ka attieksme ir laba. Kopumā viss ir kārtībā. Protams, tas no katra cilvēka ir atkarīgs – kā kurš ir audzināts, kādas ir manieres, taču mums ir labs kolektīvs. Un, protams, darbinieki ir ieinteresēti laikus ziņot par izmaiņām transportlīdzekļa tehniskajā stāvoklī, jo – ja viņiem nebūs kārtībā automašīna, viņi nevarēs strādāt, nevarēs nopelnīt. Tieši tāpēc mums šī sistēma lielā mērā ir sakārtota. Mums ir speciālas veidlapas, ar kurām darbinieki mūs informē par tehniskajām problēmām, ja serviss dotajā brīdī nestrādā. Tā ka mums ir nodrošināta saikne ar autovadītājiem. Mēs savus darbiniekus informējam arī pēc izdarītajiem remontdarbiem, pastāstām, kas automašīnai ir darīts.
Kas, jūsuprāt, jāņem vērā, lai jaunam darbiniekam uzticētu uzņēmuma transportlīdzekli? Vai ir pietiekami tikai ar transportlīdzekļa vadīšanas apliecības uzrādīšanu, vai tomēr nepieciešama arī iemaņu pārbaude?
Kad mēs pieņemam darbā jaunu darbinieku, mēs rūpīgi pārbaudām viņa "vēsturi". Visi jaunie darbinieki pie mums uz vietas iziet apmācību. Jāuzsver arī, ka sākumā mēs dodam braukt ar maziem evakuatoriem, kas ir mazākas kravnesības mašīnas, tad pamazām pārejam uz lielākiem. Tāpat darbiniekiem ir jākārto arī eksāmeni, kas attiecas gan uz kraušanas, gan autovadīšanas prasmēm. Bet tas ir tāds mūsu iekšējais eksāmens. Un tikai pēc šī eksāmena darbinieki paši patstāvīgi uzsāk pārvadājumus. Tā nav, ka uzreiz jauniem darbiniekiem tiek atļauts sēsties pie stūres. Ar šīm pārbaudēm mēs pārliecināmies, kā darbinieks ir iemācījies kraut, un vienlaicīgi arī saprotam, kādas ir viņa braukšanas iemaņas. Mums ir vairāki instruktori, kas strādā ar jaunajiem šoferiem.
Kādi, jūsuprāt, ir galvenie iemesli lielajam satiksmes negadījumu skaitam uz Latvijas autoceļiem? Par kādām tēmām uzņēmumam būtu jārunā ar saviem darbiniekiem? (Piemēram, spēju novērtēšana pirms braukšanas uzsākšanas, braukšanas kultūra u.c.)
Es domāju, ka viens no negadījumu iemesliem ir nepietiekama koncentrēšanās uz ceļa. Pārlieka atslābināšanās vai pavirša attieksme pret braukšanu. Nogurums pie stūres patlaban ir mazāk izplatīts, jo mūsu autovadītāji nevar braukt, cik vēlas. Bet ļoti iespējams, ka negadījumu cēlonis var būt arī tas, ka darbinieks mājās neatpūšas. Protams, Latvijas ceļi mums arī nedaudz "palīdz" iekļūt nelaimes gadījumos, tas attiecas gan uz parastiem apstākļiem, gan slidenu ceļu. Taču šajā gadījumā pašam autovadītājam ir jāizvēlas atbilstošs ātrums, nevar vainot tikai ceļu. Un reizēm tā ir arī vienkārša apstākļu sakritība. Gadās arī sarežģītas situācijas, kad autovadītājs netiek galā.
Kāda, jūsuprāt, ir bijusi jūsu galvenā panākumu atslēga, piedaloties aizvadītā gada konkursā "Drošākais uzņēmuma autoparks 2015"?
Mēs pēc pirmā piedalīšanās gada īpaši akcentējāmies uz mūsu vājajām vietām, pie kā mums vēl būtu jāpiestrādā. Mēs to uztveram nopietni un ieklausāmies, ko mums saka konkursa eksperti. Protams, arī izvērtējam savus konkurentus un mācāmies no viņiem. Jo nedrīkst stāvēt uz vietas, visu laiku ir jādomā uz priekšu – ko vēl jaunu var izdarīt, kā var uzlabot esošo.
Viena no lietām, ko mēs ieviesām, bija video analīze,. Mēs sākām analizēt situācijas uz ceļa. Un tas, man šķiet, ir ļoti efektīvs līdzeklis. Pirms tam mums šādas prakses nebija. Tāpat veicām uzlabojumus arī tajā, kas attiecas uz kraušanos. Mēs pieņēmām ieteikumu par svara sadali, jo ļoti svarīgi, kā tiek sadalīts kravas svars uz automašīnas.
Kāds ir bijis lielākais uzņēmuma ieguvums, piedaloties konkursā?
Uzņēmumam vērtīga ir konkursa piedāvātā publicitāte. Tas tomēr palīdz celt uzņēmuma prestižu. Un tas arī ļauj atgādināt pašiem sev par lietām, kas jāuzlabo. Ikdienas rutīnā mēs mēdzam par to aizmirst un nepamanīt. Bet ar konkursu paši sev atgādinām, ka tādas lietas eksistē, un atgādinām to arī mūsu šoferiem.
Tas ļauj arī izbaudīt veselīgu konkurenci uzņēmumu vidū. Konkurss ļauj arī mācīties no citiem uzņēmumiem - atceros, ka mēs šo to aizguvām no pirmās vietas ieguvējiem 2014. gadā. Konkurence ļauj mums neatslābt un iet uz priekšu.
