Serbija un Kosova: kas sāp serbiem un albāņiem

Kopš Kosova 2008. gada februārī pasludināja neatkarību, Prištinas un Belgradas attiecībās ir pastāvējuši vairāki saspīlējumi. Serbija joprojām nav atzinusi Kosovas neatkarību, un abu valstu savstarpējās sarunas, kuras tika sāktas attiecību normalizēšanas nolūkos, nav bijušas īpaši efektīvas.

Šo iemeslu dēļ mazliet pārsteidzošs bija nesenais Serbijas piedāvājums veikt teritoriju apmaiņu ar Kosovu, kas balstīta uz konkrēto valstu reģionu etnisko sastāvu. Serbijas pārstāvji ir ierosinājuši veikt sekojošu teritoriju apmaiņu: Serbijas kontrolē pāriet Kosovas teritorijas ziemeļu daļas, kamēr Prištinas pārraudzībā nonāk Serbijas dienvidos esošais Presevas apvidus, kurā dzīvo liels skaits albāņu. Serbijas politiķi, kā arī analītiķi norāda, ka šāda teritoriju apmaiņa ļautu abām valstīm pārvarēt gadiem ilgās nesaskaņas un tuvoties ES dalībvalsts statusam.

Šim priekšlikumam ir gan piekritēji, gan pretinieki. Sarunas par iespējamo teritoriju apmaiņu ir uzsāktas nesen, un nav zināms, cik ilgu laiku tās prasīs. Tāpat nav zināms, kādas sekas apmaiņa varētu atstāt ne tikai uz Kosovas un Serbijas attiecībām, bet arī uz Balkānu reģionu kopumā, kur etniskie jautājumi jau vairākus gadsimtus ir cieši saistīti arī ar tendencēm politikas un drošības jautājumos.

Kosovas un Serbijas attiecību vēsture

Līdz 14. gadsimtam Balkānu reģions bija Bizantijas impērijas sastāvā. Dienvidslāvu tautas, tostarp serbi, Balkānu pussalas teritorijās sāka apmesties jau 6. gadsimtā. Vienlaikus pussalas dienvidrietumos sāka veidoties albāņu kopienas. Mazinoties Bizantijas ietekmei, 12. gadsimta izskaņā Kosovas teritorija kļuva par daļu no Serbijas impērijas, kuru pārvaldīja Nemanjiču dinastija.