Foto: Indars Krieviņš
Rauna – maza, skaista vieta Vidzemes centrā. Atrodoties starp lielākajām Vidzemes pilsētām – Smilteni, Cēsīm, Valmieru – tā izceļas ar patīkamu klusumu, kas aicina izbaudīt un atpūsties no pilsētu ikdienas rutīnas. Pateicoties Raunas reljefam, dabas objektiem, arhitektūras un vēstures pieminekļiem neviens tūrists nepaliks vienaldzīgs. Raunas pagātne un skaistās dabas ainas ir pietiekami liela bagātība, lai tūristi vēlētos atgriezties ne vienu reizi vien. Bet ko tur apskatīt? Ieteikumus vaicājām Raunas novada tūrisma informācijas centram.

Raunas vēsturiskais centrs

Galvenās un lielākās Raunas celtnes šajā apdzīvotajā vietā tika celtas ap 1262. gadu – pils un Raunas evaņģēliski luteriskā baznīca. Taču jāpiemin, ka šī vieta tika apdzīvota stipri agrāk. Jau laika posmā pirms mūsu ēras, ap sesto gadsimtu p.m.ē., šeit, precīzāk, Tanīsa kalnā, bija apmetušās Baltijas Somu ciltis.

Foto: Dace Spalviņa

Pils, iespaidīgā izmēra būve, kura slejas pāri Raunas ainavai, celta 1262. gadā. Tās augstums pārsniedzis pat piecstāvu māju. Tā bija viena no trim Bīskapu rezidencēm. Savā starpā bija saistītas Kokneses, Limbažu un Raunas pilis. Raunas pili ik gadu apdzīvoja no Miķeļiem līdz Sveču dienai. Visā pils pastāvēšanas vēsturē tā mainīja savus īpašniekus deviņas reizes. Pēdējie, kas pili apdzīvoja, bija zviedri.

Šobrīd ir palikušas vien pilsdrupas, kurās ir ierīkots skatu tornis. No tā veras patiesi skaists skats uz mierīgā novada centru. Īpaši jāizceļ saulrieta laiks, kad ne tikai no pils skatutorņa paveras burvīga aina, bet arī no stāvās nogāzes, kas kādreiz kalpoja kā aizsargrāvis pret pils ienaidniekiem, un ko vietējie iedzīvotāji nodēvējuši par "Debess maliņu". Pils teritorijā apskatāmi arī arheoloģiskajos izrakumos atsegtie fragmenti no citām pils ēkām un iekšpagalma bruģējuma.

Foto: Justīna Buliņa

Raunas evanģēliski luteriskās baznīcas fasādē joprojām apskatāmi divi Livonijas laika ciļņi, kas ir unikāli 14. – 15. gadsimta Latvijas mākslas pieminekļi. 19. gadsimta sākumā baznīcai tika uzcelta piebūve, līdz ar to mainījās baznīcas ieejas atrašanās vieta. Šobrīd baznīca ir plaša un skaista.

Dodoties baznīcā, iepretim paveras skaista altārglezna, kas ir Drēzdenes mākslinieka Junkera darbs ar nosaukumu "Golgāta" – pie Jēzus Kristus sēro māte Marija un māceklis Janis. Kā arī fonā manāmas logu vitrāžas, kuru autore ir Dace Kalniņa un tās uzstādītas 1993. gada Ziemassvētkos. Baznīcas griestus rotā auseklīšu raksti.

Pie dabas krūts: Velnala, Raunas upe un citi dabas takas elementi

Foto: Aiga Matjušenoka

Mierīgākai atpūtai Rauna piedāvā pastaigu divu kilometru garumā pa dabas taku, kura ved gar Raunas upes labo un kreiso krastu.

Baltie smilšakmens atsegumi, akmeņainā Raunas upes gultne un industriālais mantojums mijas ar stalto Tanīsa kalnu, noslēpumaino Velnalu un neskartas dabas stūrīšiem. Kā arī taka aprīkota ar daudzveidīgiem fizisko aktivitāti veicinošiem elementiem.

Foto: Aiga Matjušenoka

Dodoties pa šo dabas taku, kura aizved līdz Raunas centram un pēc tam ievedot parka teritorijā, pa ceļam iespējams ielūkoties piecos, Romānikas un Gotikas stilā veidotos, dabas galerijas stendos pie domes ēkas. Dabas galerijā tiek izvietoti dažādi darbi – šobrīd skatāma izstāde par Raunas uzņēmējdarbības vēsturi un mūsdienām. Galerija apmeklētājiem pieejama jebkurā diennakts laikā.

Foto: Justīne Buliņa

Parka teritorijā ierīkots atpūtas laukums, taka bērniem un starp kokiem izveidoti dažādi fiziskās izturības šķēršļi. Kā arī parkā iespējams atvilkt elpu skaistajā lapenītē, lai pietiktu spēka turpināt savu ceļojumu pa Raunas pakalniem.

Divas Latvijas gada vietas vienuviet: Raunas Staburags un Tanīsa kalns

Foto: Indars Krieviņš

Latvijas 2018. gada ģeovieta – Raunas Staburags, bet Latvijas arheoloģiskais piemineklis – Tanīsa kalns.

Raunas Staburags ir dabas veidojums, kas veidojies aptuveni 4 – 5 tūkstošus gadu. Atrodas Raunas upes labajā krastā, aptuveni divu kilometru attālumā no novada centra. Šī šūnakmeņu klints ar tekošām, smalkām avotu straumītēm ir 16 metrus plata un 4,5 metrus augsta. Raunas Staburags apveltīts ar teikām un nostāstiem – kādos vēstures avotos šī klints ir laimes meklētājs– milzis, kas skumis pēc savas neatrastās laimes, bet citos tā bijusi latvju daiļava, kura skumusi pēc sava karā bojā gājušā mīļotā.

Vairāk par Raunas Staburagu vari uzzināt šeit.

Foto: Aiga Matjušenoka

Tanīsa kalns ir viens no augstākajiem Latvijas pilskalniem. Aptuveni 24 metrus augstais pilskalns, kurā apdzīvotība sākusies jau sestajā gadsimtā p.m.ē., ir veidots terasēs. Pilskalna plakuma vidusdaļā kultūrslāņa biezums ir 0,5 – 2,5 metri, taču vietām tas sasniedz pat 3,8 metrus. Tanīsa kalns mūsdienās ir liela vērtība Raunai, kurā notiek arī Raunas vārda dienas svinības, kas kļuvušas jau par novada tradīcijas pasākumu.

Muzeju piedāvājums – no novada vēstures līdz aktīvām nodarbībām amatu darbnīcā

Foto: Justīne Buliņa

Raunas novadā iespējams ielūkoties divos pagasta muzejos – Raunas un Drustu novadpētniecības muzejā.

Raunas muzeja izstāžu telpa atrodas Raunas bibliotēkas telpās, savukārt muzeja krājumi izvietoti arī "Mazajā skolā" – Dīķa ielā 3. Raunas muzeja misija ir kā darbība, kuras mērķis ir veidot Raunas novada un tā iedzīvotāju identitāti, ar kuru šī vieta un tās iedzīvotāji tiks saistīti gan Latvijas, gan pasaules mērogā. Šobrīd Raunas muzeja izstāžu telpā skatāma izstāde par Raunas uzņēmējiem, kas sasaucas kopā ar šī brīža dabas galerijas izstādi.

Foto: Drustu muzeja arhīvs

Drustu novadpētniecības muzejā var iepazīties ar pagasta kultūrvēsturi. Drustu muzeja krājums pamatā tiek veidots, apkopojot Drustu skolu vēsturi, materiālus par ekonomisko un kultūras darbību Drustu pagastā, kā arī apkopojot ievērojamu drustēniešu dzīves un darbības materiālus. Kā arī Drustu pagastā, paralēli novadpētniecības muzejam, ir iespēja ielūkoties seno amatu darbnīcā, kur roku var iemēģināt galdniecības darbos: kalt, ēvelēt, zāģēt. Piedāvājumā ir arī nodarbības seno sveču liešanā, sviesta, siera un krējuma gatavošanā.

Veikaliņš, kurā atrodami Raunas uzņēmēju labumi

Foto: Justīne Buliņa

Apciemojot Raunu, no tās nedrīkst aizbraukt neapmeklējot mazo koka ēku Raunas centrā, kurā var apskatīt un iegādāties lielāko daļu no tā, ko rada un ražo Raunā. Rauna lepojas ar saviem uzņēmējiem un ne velti klīst nostāsti, ka liela daļa tūristu šo pievilcīgo ciematu iedēvējuši par gastronomijas galvaspilsētu. No siera, veselīgiem dārzeņu čipsiem, ķiploka izstrādājumiem, sukādēm, alus un vīna, līdz māla izstrādājumiem un suvenīriem novada tematikā.

Vairāk informācijas iespējams meklēt Raunas mājaslapā, sazinoties ar Raunas novada tūrisma informācijas centru pa tālruni 20113881 vai rakstot uz epasta adresi: raunatic@gmail.com.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!