Dārzs, kurā viss aug 'ārpus rāmjiem': Solvitas Balodes košais eksperiments Siguldā

"Ja man kāds pirms 10, 15 gadiem būtu teicis, ka man būs dārzs, es domātu, ka šis cilvēks ir pilnīgi jucis!" savu stāstu par krāsainā dārza ierīkošanu sāk Solvita Balode. Viņa teic, ka tas nav iekārtots kā pēc grāmatas, jo daudz paļaujoties uz savu intuīciju, gaumi, kā arī labprāt eksperimentē. Dārzā ir dažādi paštaisīti dekori un puķu podi, taču īpaši izceļams ir Burbulis – Solvitas mīļā "vabolīte", kas stāv dārza viducī.

Doma par to, ka nepieciešams skaisti iekopts dārzs, Solvitai radusies, dzīvojot Cēsīs. "Rakstot kāzu scenāriju terasē, sapratu, ka man nepatīk skatīties tikai zālājā. Vajag ko iedvesmojošāku un skaistu. Neskatoties uz to, ka man nebija ne mazākās nojausmas, kā to darīt, ķēros klāt dārza veidošanas scenārijam." Viņa atklāj, ka ir liela eksperimentētāja, kurai tīk lietas darīt ārpus rāmjiem, tāpēc uzreiz sapratusi, ka dārzs nebūs, kā citiem. "Domāju – tas taču būs mans dārzs un mans radošais lidojums! Zināju vienīgi to, ka tam jābūt krāsainam un košam. Tā es devos uz dārzniecībām, pirku visu, kas man patika pēc krāsas un formas, pļāpāju ar personālu, lai uzzinātu vairāk. Bet, ierodoties savā dārzā, skraidīju ar mazajiem podiņiem apkārt, veidoju savas kompozīcijas, liku un pārliku, līdz patika, ko redzu, un tad atlika vien rakt!"

Solvitai patīk dārzā redzēt dažādas formas. "Tāpēc griežu visu uz nebēdu un skatos, kas iznāks," par savu vēlmi izmēģināt jaunas tehnikas un veidus stāsta saimniece. "Jā, esmu liela eksperimentētāja, īstie dārznieki saķertu galvu un teiktu: "Ārprāts!" Pat, ja rakstīts, ka šo koku nevajag griez, es izmēģināšu, un, ziniet, aug kā dulli un dikti kupli! Tā tika nozāģēta veca, liela dzeltenā plūmīte un no celma sadīga atvases. Sāku graizīt, un drīz vien podiņš un "cālis" gatavs."