Pašvaldības SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) AS "PNB banka" kontos palikuši seši miljoni eiro iedzīvotāju naudas, svētdien vēsta LTV raidījums "de facto".
Tā esot galvenokārt daudzdzīvokļu māju īpašnieku nauda, kuru RNP tikai turējis, tāpēc uzņēmums pats uzskata, ka klientiem būs tiesības uz valsts garantēto atlīdzību izmaksu, jo nevienam summa nepārsniedz 100 000 eiro. Tomēr šobrīd nav skaidrs, vai RNP patiešām ir izdarījis visu, lai nodrošinātos pret klientu naudas pazaudēšanu.
Nu jau maksātnespējīgajā "PNB bankā" naudu turējuši arī vairāki Rīgas pašvaldības uzņēmumi.
Rīgas domes Īpašuma departamentā, kas pārrauga kapitālsabiedrības, "de facto" informēja, ka "Rīgas pilsētbūvniekam" "PNB bankas" kontos bija 5945 eiro, "Rīgas centrāltirgum" 48 500 eiro, bet "Rīgas namu pārvaldniekam" – 6,07 miljoni eiro.
Rīgas domei RNP pauda viedokli, ka tā patiesībā nav uzņēmuma, bet gan dzīvojamo māju īpašnieku nauda, tāpēc būtu atzīstamas viņu tiesības uz valsts garantēto atlīdzības izmaksu – līdz 100 tūkstošiem eiro katram. Runa ir par 2476 klientiem, ziņo raidījums.
"Tā ir pilnīgi noteikti dzīvokļu īpašnieku nauda, ko dzīvokļu īpašnieki skaita iekšā bankā. Tā kā bankai nav citas opcijas... Jebkurā gadījumā RNP ir kā pilnvarotā persona, kura saņem no dzīvokļu īpašniekiem naudu un pārskaita to pakalpojuma sniedzējam. Un ir visa pilnīga detalizācija sniegta FKTK par katru klientu, par katru šīs naudas patieso īpašnieku un par apjomu katras naudas. Tā ka jāgaida viņu lēmums. (..) Mums viss ir skaidrs. Tālāk ir valsts faktiski lēmums par to, kā pusē viņi nostājas: iedzīvotāju pusē vai banku pusē kā parasti. Tā ka te jautājums politisks," raidījumam norādīja RNP valdes priekšsēdētājs Aivars Gontarevs.
Par finansēm atbildīgais RNP valdes loceklis Ivo Lecis, kurš iepriekš ir bijis arī valdes priekšsēdētājs, interviju klātienē atteica. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) viņiem solījusi atbildi septembra beigās, tāpēc plašākus komentārus uzņēmuma klientiem un visai sabiedrībai RNP varēšot sniegt oktobrī.
Tikmēr FKTK uzsver, ka par konkrētiem banku klientiem viņi runāt nedrīkstot. Tomēr komisijā piekrīt paskaidrot, ko īsti paredz likums gadījumos, kad maksātnespējīgas bankas noguldītājs pārvaldījis savu klientu naudu.
"Ja noguldītājs plāno tieši veikt tādu funkciju - pārvaldīt trešo personu līdzekļus, tam noguldītājam vajag noslēgt attiecīgo līgumu ar banku, atklāt visu informāciju, nodrošināt, ka tās trešās personas, kuru naudu tas pārvaldīs, ir identificētas bankā, un bankai ir noteikti jānodrošina funkcija, ka visas šīs trešās personas tiek uzskaitītas atsevišķi," "de facto" skaidroja FKTK Noregulējuma un garantiju fondu daļas vadītāja Jeļena Ļebedeva.
"Ja noguldītājs neveica šo darbību, teikšu tā – neizpildīja pienācīgi savus pienākumus, bankā attiecīgi nenoslēdza pareizu līgumu, neizdarīja visas tās darbības, kas ir nepieciešamas, tad šis noguldītājs tiek uzskatīts kā viens, un viņš saņem 100 000 eiro tikai. Jo vairāk neko nevar izdarīt. Tā ir likuma prasība," uzsvēra FKTK pārstāve.
Klientiem bija jābūt identificētiem pirms noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas – tātad līdz augusta vidum. Vai RNP ar "PNB banku" tobrīd bija noslēdzis šādus līgumus, uzņēmums atbildēt atsakās. Jebkurā gadījumā prasīt šo naudu kā garantēto atlīdzību varētu tikai paši RNP klienti, jo to izmaksā uz personas norādīto bankas kontu, ziņo "de facto".
Jau ziņots, ka "PNB bankas" darbība ir apturēta no 15. augusta, pulksten 21. Tagad banka atzīta par maksātnespējīgu.
Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs 15. augustā nolēma atzīt "PBN banku" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās.
Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde pieņēma lēmumu neveikt "PNB bankas" noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu.
Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē nolēmuma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "PNB bankā" un lēma par noguldījumu nepieejamību.
Eiropas Centrālā banka kā "PNB bankas" tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.
