Dezinficē siltumnīcu, griež krūmus un ne tikai: darāmie rudens darbi dārzā

Lai dārzā kāds darbiņš nepaliktu neizdarīts, lūko darāmo darbu špikeri zemāk.

Kā atgādina Spure, ieziemošana Latvijā nepieciešama virknei ziedošo dārza augu un krūmu, piemēram, hortenzijām 'Macrophylla', krizantēmām, lavandām un arī rozēm. Viņa arī uzsver, ka visi rožu stādu veidi, izņemot parka rozes, Latvijas laikapstākļos tiek pakļauti apsalšanai. Lūk, speciālistes padomi ziedošo augu ieziemošanai:

Savukārt ziedošajiem krūmiem speciāliste iesaka nodrošināt aizsardzību pret aukstumu, bet ogu krūmiem, piemēram, krūmmellenēm vai kazenēm viņa iesaka uzbērt aptuveni 2 līdz 5 centimetrus biezu kūdras vai mulčas slāni. "Izņēmums ir vīnogas, tās noteikti nepieciešams rūpīgi apsegt arī ar agroplēvi, " norāda Spure. Viņa arī apgalvo, ka tulpes, begonijas, garšaugu sīpoli un gumi slikti panes Latvijas ziemu un var to neizturēt, tāpēc tie ir jāsagatavo pārziemošanai telpās. Savukārt garšaugus viņa iesaka pārstādīt podiņos un ienest pa ziemu virtuvē. Runājot par sīpolaugiem, speciāliste atgādina, ka tie ir jāpārziemina tumšās telpās, kur ir zema gaisa temperatūra (nav zemāka par nulli), turklāt sīpolaugu uzglabāšanai īpaši piemērots būs vēss un sauss pagrabs.

Rakstos zemāk varēsi lasīt dažādus padomus par augu ieziemošanu, kā arī to novākšanu rudenī:

Speciāliste arī atgādina, ka augus jābeidz mēslot mēnesi pirms rudens salnām, jo tad tie būs veselīgi un skaistāki. Kā skaidro Spure, rudenī augiem pamatā nepieciešams kālijs, jo tas palielina augu spēju izdzīvot ziemas salā. Savukārt slāpekļa daudzumam, mēslojot rudenī, ir jābūt samazinātam, vai labāk to nepievienot nemaz, jo tas veicina augu augšanu, kas aukstajā periodā nav nepieciešama. Runājot par mēlsojuma izvēli, viņa teic, ka vairumam dārza augu derēs kompleksais mēslojums, vien izņēmums ir augi, kam patīk skāba augsne, piemēram, rododendri vai hortenzijas. Šiem augiem viņa iesaka iegādāties speciālu mēslojumu, kas nesabojās augsnes PH līmeni. "Ar rudens mēslojumu jābūt uzmanīgiem. Šobrīd ir pēdējais brīdis, lai augus apgādātu ar tiem pārziemošanai nepieciešamajām barības vielām. Turklāt vajadzētu izvairīties no pārmēslošanas – rudenī mazāk ir labāk, " padomos dalās Spure. Kā stāsta speciāliste, ja augsne rudenī ir parāk skāba, var paaugstināt PH līmeni ar dārza kalķiem vai dolomīta smilti. Jāliek aiz auss, ka skāba augsne ir tāda, kurai PH līmenis ir zem 5.

Lūk, dažādi padomraksti no "Tavs Dārzs" arhīva vācelītes par augu mēslošanu rudenī:

Kā norāda speciāliste, rudenī var nedaudz apgriezt arī augļukokus, bet tas jādara vien tad, kad visi augļi ir novākti un kokiem vēl ir lapas. Viņa iesaka vispirms aplūkot augļukoka sausos zarus, jo tieši tos vajadzēs izgriezt. Spure iesaka arī izvērtēt, vai vēl ir nepieciešams apgriezt augļkokus, lai pēc tam zari augtu vēl kuplāki, ne tikai augtu garumā. Kā stāsta speciāliste, upeņu krūmiem zarus apgriež līdz pamatnei, bet jāņogu un ērkšķogu krūmiem izgriež vājos un novecojušos zarus, atstājot spēcīgākos. Savukārt aveņu krūmu dzinumus rudenī nogriež līdz stumbram.

Rudenī ne tikai ķeras klāt augļukoku un ogulāju apgriešanai, bet arī dzīvžogam. Kā salīdzina speciāliste, pavasarī formas veidošanas nolūkos krūmus griež izteiktāk jeb būtiski samazina to garumu, bet rudenī griešanu veic minimālāk, likvidējot vien nokaltušos un vietām strauji izaugušos zarus. Spure arī brīdina – krūmu griešanu nekādā gadījumā nevajadzētu veikt mitrā vai lietainā dienā! Turklāt pēc augu griešanas viņa iesaka nogriezto daļu apstrādāt ar veikalos nopērkamo līdzekli "Leran" vai citu dezinficējošu līdzekli. "Vislabāk ir apskatīt laika prognozi – ja divas, trīs dienas sola sausu laiku, tad var veikt krūmu apgriešanu. Pirms griešanas dārza instrumentus ir ieteicams dezinficēt", iesaka Spure.

Koku stumbri, augļukoki un ogulāji ziemas gaidās ir jāaizsargā, jo, ja mājvieta atrodas tuvu mežam – dārza augus var apdrautēt meža dzīvnieki. Spure atzīmē, ka zaķi var nograuzt mizu, tāpēc koka stumbrus vēlams aptīt ar salmiem vai citiem materiāliem tā, lai zaķi netiek klāt mizai.

Dažādus padomus par augu apgriešanu lūko zemāk:

Speciāliste arī atgādina rudens darāmo darbu sarakstā iekļaut kaitēkļu apkarošanu, jo tieši šis gadalaiks ir labākais, kad dārzā veikt augu apstrādi pret dažādām slimībām un kaitēkļiem. Viņa iesaka kaitēkļu apkarošanai talkā ņemt dārza preču veikalos nopērkamos fungicīdus vai vara, kā arī dzelzs sulfāta šķidrumus augiem. Līdzekli var apstrādāt tiem augiem, kuros vasarā manīta sēnīte vai bija iemitinājušies kaitēkļi. Kā uzsver Spure, svarīgi apstrādāt ne tikai pašu augu, bet arī zemi tam apkārt. Turklāt – ja koku vai krūmu skārusi slimība vai kaitēkļi, speciāliste iesaka rūpīgi savākt šo augu nobirušās lapas un sadedzināt, lai samazinātu iespēju, ka kaitēkļi varētu pārziemot. Īpašu vērību lapu novākšanai viņa mudina pievērst arī tādos dārzos, kur aug kadiķi un bumbieri.

Tāpat viņa atgādina – tieši rudens ir arī labākais laiks augļu koku stumbru kaļķošanai.

Rakstos zemāk varēsi izlasīt dažādu kaitēkļu apkarošanas paņēmienus, kā arī to, kāpēc dārzu vajag kaļķot:

Dārzs ir pilns ar nezālēm? Rudenī droši var ķerties klāt to apkarošanai. Kā stāsta speciāliste, nezāles var iznīcināt ar ķimikālijām, kas ir paredzētas tieši nezāļu iznīcināšanai, vai arī tās var apkarot manuāli, piemēram, ja vēlaties cīnīties ar nezālēm, kas aug bruģa vai flīžu starpās, var izmantot augstspiediena mazgāšanas aparātu.

Citas metodes nezāļu apkarošanai vari lūkot zemāk:

Kad raža ir novākta – no siltumnīcas jāizrauj un jāiznes visi augu stiebri. Spure norāda, ka vasarā siltumnīcas augsne tiek laistīta, tāpēc arī siltumnīcas daļa pie apakšas ir noteikti nošļakstīta ar zemi un dubļiem. Viņa iesaka izmantot augstspiediena mazgāšanas ierīci, lai nomazgātu siltumnīcu gan no iekšpuses, gan no ārpuses.

Tāpat nedrīkst aizmirst rūpes par pašu augsni, kas ir siltumnīcā. Speciāliste atgādina, ka visa siltumnīcas augsne ir jāuzrok, bet augu saknes, kas vēl ir palikušas augsnē, ir jāizņem. Ļoti labs paņēmiens augu sakņu izņemšanā ir metāla grābeklis. Pēc rakšanas darbiem Spure iesaka iestrādāt augsnē mēslojumu, kam ir ilgstoša iedarbība, jo tas nodrošinās to, ka nākamgad augsne atkal būs auglīga. Tāpat viņa mudina atcerēties precīzu vietu siltumnīcā, kur auguši tomāti un gurķi, jo nākamajā gadā augus, iespējams, nepieciešams samainīt vietām. Kā skaidro Spure, tādā veidā minerālvielas, kas atrodas augsnē, tiks patērētas mazāk. Kad augsne būs apstrādāta – siltumnīca būs gatava pārziemošanai! Vien pirms durvju aizvēršanas siltumnīcu vajadzētu dezinficēt ar sēru, bordo maisījumu vai tīro vara sulfātu. Tāpat dažreiz siltumnīcas iekšpusē krājas kondensāts, bet, kā skaidro speciāliste, tas tikai uzlabo trūdēšanas procesus, tādejādi palīdzot minerālvielām no mēslojuma vai komposta iekļūt pašā augsnē.