Brūklenes, dzērvenes un sēnes piemājas dārzā – tā nav nekāda neiespējamā misija! Tomēr meža velšu stādīšana dārzā prasa arī zināmu sagatavošanos, jo ir dārzā ir jāpielāgo vieta, kur tās audzēt.
Piemēram, ja dzērvenes mēģinās audzēt vietās, kas nav dabiski piemērotas, nekāda vieglā augu kopšana nesanāks, nemaz nerunājot par ražu. Dzērvenēm ir nepieciešams izveidot mazpurviņu. Tāpat augsne jāpielāgo arī brūklenēm un sēnēm. Kā savulaik "Tavs Dārzs" pastāstīja sēņu audzētājs Imants Urpens, lai sēnes dārzā vai piemājas mežā izaugtu, ir svarīga "sadarbība" ar kokiem, proti, baravikas nevarēs ieaudzēt tur, kura aug apšubekas un otrādi. To portālam "Delfi" apstiprināja arī Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Dāniele, kura skaidroja, ka baravikas un apšubekas ir mikorizas sēnes, un tas nozīmē, ka priekšnoteikums sēņu izaugšanai ir, ja blakus ir konkrēta koka suga. "Ja tā ir egļu baravika, tā aug zem eglēm. Ja tā ir priežu baravika, tad zem priedēm, ja parastā apšu beka, tad tikai zem apsēm, ja dzeltenbrūnā apšubeka, tad kopā ar bērzu," norādīja sēņu pazinēja.
Ar savu "sēņu stādīšanas" pieredzi ir padalījusies arī "Delfi" aculieciniece Modra, kura atklāja, ka daudzus gadus mežā izber sēņu atliekas, un sēnes šajā vietā "aug griezdamās un bieži glītās rindiņās". Šeit vari aplūkot brangās apšu bekas, kas izaugušas piemājas mežā.
Ja arī tev ir veiksmīgs dzērveņu, brūkleņu vai sēņu audzēšanas stāsts – pastāsti par to e-pasta adresē: maja@delfi.lv vai arī komentāru sadaļā!
Pašiem savas baravikas un kundziņi: kā dārzā iestādīt sēnes
Portāla "Cālis" forumā sēņotāji un ēdāji stāsta, ka ir tirgotavas, kuras pārdod sēņu "sēklas", taču simtprocentīgu izdošanos neviens nevar solīt. Pat sekojot līdzi instrukcijām uz paciņas, var gadīties, ka tās neieaug.
Vēl sēņošanas entuziasti min, ka iespējams stādīt sēnes "dabīgā" veidā. No sākuma jāatrod vieta, kura sēnēm varētu iet pie sirds – ar apmēram tādu pašu augsni un kokiem, kur tās aug dabā. Pēc tam vajag samētāt no pāraugušām sēnēm to daļu, kas ir zem cepurītes. Ja vieta būs īstā, pēc pāris gadiem izaugs personīgais baraviku dārziņš. Šīs sēnes, kuras ieaudzētas ar "bezmaksas metodi", garšo gluži tāpat kā meža biezoknī atrastās.
Sēņu audzētājs Imants Urpens sarunā ar "Tavs Dārzs" pastāstīja, ka šāda sēņu audzēšana ir pilnībā iespējama. "Mīļās gailenes īsti nestāda, bet baravikas un apšubekas gan."
"Stādīšana ir pavisam vienkārša – vispirms jāsadiedzē sporas, bet pēc tam micēliju vai sēņotni stāda mežā," teic Urpens. "Jāpaņem vecās bekas, jāsagriež un jāsamet spainī. Pirms tam spainī vajadzētu ieliet ūdeni un izkausēt kilogramu cukura, jo tā būs barotne micēlijam. Visu veidojumu atstāj uz divām, trim nedēļām ēnainā, siltā vietā, lai uzrūgst." Viņš piebilst, kad masa paliks bāla un pienaina, būs pienācis īstais laiks stādīšanai.
Vai ir iespējams iekopt savu meža sēņu dārzu?
Meža sēnes dārzā? Tas nav vienkārši, bet nav arī neiespējami, galvenais, lai sakristu vairāki priekšnoteikumi.
Ikviena sēne augs tikai tajā vietā, kurā tai ir vispiemērotākie apstākļi, vairumā gadījumu - konkrētajai sēnei tīkamu koku tuvumā, tādēļ meža sēņu audzēšanas zelta pamatlikums ir - īstās sēnes īstajā vietā, raksta žurnāls "Ievas Dārzs". Ļoti daudzas sēnes aug tikai tajās vietās, kur ir atbilstošs koks. Piemēram, gailenes vislabāk aug retās priežu jaunaudzēs, savukārt vilnīši - skābā augsnē lapu koku un jauktos mežos. Plašu informāciju par sēnēm var iegūt portālā "latvijasdaba.lv", kur var atrast arī noderīgas ziņas par to, kādi augšanas apstākļi der katrai sēnei.
Tiesa, lielākās cerības ieaudzēt savu sēņu dārzu ir nevis dārzā, bet jauktu koku mežā vai stādījumā. Tomēr nevajadzētu gaidīt, ka jau nākamajā gadā būs bagātīga sēņu raža. Ja sporām konkrētā vieta patiks, sēnes var gaidīt tikai pēc pāris gadiem.
Četri veidi, kā sēt un stādīt sēnes:
1. Zem atbilstošiem kokiem regulāri ber notīrīto sēņu pārpalikumus: kātiņus, tārpainās vai bojātās daļas, mizas.
Baraviku stūrītis piemājas dārziņā – padomi to ieaudzēšanai
Kā māju tuvumā izveidot baraviku stūrīti? Tā žurnālam "Praktiskais Latvietis" vaicā lasītājs Aivars.
Meža sēņu kultivēšana nav nekas neparasts, bet viss atkarīgs no augšanas apstākļiem. Baravikas ir visu sēņotāju sapnis. Tās godā arī par sēņu karalienēm. Baravikas, tāpat kā citas bekas, veido mikorizu ar kokiem, tātad savā attīstībā ir saistītas ar noteiktām koku sugām. Ir priežu, egļu, bērzu un ozolu baravikas. Tās visas ir garšīgas un vērtīgas sēnes. Ja jūsu dārzā vai mežiņā aug, piemēram, priedes, var mēģināt ieaudzēt priežu baravikas, ja bērzi – bērzu baravikas.
Sēņu audzētājs alojietis Imants Urpens stāsta: lai veiksmīgi ieaudzētu, nepieciešams mežā savākt vecās baravikas. Tās ievieto traukā, apber ar cukuru, aplej ar lietusūdeni un pēc tam šķidrumu ar augļķermeņiem samaisa.
Šampinjoni dārzā: soli pa solim, kā tos izaudzēt
Šampinjoni ir ļoti universāli, tos var lietot uzturā gan svaigus, gan kaltētus, gan konservētus, gan termiski apstrādātus visdažādākajos ēdienos, turklāt visu gadu! Tiek uzskatīts, ka uzturvērtības ziņā šīs sēnes var aizstāt gaļu. Un, kas pats labākais – tos var audzēt arī paši!
Sagatavošanās darbi
Vispirms jāatrod īstā vieta, kur veidot sēņu plantāciju. Tas var būt pagrabs, šķūnītis vai visparastākā siltumnīca ar elementāru ventilāciju. Svaigs gaiss ir obligāta prasība.
Nākamais solis – piemērota augsnes sagatavošana. Tam būs nepieciešami 100 kg salmu, kam pievieno 200 kg kūtsmēslu un 4-5 kg alebastra jeb sīkgraudainā ģipša. Kompostēšanu sāk ar stirpas veidošanu – uz cieta seguma noklāj polietilēna plēvi, uz kuras 4-5 kārtās liek pamīšus salmus un kūtsmēslus. Izveidoto stirpu noblīvē, kārtīgi salej ar ūdeni un ļauj nostāvēties.
Apmēram pēc nedēļas izveidotā mēslu un salmu kaudze sāks uzsilt un nu jāķeras pie regulāras laistīšanas. Topošo substrāta stirpu vislabāk laistīt divreiz dienā, nepieļaujot vircas notecēšanu. Kaudzi pārrok, kārtīgi ar dakšām sajaucot visus slāņus un iemaisot kompostā alebastru. Kad stirpa ir pārrakta, to vēlreiz salaista ar ūdeni no lejkannas.
Austersēnes var audzēt arī mājās uz palodzes
"Kā audzēt austersēnes uz palodzes? TV raidījumā stāstīja par audzētāju, kurš par substrātu izmanto kafijas atlikumus. Esmu dzirdējusi, ka sēnes labi aug arī salmos, zāģskaidās. Vai, audzējot dažādos substrātos, austersēnēm mainās garšas īpašības? Kurā substrātā izaug visgaršīgākās sēnes?" žurnālam "Praktiskais Latvietis" vaicā Ērika.
Austersēnes var audzēt polietilēna maisos, kas pildīti ar sasmalcinātiem graudaugu salmiem, griķu sēnalām, smalkām lapukoku vai skujkoku zāģskaidām. Var audzēt pat makulatūrā – visā, kas satur celulozi. Nav nekas neparasts, ja micēlijs attīstās kafijas biezumos. Tas ir veids, kā otrreizēji izmantot kafijas atlikumus, kurus var iegūt par brīvu, piemēram, no restorāniem, kafejnīcām. Jo substrāts maisā ir blīvāks, jo vairāk sēņu izaug. Ja salmus nesasmalcina, tad grūti maisu pietiekami stingri piepildīt – substrātā rodas tukšumi, un sēnes aug uz iekšpusi.
"Sēņu garšu substrāti neiespaido. Austersēnes uzņem no augsnes tikai tās vielas, kuras nepieciešamas augšanai. Līdzīgi ir ar bekām – tās aug gan jauktos koku mežos, gan skujkoku mežos, taču garša nemainās. Dažādie substrāti kultivētajām sēnēm vienīgi ietekmē sēņotnes augšanas tempus. Sēņu kvalitāte lielākoties atkarīga no tā, vai ievēroti visi audzēšanas noteikumi: pirmsinkubācijas apstākļi, gaismas un mitruma režīms, ventilācija un kaitēkļu klātesamība,"stāsta uzņēmējs, mājās audzējama austersēņu komplekta "Sēņotava" idejas autors Gints Lūkins, kurš jau vairākus gadus pētījis, kā, kur un kādos apstākļos aug austersēnes.
Kā piemājas dārzā ierīkot mazpurviņu dzērvenēm?
Lielogu dzērvenes piemājas dārzā vairs nav nekāds brīnums.
Labvēlīgos augšanas apstākļos arī Latvijā mazdārzā izdevies ievākt pat līdz astoņiem litriem ogu no kvadrātmetra! Tāds mazpurviņš var pilnībā nodrošināt ģimenes vajadzības pēc vitamīniem, vēsta žurnāls "Praktiskais Latvietis".
Labākais laiks dzērveņu stādīšanai ir pavasarī un vasaras sākumā – līdz jūnija vidum. Audzējot dzērvenes vietās, kas tām nav dabiski piemērotas, nekāda vieglā augu kopšana nesanāk, tomēr galvenais – lai augsnei būtu skāba reakcija.
Pielāgojot audzēšanas vietu piemājas dārzā, dobes platumā izrok pusmetru dziļu tranšeju, no sāniem to der norobežot ar skaidu vai smilšu slāni, lai nepaaugstinātos pH līmenis. Dobju malas var izklāt arī ar blīvu plēvi, apakšu atstājot brīvu drenāžai.
Meža eksotika piemājas dārzā ar sārtajām brūklenēm
Pieņemot, ka par eksotiskiem augiem var dēvēt visus, kas nav bieži sastopami dārzos, brūklenes pavisam noteikti var iekļaut šajā kategorijā. Ja vēlies savu dārzu papildināt ar šo priežu mežu dārgumu, tad uzzini par pēdējo gadu jaunāko kultūru, dārza brūklenēm, kas jau ieguvušas plašu atzinību.
Šķiet, par brūkleņu vērtību nav daudz jāatgādina, jo šīs ogas jau bērnībā vecmāmiņas mudināja ēst, un arī pieauguši esot, zinām, ka tās jāizmanto biežāk. Turklāt ogas ieteicams ēst ne tikai tad, kad esam saslimuši, bet arī veseliem esot, lai stiprinātu imunitāti un nodrošinātu organismu ar tik nepieciešamajām vielām. Ja neizdodas tik bieži doties uz mežu pēc šīm vērtīgajām ogām, ir vērts iestādīt krūmiņus un priecēt sevi ar dārza brūklenēm, kas nebūt nav sliktākas. Apkopojot informāciju no dārzkopības žurnāliem, portāliem un stādaudzētavu piedāvājumiem, sniedzam nelielu ieskatu par šīm dārza brīnumogām un to audzēšanu.
Dārza brūklenes
Dārza brūklenes (Vaccinium Vitis-idaea) ir daudzgadīgs, mūžzaļš pundurkrūms ar ložņājošu sakneni un taisniem vai paciliem stumbriem. Lapas krūmiņiem ir ādainas, 5–30 milimetru garas un 2–15 milimetru platas. Ziedi sakārtoti nokarenos ķekaros iepriekšējā gada dzinumu galotnēs. Brūkleņu apakšzemes sakneņi turpina augt ar galā esošo pumpuru un veido garus apakšzemes dzinumus. No žākļu pumpuriem, kas atrodas tālāk no augošās galotnes, veidojas jaunie brūkleņu ceri, kuru dzinumi aug 7–8 gadus, pēc tam atmirst un tiek aizvietoti ar jauniem dzinumiem no sānpumpuriem.
