1939. gada 23. septembrī 83 gadu vecumā, smagas slimības pievārēts, mira austriešu psihiatrs Zigmunds Freids, kura 1908. gada eseju krājums "Mākslinieks un fantazēšana" tikko kā piedzīvojis pirmpublicējumu latviešu valodā.
"Freida grāmatas izdošanu var uztvert kā atgādinājumu, kas ļauj kļūt arī mūsdienīgam, tagadnīgam, jo bieži vien cilvēki joprojām dzīvo senpagājušos laikos. Izdevums ir arī atgādinājums un iespēja izlasīt pašus tekstus, nevis ļauties ierastajai praksei – lasījis neesmu, bet pateikšu," atklāj grāmatas "Mākslinieks un fantazēšana" tulkotājs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors Igors Šuvajevs, kurš kopumā latviskojis 11 Freida grāmatas.
Iemesli, kādēļ Zigmunda Freida vārds arvien tiek skaļi skandēts, nav tā vienkārši uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, taču svarīgākais ir tas, ka viņš kardināli mainīja izpratni par garīgajām slimībām, ieviesa jaunas ārstniecības metodes un izstrādāja personības psihoanalītisko teoriju, kas vēl aizvien tiek plaši izmantota, taču paliekošākās pēdas viņš ir atstājis tieši uz veidu, kādā sabiedrība reflektē par sevi un pašradīto kultūru.
Freids, līdzīgi kā Darvins, iztrūcināja pasauli no miega, atklājot šķietami nepatīkamo, taču būtisko patiesību par cilvēka dabu. Apstrīdētas un kritizētas, taču Freida teorijas turpina būt klātesošas Rietumu kultūrā un izglītības sistēmā. Un arīdzan mūsdienu neirozinātne apstiprina, ka lielāko daļu mūsu psihes regulē zemapziņa, ka dzimumtieksme un agresīvie impulsi ir mūsu domu un rīcības pamatā – gluži kā Freids to paziņoja pirms vairāk nekā 100 gadiem.
