Foto: Shutterstock

Neskatoties uz to, ka vasara aizvadīta un strauji tuvojas laiks, kad tavi labākie draugi būs silts mētelis un biezs džemperis, daudzi vēlas uzturēt skaistu un veselīgu figūru itin visos gadalaikos. Nenoliedzami, visa pamatā ir nesalaužamais duets – fiziskas aktivitātes un veselīga ēšana, taču "Shape" un "Healthline" eksperti apkopojuši vēl citus padomus, kā vari palīdzēt spītīgajiem vēdera tauciņiem ātrāk teikt ardievas.

Veselīgs našķis somā

Kā minēts iepriekš, ceļš uz plakanu vēderu sākas virtuvē, precīzāk – ar to, kas tiek apēsts. Ņemot vērā, ka lielākajai daļai dienas ritms ir ļoti straujš, ēdienreize starp darbiem tiek uzskatīta par sava veida ekstru, taču tam tā nevajadzētu būt. Ja nu reizēm nākas izlaist pusdienas, remdē savu izsalkumu ar kādu veselīgu našķi, kas sagatavots iepriekš. Kad izsalkums klauvē pie durvīm, cilvēkam ir vienalga, ko viņš apēdīs, tāpēc kaloriju skaitīšana un vēlme turēties uz veselīgā dzīvesveida līnijas var ātri vien aizmirsties. Līdz ar to arī plakanā vēdera sapnis pamazām attālinās.

Laba alternatīva ir dārzeņu, piemēram, burkānu nūjiņas, kas remdēs bada sajūtu visam uz kādu laiku. Šajā rakstā atradīsi uztura speciālistes komentāru par to, kurus veselīgos našķus izvēlēties gada vēsākajā sezonā.


Brīdis, līdz kuram ēst

Foto: Shutterstock

Lai raksturotu savas izjūtas, cilvēkiem bieži vien tīk izmantot standarta baļļu skalu – no 1 līdz 10. Izsalkuma ziņā 1 raksturo pilnīgu bada sajūtu, kamēr ar 10 norāda uz to, ka esi absolūti pārēdies un teju vairs nevari pakustēties. Lai neuzņemtu liekas kalorijas un nepieņemtos svarā, "Shape" raksta, ka vajadzētu likt ēdienreizei punktu, kad sasniedz 7 baļļu atzīmi (kad vēl nedaudz varētu apēst, bet jūties gana labi). Tas ir brīdis, kad nākamo reizi ēst gribēsies pēc aptuveni trim četrām stundām. Šādā veidā izvairīsies no pārēšanās un lieku kaloriju uzņemšanas.

Ir dažādi viedokļi par to, cik bieži un daudz cilvēkam dienas laikā vajadzētu ēst, jo to nepieciešams noteikt individuāli. Katram ir savs ritms – attiecīgi arī fizisko aktivitāšu daudzums, kas jāsabalansē ar uzņemto kaloriju daudzumu. Kā sacījusi uztura speciāliste Eva Kataja: "Vienam būs labāk, ja ēdīs biežāk un mazākām porcijām, taču citam optimāli būs trīs maltītes dienā. Piespiest sevi ēst biežāk, nekā gribētos, noteikti nevajadzētu." Tas, protams, nenozīmē, ka labāks variants ir ēst vienreiz dienā un pamatīgi pārēsties.


Spēka treniņi - stāvus

Foto: Shutterstock

Tavs ķermenis un veselība būs tev pateicīgi par vienalga kādām ikdienas aktivitātēm, taču cilvēki gaida iespaidīgus rezultātus arī tad, ja vienu reizi nedēļā izgājuši ārā paskriet. Ja runa ir par atbrīvošanos no liekā svara un ceļu uz plakanu vēderu, ar to vien var nepietikt.

Kardio treniņi ir ļoti labi gan sirds veselības stiprināšanai, gan arī kaloriju dedzināšanai, tomēr tikai ar tiem iztikt nevar. Spēka treniņu laikā tiek stiprināta muskulatūra un palielināta muskuļu masa, kas ir ļoti būtisks priekšnosacījums labākai vielmaiņai. Spēcīgāka vielmaiņa attiecīgi arī labāk "dedzina" tauciņus.

Taču, kā raksta "Healthline", reizēm tāds sīkums, kā vingrojuma izpildīšana sēdus vai stāvus, ir no svara. Pildot vingrojumu stāvus, tiek iedarbinātas muskuļu grupas, kas sēžot atstātas mierā, lai nodrošinātu līdzsvaru un noturētu ķermeņa svaru. Tieši tāpēc treniņa laikā ķermenis izmanto vairāk enerģijas.


30 minūšu pastaiga

Runājot par fiziskajām aktivitātēm, svarīgi saprast – ja vēlies redzēt rezultātu, ko var izteikt ķermeņa apkārtmēra samazinājumā, atslēgas vārds ir regularitāte. Iespējams, kādam jau acu priekšā parādījās ainiņa, kurā viņš stundām ilgi pavadījis sporta zālē un beigu galā ir tik noguris, ka no tās jau rāpo ārā. Šeit vērts piebilst, ka veselības uzlabošanai un arī plakana vēdera iegūšanai var palīdzēt arī tik vienkārša darbība kā 30 – 40 minūšu pastaiga.


Ņemot vērā, ka arī aptuveni pusstundas pastaiga ir viens no soļiem, kā sev palīdzēt tik pie kārotās figūras, aktivitātē pavadīto periodu noteikti vari paildzināt, lai nospraustais mērķis būtu ātrāk sasniedzams. Taču vērts piebilst, ka nepietiks vien ar to, ja pa retam ievērosi 30 minūšu pastaigu. Vismaz pusstundu šādai aktivitātei vajadzēt atvēlēt katru dienu, kombinējot ar citām aktivitātēm – kaut rosīšanos pa pagalmu.


Ko dzert un ko nē

Foto: Shutterstock

Ieliet glāzē ūdeni un padzerties – neizklausās īpaši sarežģīti, vai ne? Taču ūdeni savā veidā varētu saukt par īstenu brīnumlīdzekli, jo tas var palīdzēt atbrīvoties no liekā svara vēdera apvidū pat trijos dažādos veidos, raksta "Healthline".

Pirmkārt, ūdens lietošana paātrina vielmaiņu, kas savukārt savā ziņā arī regulē kaloriju dedzināšanas ātrumu. Otrkārt, dzerot ūdeni pirms katrs ēdienreizes, ķermenī būs pilnāka sajūta, kas rezultēsies tajā, ka nepārēdīsies un neuzņemsi liekas kalorijas. Un, treškārt, ūdens var palīdzēt uzlabot vēdera izeju un izvairīties no tā pūšanās.

Savukārt saldinātie dzērieni, piemēram, limonādes vai sulas ir tās, kam vajadzētu vilkt pāri treknu svītru. Problēma ir tajā, ka šos dzērienu var izdzert lielos daudzumos, tādejādi uzņemt tā saucamās šķidrās kalorijas, kuras organisms pieņem citādāk. Tās netiek "reģistrētas" kā parastās kalorijas, kas tiek uzņemtas ar pārtiku vai citiem dzērieniem – tās labumu nedod, bet kopsummā tiek skaitītas klāt. Tāpat tiek skaidrots, ka fruktozi ķermenī vielmaiņas procesā var sadalīt tikai aknas – ja tās ir pārāk daudz un orgāns ir "pārpildīts", tas pārējo pārvērš taukos.


Vairāk miega, mazāk stresa

Foto: Shutterstock

Laba ziņa visiem gulētājiem! Lai gan varētu šķist, ka ceļš uz plakanu vēderu jābruģē ar nemitīgu sportošanu, šim procesam var piepalīdzēt arī citādāk – vienkārši kārtīgi izguļoties un nezogot sev miega stundas. Šajā un šajā pētījumā skaidrots, kā miegā pavadīto laiku atšķirība ietekmē cilvēkus dažādos vecumos, taču secināts viens – īsāku naktsmieru ieturētājiem ir lielāks aptaukošanās risks.

Miegs ietekmē divu hormonu – grelīna un leptīna līmeni, kas attiecīgi organisma "motoriņā" atbild par bada un sāta sajūtu. Ja miera periods ikdienā ir ļoti īss, ķermenī palielinās grelīna un samazinās leptīna līmenis, radot pastiprinātu vēlmi pēc ēdiena. Svārstības arī rezultējas tajā, ka gribas našķoties, un nereti roka stiepjas nevis veselīgu, bet "fast food" veida našķu virzienā.

Lai gan neviens pats speciāli neizvēlas dzīvot stresā, zemapziņā bieži vien iespējams definēt, kas ir galvenais iemesls – darbs, problēmas privātajā dzīvē u.c. Ja atradīsi stresa sakni un centīsies to likvidēt, iespējams, pamazām uzlabosies arī tavs vizuālais izskats, jo tieši viduklis ir zona, kur viss liekais uzkrājas cilvēkiem, kas cieš no hroniska stresa. Speciālisti tauku krāšanos uz vēdera saista ar hormona kortizola svārstībām, kā arī vēlmi savu satraukumu un bēdas nomākt ar ēdiena palīdzību.

Vairāk par to, kā stress negatīvi ietekmē veselību un pašsajūtu, atradīsi šajā rakstā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!