Foto: Shutterstock
Agrākos laikos kviešu maize, ko jauca siltā pienā, bija gardums, ar kuru mielojās tikai lielos godos. Pat muižnieki ciemiņus vasarā dārzā esot cienājuši ar baltmaizi, kas aizdarīta ar medu un svaigiem gurķiem. Mūsdienās sviestmaizes, nenoliedzami, ir ikdiena un viens no vienkāršākajiem veidiem, kā zibenīgi remdēt izsalkumu. Izdabājot pieprasījumam, ražotāji piedāvā desmitiem dažādu baltmaizes klaipu plašā cenu amplitūdā, tādēļ šoreiz skaidrosim, kam jāpievērš uzmanība, pētot baltmaizes iepakojumu, kādēļ veikalos nopērkamā baltmaize reizēm atgādina porainu sūkli, un mācīsim mājās izcept klasisku piena baltmaizi.

Griežot no veikala mājās pārnesto baltmaizes kukulīti šķēlēs, ne viens vien ir brīnījies, secinot, ka maize ir gluži kā uzpūsta – tik gaisīga, poraina un sūklim līdzīga, ka to faktiski nav iespējams sagriezt. Kādēļ tā? Lai pagatavotu maizi, ir vajadzīgas tikai četras izejvielas: milti, ūdens, sāls un raugs vai ieraugs, bet pagājušā gadsimta sešdesmito gadu sākumā maizes gatavošanas tehnoloģija būtiski mainījās, jo britu pārtikas tehnologi nāca klajā ar tā saucamo Čorlejvudas metodi – emulgatoru, konservantu un enzīmu pievienošanu mīklai, lai maize būtu viegla, vajadzīgajā lielumā, ātri un, pats galvenais, lēti saražojama. Kā skaidro BBC, jau 2009. gadā veiktā pētījumā secināts, ka vairāk nekā 80% Anglijas veikalos nopērkamās maizes tiek gatavoti pēc Čorlejvudas metodes.

Modernās maizes cepšanas tehnoloģijas lielais noslēpums ir tieši enzīmi, piemēram, alfa-amilāze, fosfolipāze, transglutamināze u. c. Rūgšanas un cepšanas procesā enzīmi sadalās, gādājot par maizes gaisīgumu un elastību, bet gatavā kukulītī vairs nav atrodami, tādēļ enzīmus uzskata par tehnoloģisko palīglīdzekli, nevis atsevišķu sastāvdaļu, un tie nav jānorāda uz maizes iepakojuma, skaidro pārtikas tehnoloģe Kristīne Nemirska.

Vai mājās cepta baltmaize ir veselīgāka izvēle?

Maize latviešiem allaž bijusi spēka avots, taču priekšstatu par to pabojājusi daļa no veikalos nopērkamās produkcijas, kas ne vienmēr ir tik kvalitatīva, kā gribētos, uzskata maizes cepšanas meistarklases vadītāja Elīna Boguša: "Salīdzinot veikalā pirkto maizi ar to, kas gatavota mājās no kvalitatīvām izejvielām, atšķirība ir visām maņām manāma."

Uztura speciālistes ieskatā, ja maizi cep, izmantojot ieraugu, pievieno mazāk sāls un vairāk šķiedrvielu, tad mājās cepta baltmaize var būt vērtīgāka un garšīgāka, bet arī veikalā nopērkamā maize var būt gana laba, ja to izvēlas ar apdomu, tomēr baltmaizi noteikti nevar nosaukt par veselīgu izvēli.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!