Savukārt Pronka izstrādātais plāns ir elastīgāks jautājumā par mežu un veģetācijas izmantošanu kā siltumnīcu efektu radošo gāzu uzsūcējiem. Siltumnīcu efektu radošās gāzes ir vainojamas globālajā sasilšanā, uzskata zinātnieki.
Citu ieteikumu skaitā minēti attīstības valstu iespējamie ieguldījumi globālā piesārņojuma samazināšanā, kā arī iespējas rast finansējumu, lai šīm valstīm palīdzētu adaptēties klimata izmaiņas gadījumā.
Pronks oponē Bušam jautājumā, ka Kioto protokolā uz jaunattīstības valstīm attiecināts izņēmuma statuss. "Dažu valstu atbildība ir lielāka nekā citu," norādīja Pronks.
Vašingtonas noraidošā attieksme pret Kioto protokolu joprojām ir liels klupšanas akmens. Pronks uzskata paša izstrādāto priekšlikumu par līdzsvarotu un ASV intereses respektējošu, taču ministrs necer, ka ASV varēt atbalstīt Kioto protokolu klimata izmaiņas problēmām veltītajā jaunajā sarunu kārtā, kas nākammēnes notiks Bonnā.
Pronkam šķiet, ka pasaules lielākais piesārņotājs varētu ratificēt līgumu vēlāk, taču pirms ratifikācijas noslēguma gada laikā.
Lai gan pasaulē siltumnīcu efektu radošās gāzes visvairāk rada ASV, atbildība jāuzņemas arī attīstības valstīm, uzskata Bušs, norādot uz Ķīnu, kas otrais lielākais piesārņotājs, un Indiju.
"Mēs atzīstam savu atbildību par nepieciešamību samazināt izmešu daudzumu, taču mēs norādam arī uz medaļas otru pusi - pārējā pasaules rada 80 procentus slitumnīcu efektu izraisošu gāzu un liela daļa šo izmešu nāk no attīstības valstīm," teica ASV prezidents.
"Pat ar vislabāko zinātni un vislabāko tehnoloģiju ASV nevar vienatnē atrisināt šo globālo problēmu. Mēs gribam sadarboties ar šīm valstīm, lai palīdzētu tām samazināt izmešu gāzu daudzumu un uzturētu to ekonomisko attīstību".
Paredzams, ka iespējamās klimata izmaiņas būs viens no galvenajiem jautājumiem Buša Eiropas turnejā, kas sākas otrdien.