Foto: EPA/Scanpix/LETA
Nobela prēmiju literatūrā šogad saņēmuši divi autori – poļu rakstniece Olga Tokarčuka, kā arī austriešu rakstnieks Pēters Handke. Šogad piešķirtas divas prēmijas, jo pērn seksuālās uzmākšanās skandāla dēļ uzvarētājs netika izvēlēts.

Olga Tokarčuka 2018. gadā saņēma Bukera starptautisko balvu par savu darbu "Flights". Nobela prēmija literatūrā viņai piešķirta par "tēlainu stāstījumu, kas ar enciklopēdisku kaislību rāda robežu šķērsošanu kā dzīvesveidu".

Olga Tokarčuka (1962) tiek dēvēta par vienu no spilgtākajām un veiksmīgākajām savas paaudzes rakstniecēm, kura divas reizes saņēmusi “Nike” balvu (Nagroda Literacka Nike), kas ir augstākās apbalvojums poļu literatūrā, kā arī vairākus starptautiskus apbalvojumus. Tokarčuka ir sarakstījusi astoņus romānus un divus noveļu krājumus.

Handkem balvas pamatojumā teikts, ka tā piešķirta par "ietekmīgu darbu, kas ar lingvistisku atjautību pēta cilvēciskās pieredzes specifiku un perifēriju".

Pēters Handke (1942) ir austriešu rakstnieks, dramaturgs un tulkotājs, kurš tiek izdots jau kopš 60. gadiem. Autors līdz šim saņēmis virkni literāro apbalvojumu, tai skaitā Franca Kafkas balvu 2009. gadā, starptautisko Ibsena balvu 2014. gadā un daudzas citu. Handke vairākkārt sadarbojies ar pazīstamo vācu kinorežisoru un Eiropas kino akadēmijas prezidentu Vimu Vendersu.

Handke pamatīgu kritiku izpelnījās, kad 2006. gadā uzstājās kara noziegumos apsūdzētā bijušā Dienvidslāvijas prezidenta Slobodana Miloševiča bērēs. Pēc saņemtās kritikas Handke atteicās no tajā pašā gadā viņam piešķirtās Heines prēmijas.

.

Jau ziņots, ka 2018. gadā Nobela prēmija literatūrā netika piešķirta, seksuālās uzmākšanās skandāla izraisītas krīzes Zviedrijas akadēmijā dēļ.

"Lēmums pieņemts saistībā ar to, ka akadēmija pēc apsūdzībām seksuālā varmācībā un finanšu pārkāpumos atrodas tādā stāvoklī, ka nav spējīga izvēlēties uzvarētāju," bija teikts pērn izplatītajā Zviedrijas akadēmijas paziņojumā.

Krīzes aizsākums bija publikācija zviedru laikrakstā "Dagens Nyheter", kurā akadēmijas locekles Katarīnas Frostensones vīru Žans Klods Arno seksuālā aizskaršanā apvainoja 18 sievietes. Tāpat viņš tika apvainots Nobela prēmijas literatūrā laureātu vārdu noplūdināšanā. Savukārt Frostensone tiek apsūdzēta interešu konfliktā, jo nebija izpaudusi to, ka viņa bija sava vīra vadītas kultūras notikumu vietas līdzīpašniece, bet vīrs savukārt bija saņēmis finansējumu no akadēmijas.

Zviedrijas Akadēmija ir dibināta 1786. gadā. Nobela prēmija literatūrā tiek pasniegta kopš 1901. gada un tiek uzskatīta par visprestižāko apbalvojumu rakstniecībā. 2017. gadā Nobela prēmiju literatūrā saņēma japāņu izcelsmes rakstnieks Kadzuo Išiguro.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!