Guntars Krols: Nav īstais laiks sākotnējiem publiskiem piedāvājumiem

Savukārt pirmo deviņu mēnešu rezultāts šogad ir par 26% mazāks IPO darījumu skaits un par 25% mazāk IPO ģenerēto ieņēmumu, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Jāatzīmē arī, ka Eiropas, Tuvējo Austrumu, Indijas un Āfrikas reģionos rezultāti bija vēl būtiski sliktāki – pirmo deviņu mēnešu darījumu skaits bija vairāk nekā uz pusi mazāks (mīnus 52%), bet ieņēmumi bija par 41% mazāki pret 2018. gada līdzīgu periodu.

Latvijas uzņēmējus noteikti vairāk interesē situācija tieši Eiropā, un te jāsaka, ka gan darījumu skaits (100 īstenoti IPO darījumi), gan ieņēmumi (16,7 miljardi ASV dolāru) šogad ir par 40% mazāki nekā pagājušā gada pirmajos trīs kvartālos (dati neskaitot Lielbritāniju). Šis ir tieši saistīts ar ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos ASV, Ķīnas un Eiropas tirdzniecības nesaskaņu rezultātā, kas būtiski pasliktina kopējo tirgus sentimentu. Protams, "Brexit" ieilgušais process papildus pasliktina IPO tirgus vidi, jo rada būtisku nenoteiktību, kā rezultātā investoriem ir grūtāk novērtēt uzņēmumu nākotnes izaugsmi un ieņēmumus. Attiecīgi, šo faktoru ietekmē uzņēmumu akcionāri izvēlas nogaidīt ar IPO darījumu īstenošanu.

Reizēm izskan viedoklis, ka Latvijas uzņēmumi ir pārāk mazi Eiropas vai Pasaules mēroga IPO tirgiem, taču te ir vērtīgi atzīmēt, ka Eiropā (neskaitot Lielbritāniju) vidējais IPO darījuma lielums, piemēram, šī gada pirmajos deviņos mēnešos bija 58 miljoni ASV dolāru, bet visu uzņēmumu akciju tirgus vērtība pēc IPO darījuma bija 172 miljoni ASV dolāri. Salīdzinājumam, ASV "Nasdaq" un "Nyse" biržu IPO darījumu vidējais lielums šogad bija 125 miljoni ASV dolāru. Eiropas IPO tirgus ir mērogs, kas ir pilnībā sasniedzams un pārsniedzams vairākiem desmitiem Latvijas uzņēmumu, ja vien tie vēlēsies izaugsmei nepieciešamo finansējumu piesaistīt ar IPO darījuma palīdzību. Te jāatceras kaut vai nesenā "airBaltic" obligāciju izlaišana 200 miljonu eiro apmērā, kas, lai arī nebija IPO darījums, parādīja, ka Latvijas uzņēmumi nav par mazu starptautiskajiem finanšu tirgiem.

Eiropas vadošā birža IPO darījumiem šī gada trešajā kvartālā bija Vācijas "Deutsche Börse", kurai sekoja Ziemeļu reģiona "Nasdaq OMX + First North" un Austrijas "Wiener Börse". Lielākie IPO darījumi Eiropā trešajā cetruksnī bija "TeamViewer" ienākšana "Deutsche Börse", kas radīja 1,7 miljardus ASV dolāru ieņēmumus, kam sekoja "EQT Partners" IPO darījums "Nasdaq OMX Stockholm" ar 1,3 miljardu ASV dolāru ieņēmumiem, bet trešais – būtiski mazāks – bija "Addiko Bank" IPO darījums "Wiener Börse" ar 176 miljonu ASV dolāru vērtību.

Salīdzinājumam, Vācijas "Deutsche Börse" pēc šī gada pirmo deviņu mēnešu IPO darījumu ieņēmumiem ir sestā lielākā birža pasaulē ar 3,1% tirgus daļu, bet "Nasdaq OMX – First North" ir divpadsmitā ar 1,7% tirgus daļu pēc IPO ieņēmumiem. Lielākās ir ASV biržas "Nasdaq" un Ņujorkas "Nyse", kurām ir atbilstoši 19,5% un 19,4% tirgus daļa pēc kopējiem IPO darījumu ieņēmumiem šī gada deviņos mēnešos.

Latvijas uzņēmējiem un investoriem, kas seko IPO darījumiem un, iespējams, domā par "iešanu biržā" jāatceras, ka IPO īstenošanai vajadzīgs labvēlīgs "darījumu logs". Šobrīd tāds pilnīgi noteikti nav novērojams, taču ir skaidrs, ka tas atkal "atvērsies", jo investoru un IPO kopiena šobrīd nobremzē daudz investīciju iniciatīvas un nogaida. Nākamā gada pirmā puse Eiropas IPO tirgū varētu izskatīties aktīvāka. IPO "darījumu logā", protams, nevar ielēkt steigā – iešanai biržā nopietni jāgatavojas vismaz gadu pirms iecerētā darījuma un labāk daudz ilgāk, taču IPO "laikapstākļiem" ir vērts sekot ar noteiktu regularitāti, lai identificētu tendences un iespējas. Nelabvēlīgos vai mainīgos tirgus apstākļos ir vērts laikus sagatavoties IPO procesam, bet saglabāt elastību par konkrēto darījuma laiku un parametriem, un tad spēt izmantot labvēlīgu situāciju salīdzinoši ātri.