15. oktobrī publicētajā šā gada pārskatā revidenti arī sniedz atzinumu par visu aģentūru ienākumiem un izdevumiem, izņemot Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (EASO), jo joprojām pastāv problēmas, kas skar tā maksājumus. Tomēr, kā norāda revidenti, aģentūrām jāturpina uzlabot finanšu pārvaldību dažādos aspektos – īpaši attiecībā uz to, kā tās veic publisko iepirkumu, – lai pilnībā ievērotu noteikumus un nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību.
ES aģentūras pilda īpašus tehniskus, zinātniskus vai pārvaldības uzdevumus, kuri palīdz ES iestādēm izstrādāt un īstenot politikas virzienus tādās jomās kā veselība, drošība, drošums, brīvība un tiesiskums. Tās atrodas dažādās dalībvalstīs un nodarbina aptuveni 11 400 cilvēku jeb piekto daļu no visiem ES darbiniekiem. Aģentūru kopējais 2018. gada budžets bija 4,2 miljardi eiro (par 20 % vairāk nekā 2017. gadā), un tas atbilst apmēram 2,9 % no kopējā ES vispārējā budžeta.
"Eiropas aģentūras ir ļoti svarīga ES struktūras daļa, un mūsu revīzija ir to finanšu pārvaldības ikgadējā veselības pārbaude," norādīja par šo ziņojumu atbildīgais ERP loceklis Rimants Šadžus. "Par 2018. gadu mēs sniedzam "tīru" atzinumu jeb "apliecību par labu veselību" visām aģentūrām, izņemot vienu. Tomēr lielākajā daļā aģentūru vēl ir vajadzīgi uzlabojumi, un mēs aicinām rīkoties, lai novērstu finanšu pārvaldības trūkumus, galvenokārt publiskā iepirkuma jomā," viņš sacīja.
Revidenti sniedza atzinumu bez iebildēm ("tīru" atzinumu) par visu revidēto aģentūru (41 aģentūra) 2018. gada pārskatiem, jo tajos ir patiesi atspoguļots finanšu stāvoklis, darbības un naudas plūsmas saskaņā ar grāmatvedības noteikumiem. Turklāt revidenti sniedza atzinumu bez iebildēm par aģentūru ieņēmumu un maksājumu operāciju likumību un pareizību, izņemot EASO, kas saņēma atzinumu ar iebildēm (tomēr ne vairs negatīvu atzinumu) par maksājumiem.
EASO, kas migrācijas krīzes kontekstā pašlaik sniedz atbalstu dalībvalstīm, galvenokārt Itālijai un Grieķijai, ir veicis konkrētus un pozitīvus pasākumus, lai uzlabotu savu pārvaldību. Revidenti tomēr atkal konstatēja pārkāpumus 2018. gadā īstenotā lielā iepirkumā, un tas norāda, ka koriģējošo pasākumu ietekme joprojām vēl nav pilnīga. Turklāt īpašas bažas rada situācija EASO personāla nodrošināšanā, īpaši vadošo amatu vakances administrācijā. Tā kā dalībvalstis nenodrošināja pietiekamu skaitu ekspertu, EASO arī deleģēja pamatuzdevumu izpildi uzņēmumiem tik lielā mērā, ka kļuva no tiem kritiski atkarīgs. Tas radīja pastāvīgu darbības nepārtrauktības risku jutīgā jomā, kas ir būtiski svarīga, lai efektīvi pārvaldītu migrantu plūsmas uz Eiropu.
Revidenti brīdina, ka Apvienotās Karalistes lēmums izstāties no ES var izraisīt Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) un Eiropas Banku iestādes (EBI) (abas iepriekš atradās Londonā), kā arī apdrošināšanas un pensiju uzraudzības jomā (EAAPI) un vērtspapīru tirgu jomā (EVTI) strādājošo aģentūru ieņēmumu samazināšanos. Viņi arī uzsver, ka vēl nav pilnībā efektīvas Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūras (Frontex) pārbaudes saistībā ar finansēšanas nolīgumiem ar sadarbības valstīm. Attiecībā uz EVTI un Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) revidenti arī vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir maksu aprēķinus balstīt precīzā informācijā.
Publiskais iepirkums joprojām ir viena no jomām, kurās aģentūru finanšu pārvaldībā tiek pieļauts visvairāk kļūdu. Revidenti atklāja dažādas nepilnības, tostarp neatbilstošu piešķiršanas kritēriju izmantošanu, netipiski zemas cenas piedāvājumu pieņemšanu un sarunu procedūras, nevis konkursa procedūru, izmantošanu.
Revidenti mudina aģentūras izmantot kopīgu iepirkumu, lai panāktu lielāku efektivitāti un apjomradītus ieguvumus. Revidenti līdztekus iesaka aģentūrām izmantot pamatlīgumus, kas ir pietiekami specifiski, lai nodrošinātu godīgu konkurenci. Viņi arī brīdina par pārmērīgu atkarību no līgumslēdzējiem, konsultantiem un pagaidu darbiniekiem, ko dažas aģentūras var izmantot, lai kompensētu savu štata darbinieku trūkumu. Revidenti arī uzsver, ka, izmantojot šādus darbiniekus, aģentūrām jāpievērš uzmanība izmaksu efektivitātei un juridiskajām prasībām.
ERP revīzijas kompetencē ietilpstošo aģentūru skaits gadu gaitā ir palielinājies, un 2019. gadā ir 43 aģentūras, tostarp divas no tām pašlaik atrodas izveides procesā un nav iekļautas ziņojumā: Eiropas Prokuratūra un Eiropas Darba iestāde.
Lielākā daļa aģentūru neīsteno lielas izdevumu programmas, bet gan nodarbojas ar tehniska vai regulatīva rakstura uzdevumiem. Izņemot Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), Kopienas Augu šķirņu biroju (CPVO) un Vienotā noregulējuma valdi (VNV), kas sevi finansē pašas un ziņo savām iekšējām valdēm, lielāko daļu aģentūru finansē gandrīz pilnībā no ES budžeta un to pārskatus katru gadu apstiprina Eiropas Parlaments.
Kopsavilkuma dokuments "2018. gada ES aģentūru revīzijas īss apraksts" un pilnais teksts "Pārskats par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu" ir pieejams ERP tīmekļa vietnē ES 23 valodās. Gada pārskatu par pētniecības kopuzņēmumiem ERP publicēs novembrī.
