Foto: Alise Lūse

Jaunā Usmas Elkraga dabas taka, pastaigu takas gar Ventas upes krastu Skrundā un Kuldīgā, laipas Rojas pludmalē, kā arī dabas taku ceļvedis un divi jauni skatu torņi – Durbes ezera krastā un Sātiņu dīķos – tas viss izveidots Dabas tūrisma pieejamības projekta laikā, ko 2,5 gadu garumā īstenoja Kurzemes plānošanas reģions sadarbībā ar sešām pašvaldībām Kurzemē un četriem partneriem Lietuvā.

Projekts Nr. LLI-010 "Dabas tūrisms visiem ("UniGreen")" īstenots ar Interreg V-A Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu. Tā kopējais finansējums ir 1 176 867,14 eiro, tajā skaitā ERAF finansējums 1 000 337,07 eiro. Projektu īstenoja Kurzemes plānošanas reģions, sešas Kurzemes novada pašvaldības (Durbes novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Rojas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība, Skrundas novada pašvaldība un Ventspils novada pašvaldība), viena Lietuvas rajona pašvaldība (Kretingas rajona pašvaldības administrācija) un trīs Lietuvas nacionālie un reģionālie parki (Aukštaitijas Nacionālā parka un Labanoras Reģionālā parka direkcija, Biržu Reģionālā parka direkcija un Žemaitijas Nacionālā parka direkcija).

Kādi tad ir dižākie šī projekta laikā attīstītie tūrisma objekti? "Tūrisma Gidam" pastāstīja Kurzemes plānošanas reģiona "UniGreen" projekta vadītāja Alise Lūse.

Usmas Elkraga dabas taka


Foto: Atis Maldonis

Usmas Elkraga dabas taka izbūvēta gar leģendām apvīto Usmas ezera krastu. Tas ir sestais lielākais ezers Latvijā pēc platības un otrais – pēc ūdens tilpuma.

Šeit iespējams baudīt ezera varenumu visā tā krāšņumā lēnā pastaigā pa gandrīz kilometru garo lokveida taku. Gar pašu ezeru ir ierīkota koka laipa, kas pieejama arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ratiņkrēslos. No tās paveras skats uz teiksmaino un dziesmās apdziedāto slaveno Moricsalu. Plašāk par šo taku var lasīt te.

Pastaigu taka gar Ventas upes krastu un Skrundas pilskalnu


Foto: Alise Lūse

Pastaigu taka gar Ventas upes krastu vijās gar Skrundas pilskalnu, uz kura atrodas estrāde un parks. Teikas vēsta, ka zem pilskalna esot pazemes ejas un no Ventas reizi simts gados iznākot brīnumdaiļa baltā sieviete Ventas Vārava.

Parkā izvietoti tēlnieka Ģirta Burvja veidotie pirmo Skrundas pilsnovada kuršu ķoniņu mantinieku – Ērmaņa Pilāta, Jākoba Sigitara, Veisena un Santiķa – krēsli. Tie tapuši par godu Skrundas 750. gadadienai kopš tā pirmo reizi minēta vēstures avotos.

Šodien šeit izveidota gleznaina pastaigu taka, kuras tālākais punkts ir Skrundas augstākajā vietā, proti, Ventas kalnā, kas ļauj izbaudīt skaistos dabas skatus, vērot putnus un Ventas mierīgo plūdumu.

Pastaigu iespējams veidot lokveidā, atgriežoties gar estrādi Skrundas pilskalnā. Taka ir izgaismota, tāpēc nesteidzīga pastaiga iespējama pat diennakts tumšajā laikā un aizņems ne vairāk kā stundu. Takas kopējais garums ir 1,5 kilometri un tā ir piemērota arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ģimenēm ar bērniem.

Pārventas parka taka Kuldīgā


Foto: Ričards Sotaks

Pārventas parka taka Kuldīgā ļauj baudīt gleznainus skatus pāri Ventas upei uz Kuldīgas vecpilsētu, Alekšupītes ūdenskritumu, Pils dzirnavām un seno ķieģeļu tiltu pār Ventu. Alekšupītes ūdenskritums ir augstākais ūdenskritums Latvijā – 4,15 metri. Tas kopš 17. gadsimta ir stingri nostiprināts, lai spēcīgā straume kalpotu Kurzemē pirmo papīra dzirnavu darbināšanai. Hercoga laikos Pils dzirnavās gatavots šaujampulveris.

Taka sākas pie Kuldīgas lepnuma – ķieģeļu tilta pār Ventas upi. Tilts ir trešais garākais ķieģeļu tilts Eiropā un otrs vecākais ķieģeļu velvju tilts Latvijā. Kuldīgas ķieģeļu tilts būvēts pēc 19.gadsimta standartiem – 500 pēdu garš un 26 pēdas plats, lai uz tā varētu izmainīties viena otrai pretī braucošas karietes. Takas garums parka zonā ir puskilometrs, taču tā ir izejama arī lokveidā, atpakaļceļu mērojot pa Krasta ielu, kā arī apvienojot ar Mārtiņsalas dabas taku slavenā ķieģeļu tilta pār Ventu pretējā pusē, kas ved gar pašu Ventas rumbu – platāko ūdenskritumu Eiropā.

Pastaigu vieta pa laipām Rojas pludmalē

Foto: Alise Lūse

Pastaigu pa laipām Rojas pludmalē var veidot, gan izejot visas laipas, gan pastaigājoties gar pludmali līdz pat Rojas ziemeļu molam ar bāku galā.

Pastaiga ļauj iepazīt mežainās un ar piejūras augiem klātās pelēkās kāpas un tajās sastopamos augus, kā arī izbaudīt smilšaino liedagu. Aktīvākajiem ceļotājiem iespējams "izlocīt kājas" uz Ziemeļu mola akmeņiem un aiziet līdz pat bākai mola galā.

Ejot lokveidā, daļu takas mērojot pa dēļu laipu, daļu – pa liedagu un molu, kopā mērojamā distance būs 2,5 kilometri.

Skatu tornis Durbes ezera krastā

Foto: Alise Lūse

Skatu tornis Durbes ezera krastā atrodas Durbes-Vārtājas senlejā. Ezera platība ir 670 hektāri un tas ir bagāts ar zivju krājumiem. Ezerā visbiežāk sastopamas 14 zivju sugas un katru gadu tas tiek papildināts ar zivju mazuļiem. Durbes ezers ir arī nozīmīga putnu migrācijas vieta. No 28 Latvijā sastopamajām aizsargājamajām putnu sugām, 14 ir novērojamas Durbes ezera apkārtnē.

Pie torņa labiekārtota arī atpūtas zona. Ezera infrastruktūra tiek veidota tā, lai tai var piekļūt arī cilvēki ratiņkrēslos. Ezera krastā pieejamas piknika vietas un peldvieta, kā arī kempingi. Pie torņa pieejami arī QR kodi, kuri, noskenējot ar viedtālruni, sniedz iespēju noklausīties audio latviešu un angļu valodās par ezeru un tā apkārtni.

Netālu no torņa izveidota arī gandrīz divus kilometrus gara pastaigu taka, kas ved gar Durbes pilskalnu un Durbes dīķi.

Ezera pieguļošā teritorijā ir norisinājušies vēsturiski notikumi. 1260. gada 13. jūlijā notikusi Durbes kauja, kurā žemaišu un kuršu karaspēki sakāva Livonijas un Vācu ordeņa kopīgos spēkus. Durbes kauja tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām Baltijas tautu vēsturē. Ezera ziemeļaustrumu teritorijas palienu pļavas ir iekļautas "Natura 2000" aizsargājamo teritoriju tīklā. Plašāk lasi te.

Skatu tornis Sātiņos

Foto: Alise Lūse

Skatu tornis Sātiņu dīķos atrodas astoņu kilometru attālumā no Saldus, "Natura 2000" aizsargājamo teritoriju tīkla dabas liegumā. Šeit atrodas mākslīgi veidotu 30 dīķu komplekss, kas aptver 3780 hektāru lielu teritoriju. Sātiņu dīķi ir ievērojami ar lielo putnu skaitu ligzdošanas un migrāciju laikā.
Arī tuvējie meži ap dīķiem ir daudzu aizsargājamu putnu un sikspārņu sugu dzīves vieta. Līdz tornim ved vienvirziena taka, tās garums turp un atpakaļ ir 3,5 kilometri, līdz ar to nesteidzīga pastaiga līdz putnu vērošanas tornim un atpakaļ aizņems aptuveni divas stundas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!