'Fastings 8/16' jeb daļēja badošanās: diētas ieguvumi, iespējamie riski un pieredze  (5)

"Fasting8/16" pamatprincips ir – astoņas stundas dienā cilvēks var uzņemt sev vajadzīgo pārtikas daudzumu, savukārt atlikušās 16 stundas viņš badojas, pārtiekot vien no nesaldinātiem dzērieniem – kafijas bez piena, ūdens un tējas. 16 stundās, kurās netiek uzņemta pārtika, cilvēks ļauj gremošanas orgāniem atpūsties. Tāpat badošanās laikā, kad gremošanas traktam nav jāpievēršas pārtikas sadalīšanai, pārstrādāšanai un uzsūkšanai, organismā var notikt dažādi citi vielmaiņas procesi, piemēram, attīrīšanās. "Tas ir laiks, kad organisms var attīrīt savu sistēmu, ražot jaunas šūnas, atbrīvoties no vecajām, tikt galā ar kādiem iekaisuma procesiem vai iebrucējiem organismā (vīrusiem)," skaidro uztura speciāliste. Tāpat šajā laikā organismā neizdalās insulīns, tāpēc enerģija tiek iegūta no rezervēm, kas palīdz samazināt ķermeņa svaru.

Daļējas badošanās pamatprincips ir nomainīt trīs ēdienreizes uz divām jeb izslēgt brokastis, tāpēc tā vairāk būs piemērota cilvēkiem, kuri ikdienā brokastis aizstāj ar tasi kafijas vai tējas. "Šī ir laba iespēja cilvēkiem, kam nepatīk brokastot," viņa skaidro. "Mums ilgstoši ir mācīts, ka brokastis jāapēd visas, pusdienas jādala ar draugu, bet vakariņas jāatdod ienaidniekam, bet realitātē tā situācija ir citādāka. Ja cilvēks ar varu ēd brokastis, dienas laikā viņš var uzņemt vairāk kaloriju nekā būtu nepieciešams, kas var novest pie liekā svara problēmām." Dietoloģe piebilst – ideja par to, ka, ēdot brokastis tu būsi slaidāks vai veselīgāks, ir tikai iedomas.

"Fasting" diētas laika pirmā maltīte ir pusdienas, nevis, kā daudziem ierastās brokastis, paša izvēlētā laikā. Taču dietoloģe atgādina, ka šajās astoņās stundās nevajadzētu pārspīlēt ar uzņemtās pārtikas daudzumu: "Divās ēdienreizēs nevajadzētu apēst tikpat daudz cik trijās, jo tad vēlamais rezultāts var izpalikt."

Pēdējos gados cilvēkiem ir tieksme apēst vairāk, nekā viņiem ir nepieciešams. "Tas, ka mēs uzņemam pārāk daudz enerģijas un pārāk maz to patērējam, ir acīm redzami," piekrīt Kataja. Taču šī diēta var kalpot par vienu no veidiem, kā samazinās dienā apēsto. Arī dietoloģe apstiprina, ka diētas galvenais uzsvars ir uz to, lai šādā veidā cilvēks visas dienas garumā apēstu mazāk.

Protams, šādu ēšanas rutīnu var piekopt arī cilvēki, kas ēd brokastis, taču viņiem noturēties pie noteiktajām astoņām ēšanas stundām varētu būt grūtāk. Piemēram, ja cilvēks paēd brokastis septiņos no rīta, tas nozīmē, ka viņa pēdējā maltīte būs pulksten 15. "Es nedomāju, ka tas ir ļoti viegli izdarāms," atzīst Neimane.

Viens no "Fasting 8/16" diētas plusiem ir spēja to pielāgot savam dienas ritmam. Tu pats vari noteikt, cikos uzsāc savu ēšanas ciklu. Neskatoties uz to, Neimane atgādina, ka pēdējai ēdienreizes noteikti vajadzētu būt vismaz trīs stundas pirms miega.

Tāpat cilvēkus piesaista arī daļējas badošanās vienkāršība – nav nepieciešams skaitīt kalorijas, viss, kas jādara, ir jāievēro konkrēts laika loks no cikiem līdz cikiem tu vari ēst. Tāpat nav jāizvairās no konkrētiem produktiem vai, gluži otrādi, tie jāēd.

Uztura speciāliste atklāj arī vairākus bioķīmiskos rādītājus, kurus ir iespējams uzlabot, piekopjot šādus ēšanas pardumus. Tie, piemēram, ir holesterīna un cukura līmenis, kā arī insulīna rezistence. Tāpat daļēja badošanās palīdz uzlabo un paātrina vielmaiņu.

Jebkuras pārmaiņas mūsu ikdienas dzīvē atstāj iespaidu arī uz veselību. Tavs ķermenis un organisms ir iemācījies pielāgoties iepriekš piekoptajiem ēšanas paradumiem, tāpēc, tos nomainot, sākuma periodā var parādīties dažādas blakusparādības. Portālā "Health Line" minēts, ka, uzsākot "Fasting 8/16" diētu, cilvēks var justies vājš, izsalcis un viņam var trūkt enerģijas. Taču, kad organisms ir pieradis pie jaunajiem ēšanas paradumiem, iepriekš minētās sajūtas pāriet. To apstiprina arī uztura speciāliste. Taču, ja gadījumā kāda no iepriekš minētajām blakusparādībām, piemēram, galvassāpes nepāriet, tas var liecināt, ka daļēja badošanās nav tev piemērota.

Uztura speciāliste stāsta, ka arī viņas pacientu lokā ir bijuši cilvēki, kuriem, uzsākot piekopt šo diētu, rodas galvassāpes. Viņas pieredzē ir bijuši arī migrēnas pacienti, kas izmēģinājuši šo ēšanas veidu un novērojuši, ka šajā laikā posmā ir uzlabojusies labsajūta un samazinājušās migrēnas epizodes.

Taču daļēja badošanās var pasliktināt attiecības ar ēdienu tiem cilvēkiem, kuriem ir kāda veida ēšanas traucējumi. Arī cilvēkiem, kuri iepriekš nav apzinājušies, ka var ciest no ēšanas traucējumiem, var tajos iedzīvoties. Ja "Fasting" diētas laikā tev gribās maksimāli samazināt uzņemtās pārtikas daudzumu, vai, gluži otrādi, tevi nomoka pārēšanās lēkmes neilgi pirms ēšanas loga beigām, tad būtu jāvēršas pēc palīdzības pie uztura speciālista un jāpārdomā, vai daļēja badošanās ir tev piemērota.

Pastāv arī risks, ka, piekopjot šādus ēšanas paradumus, cilvēkam rodas uzturvielu deficīts. Šāds risks pastāv gadījumā, ja cilvēks nepārdomāti uzņem pārtiku un nepievērš uzmanību tam, lai tā būtu atbilstoša organisma vajadzībām un tajā būtu visas nepieciešamās uzturvielas.

"Dažreiz mums var gadīties dienas, kad paši neapzināti piekopjam šādu režīmu. Pieņemsim, no rīta nav bijis laika paēst brokastis, pusdienlaikā paēdam, vakarā vairs nav spēka taisīt ēst un aizejam gulēt. Tas var sanākt dabīgi, un nekādas komplikācijas no tā nebūs," viņa stāsta, piebilstot, ka, piekopjot daļēju badošanos, nevajadzētu satraukties par nopietnām, dzīvībai un veselībai bīstamām komplikācijām, ja vien cilvēkam nav kādas organisma vai slimības īpatnības, kas liedz izmantot šo diētu.

Dietoloģe atklāj, ka šī, gluži kā jebkura cita diēta, nebūs piemērota visiem. Taču ir atsevišķas cilvēku grupas, kurām "Fastings" nebūtu ieteicams. Tās ir:

"Ja diabēta slimnieks no rīta ir iedzēris medikamentus, un pēc tam pirmo maltīti uzņemt tikai vienos dienā, viņš droši var iedzīvoties hipoglikēmijā (pazemināts cukura līmenis asinīs)," piebilst Neimane.

Ja ikdienā kādu iemeslu dēļ tiek lietoti medikamenti, arī tad būtu jābūt uzmanīgām ar diētu izvēli. Uztura speciāliste skaidro, ka ir medikamenti, kurus nevar uzņemt tukšā dūšā, līdz ar to daļēja badošanās nav piemērotākā diēta.

Taču, ja tu neietilpsti nevienā no iepriekš minētajām cilvēku grupām un kādu veselības iemeslu dēļ tev nav jāēd mazas porcijas, bet bieži, dietoloģe iesaka pašam uz savas ādas izmēģināt daļējo badošanaos, jo tikai tā tu sapratīsi, vai tā ir tev piemērota. "Es, protams, gribētu uzsvērt – kas vienam der, tas otram neder," viņa piebilst.

Savukārt Kataja akcentē – šī diēta netiek atzīta par efektīvāku svara zaudēšanas veidu kā jebkura cita. "Tā ir stipri ierobežotāka un grūtāk īstenojama sociāli aktīviem un sabiedriskiem cilvēkiem," viņa piebilst. "Cilvēks var ēst arī vairāk par astoņām stundām diennaktī un tāpat samazināt savu ķermeņa masu."

Sabīne jau aptuveni gadu piekopj "Fasting 8/16". Pēc ēšanas viņu bieži nomocīja slikta dūša, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc viņa nolēma izmēģināt šo diētu. "Tā es jutos arī pēc mazām maltītēm," viņa stāsta. "Domāju, ka pie tā vainīgas bija neregulāras ēdienreizes."

Sieviete atzīst, ka visgrūtākais, piekopjot diētu, ir pretoties vakara izsalkuma sajūtai. Arī Neimane atklāj, ka bieži vien tieši šī ir cilvēku lielākā problēma: "Apetīte visbiežāk uzrodas tad, kad esam mājās, līdz ar to šajā laikā izturēt bez ēšanas ir grūtāk nekā pa dienu, kad cilvēks ir darbos."

Sabīne atklāj, ka, piekopjot "Fasting", viņas pašsajūta ir uzlabojusies, smaguma sajūta pēc ēšanas pazudusi un arī sejas āda kļuvusi tīrāka. "Man tas ir vairāk par lieko toksīnu izvadīšanu, nevis notievēšanu," viņa piebilst.