Foto: Saeimas administrācija

Par spīti kritikai no vairākām iesaistītajām pusēm Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisija otrdien, 28. janvārī, lēma uzdot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) izvērtēt priekšlikumu par jauna Saulkrastu novada izveidošanu.

Saulkrastu pašvaldības izveide novadu reformas ietvaros nozīmētu 40, nevis 39 novadu izveidi, kā to paredz pašreizējais reformas likumprojekts.

Šāds lēmums izriet no Nacionālās apvienības (NA) iesniegtā priekšlikuma, kur Saulkrastu novads iekļautu Sējas novadu, kā arī Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagastu.

Deputāts Jānis Dombrava (NA) skaidroja, ka frakcijas piedāvātais priekšlikums izriet no plašākas valstiskas teritoriālās attīstības. "Šeit neparādās jautājumi, kādēļ Sigulda jāveido par atsevišķu novadu. Tas pats attiecas uz Saulkrastiem, jo, piemēram, šajā teritorijā bērnu skaits ir tāds pats vai lielāks nekā reģionālās nozīmes centriem," sacīja deputāts. Viņš arī norādīja uz ekonomisko attīstību, ko veicinās projekts "Rail Baltica" un Carnikavas osta, kā arī infrastruktūra, kas savieno novadā iekļaujamās teritorijas.

Limbažu pašvaldības pārstāvji iebilda NA priekšlikumam, jo šāda novada izveide būtiski ietekmēs Limbažu attīstības iespējas un ir jāizslēdz jebkāda pagastu atdalīšana no esošās teritorijas.

"Limbažu pašvaldība ir viena no tām, kas jau 2019. gada aprīlī ir pateikusi atbalstu reformai ar nosacījumu, ka teritorija netiek dalīta. Skatoties uz VARAM piedāvājumu, ministrijai ir izdevies sabalansēt Latvijas attīstību," pauda pašvaldības pārstāvji.

Arī vairums citi klātesošie pauda neizpratni par šāda priekšlikuma iesniegšanu, jo iepriekš par to neesot bijušas pienācīgas diskusijas. "Es neuzskatu par labu praksi kaut kur piepirkt divus pagastus tikai tāpēc, lai sanāktu iedzīvotāju skaits, taču kuriem nav vēsturiskas saiknes. Reforma tika sākta nevis ar funkciju sadalījuma diskusiju, bet ar kartes pārzīmēšanu," norādīja viens no klātesošajiem.

Savos izteikumos skarbs bija Limbažu novada domes deputāts Māris Beļaunieks (JKP), kurš iepriekš uzskatīja, ka "tikai totalitāras valstis var paņemt un savākt kādu teritoriju".

Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis Māris Pūķis norādīja, ka diskusija par jauna novada izveidi apliecina sarunu trūkumu reformas sagatavošanas laikā no VARAM puses. Viņaprāt, pirms jauna novada veidošanas ir nepieciešams vienoties, kādas būs iecerētā reģionālā jeb "otrā" pārvaldes līmeņa, kā arī "nultā" pašvaldību līmeņa funkcijas.

"Bez konsekventas saprašanas, kas ir "nultais" un kas ir "otrais" līmenis, mēs nevarēsim pieņemt argumentētus un valstiski pamatotus lēmumus. Un es ļoti ceru, ka mēs atbalstīsim Pūķa kunga priekšlikumu pēc vienošanās par funkciju sadalījuma vēlreiz pārskatīt novadu teritoriālo sadalījumu," LPS pārstāvim piekrita deputāta Regīna Ločmele-Ļuņova (S).

Komisijas lēmums paredz, ka VARAM konsultācijas būs jāveic ar Saulkrastu, Sējas, Limbažu un Krimuldas pašvaldību pārstāvjiem, lai gan, piemēram, Limbažu mērs aicināja konsultācijas veikt arī ar Siguldas domi, Ādažiem un citām vietvarām. Tikai pēc ministrijas izvērtējuma saņemšanas deputāti lems par jauna novada izveidošanu vai neizveidošanu.

Juridiskā biroja pārstāvji komisijas deputātiem norādīja, ka šajā posmā konsultācijas ar iedzīvotājiem nav juridiski nepieciešamas un galvenais "spēlētājs" konsultāciju procesā būšot pašvaldību domes.

VARAM pārstāvji norādīja, ka konsultācijām būs nepieciešamas aptuveni divas trīs nedēļas.

Sēdes laikā deputāti izskatīja arī citus priekšlikumus. Viens no tiem bija Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) priekšlikums veidot apvienotu Iecavas novadu, kurā ietilptu Iecavas un Baldones novads.

Deputātu atbalstu arī neguva priekšlikums apvienot Ikšķiles un Salaspils novadu. Ikšķiles domes priekšsēdētāja vietnieks Mariss Martinsons skaidroja, ka pašvaldība atbalsta Ikšķiles novada saglabāšanu tā pašreizējā veidolā. Ja tas nav iespējams, dome aicina atbalstīt apvienošanos ar Salaspils novadu.

Vienlaikus Kārlis Šenhofs, kurš sevi pieteica kā Ikšķiles iedzīvotāju iniciatīvas grupas pārstāvi, norādīja, ka nospiedošais vairākums iedzīvotāju ir pret apvienošanos ar Ogres novadu. "Katrs otrais iedzīvotājs brauc uz Rīgu un tur pērk pakalpojumus. Līdz ar to mēs esam tipisks Pierīgas novads," motivāciju apvienoties ar Salaspili skaidroja Šenhofs.

Gan VARAM, gan daļa koalīcijas deputātu norādīja uz Salaspils novada domes lēmumu, ar kuru tā pauda atbalstu ministrijas iezīmētajai novada teritorijai. Dombrava arī piebilda, ka patlaban ir manāms Ikšķiles un Ogres saplūšanas faktors, kas turpmāko desmit gadu laikā pieņemsies spēkā, tādēļ ir pareizāk apvienot šos divus novadus.

Līdzīgi sēdes gaitā tika izlemts arī Ulbrokas, Ādažu un Carnikavas liktenis. Kā koalīcijas, tā opozīcijas deputāti bija iesnieguši virkni priekšlikumu, piemēram, apvienot Garkalni ar Ādažiem, atstāt Carnikavu un Ādažus kā neatkarīgus novadus, apvienot Garkalni un Vangažu pilsētu, izslēgt Garkalni no Ulbrokas novada un tamlīdzīgi.

Neviens no priekšlikumiem atbalstu gan neguva un komisija tehniski atbalstīja VARAM piedāvājumu, kurā Ādažu novads tiek apvienots ar Carnikavu, Saulkrastiem un Sēju, bet Ulbrokas novadā tiek iekļauta Garkalne, Stopiņi un Ropaži.

Runājot par VARAM līdzšinējo ieceri apvienot Carnikavu, Ādažus, Saulkrastus un Sēju, Ādažu mērs Māris Sprindžuks (LRA) sacīja, ka, ja viņš lūkotos tikai no ādažnieku skatupunkta, tad vislabāk būtu nearvienu neapvienoties, jo novadam ir pietiekami strauja attīstība.

"Taču domājot valstiski, protams, ka Ādaži ir centrs lielākai teritorijai un ir jādomā risinājumi," sacīja politiķis, norādot, ka viņam ir pilnīgi neizprotams deputātu lēmums nepievienot novadam arī Garkalni. "Man nav skaidrs, kā vārdā ir izveidots Garkalnes, Ulbrokas un Ropažu novads, jo, no ādažnieku un garkalniešu viedokļa raugoties, tas ir pilnīgi neloģiski," pauda Sprindžuks.

Tikmēr Carnikavas domes priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (LZS) pauda viedokli, ka Carnikava ir viens no blīvāk apdzīvotajiem Pierīgas novadiem un desmit gadu laikā iedzīvotāju skaita pieaugums ir 45%. Viņa arī pauda bažas par piejūras novadu likvidēšanu, kas draud ar zvejas tradīciju izzušanu un citām sekām.

"Visu, protams, var darīt no spēka pozīcijām, bet es tikai lūdzu jūs iedziļināties jautājumā," sacīja Mieriņa.

Komisijas vadītājs Artūrs Toms Plešs (AP) gan centās deputāti mierināt, norādot, ka komisija uzdevusi Ministru kabinetam izstrādāt kultūrvēsturisko novadu attīstības koncepciju.

Jau ziņots, ka 10. janvārī darbu uzsāka par novadu reformu atbildīgā Saeimas komisija, sākot vērtēt iesniegtos 335 priekšlikumus.

Komisija 24. janvārī jau atbalstīja ieceri apvienot Mārupes un Babītes novadu, kā arī veidot vienotu Ķekavas un Baldones novadu.

Saeima 2019. gada 7. novembrī pēc vairāku stundu debatēm konceptuāli atbalstīja "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu", kas paredz no 2021. gada vidus Latvijā izveidot 39 pašvaldības esošo 119 vietā. Likumprojektu pirmajā lasījumā atbalstīja 70 deputāti, bet pret bija 13 deputāti.

Kā priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam tika noteikts 2019. gada 18. decembris.

Vienlaikus Saeima 2019. gada 7. novembrī lēma izveidot Administratīvās teritoriālās reformas komisiju, kura ir atbildīga par likumprojektiem, kas saistīti ar novadu reformu. Saeima komisijas sastāvā 2019. gada 21. novembrī apstiprināja Dombravu, Arvilu Ašeradenu (JV), Ločmeli-Luņovu, Viktoru Valaini (ZZS), Plešu, Andri Kazinovski (JKP) un Ēriku Pucenu (KPV LV).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!