Foto: DELFI
Nav pārsteidzoši, ka Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš tēlo neizpratni par Latvijas bruņoto spēku plāniem attīstīt Latvijas bruņoto spēku poligonu "Meža Mackeviči", kas atrodas ap 15 kilometru attālumā no Daugavpils.

Turklāt dara to tādā veidā, kas drīzāk piestāvētu pret valsti naidīgi noskaņotam pensionētam padomju armijas virsniekam, nevis Latvijas otras lielākās pilsētas vadītājam. Primitīvs populisms ir viņa īsā uzruna bruņotajiem spēkiem "Facebook": "... Izšķiedīsiet taču visas savas patronas! Dodiet apsolīto naudu medicīnai – kur jūs puišus ārstēsiet? Kazarmas un barakas esat paredzējuši būvēt? Tad būtu paskaitījuši, cik daudz ir tukšu ciemu un skolu reģionā!" Neko citu no partijas "Saskaņa" pārstāvja arī nenākas sagaidīt – galu galā viņa teiktajā taču vienas vienīgas "rūpes" par Latvijas iedzīvotajiem...

Taču ar to meli un populisms nebeidzas. Vietējai labticīgajai auditorijai mēģina iestāstīt, ka turpmāk mūsu valsts bruņoto spēku mācības "Meža Mackevičos" pārvērtīšot viņu dzīvi par gatavo elli. Te piemērs – virs Daugavpils centra nelielā augstumā trauksies NATO iznīcinātāji.

Vēl kāds "izcils" izdomājums – ASV iet projām no Baltijas, kādēļ tad vēl vajadzīga militāra nostiprināšanās? Daugavpils un reģiona iedzīvotājiem mēģina iegalvot, ka attīstība "Meža Mackevičos" negatīvi ietekmēs saimniecisko dzīvi pilsētā un reģionā, cietīs tūrisms, samazināsies darbvietu skaits, sāksies pagrimums Daugavpils lidostā. Ar šādas dezinformācijas izplatīšanu nodarbojas jau minētais Daugavpils mērs, vietējie mediji, Daugavpils novada deputāts Jānis Vagalis, kas aicinājis balsot pret poligona paplašināšanu. Nenākas šaubīties, ka viņu uzkurinātāji atrodas pavisam netālu divās valstīs pāri robežai. Arī Krievijā un Baltkrievijā acīmredzami uztraucas par Latvijas drošības nostiprināšanu.

Bet kas notiek patiesībā? Nekas pārsteidzošs un negaidīts, jo realitātē Latvijas bruņotajiem spēkiem ļoti nepieciešamais poligons jau ticis paplašināts 2019. gadā, pārņemot papildu teritorijas no "Latvijas valsts mežiem". Saprotams, apmācību intensitāte tajā palielināsies, un tas ir svarīgi valsts drošībai. Turklāt – armijas bāze tur pastāvējusi vēl padomju okupācijas gados, varētu teikt – tradīcija turpinās, tikai tagad tur atrodas savi bruņotie spēki.

Un tieši tādēļ aizsardzības sektoram jāspēj pārliecinoši apgāzt nepatriotiskos meļus, skaidri parādot, ka poligona attīstība dzīvi reģionā ietekmēs pozitīvi. Gan radot jaunas darbvietas vietējiem iedzīvotajiem, gan uzlabojot drošību visā valstī. Šādai izskaidrošanai nevajadzētu būt grūtai. Nesen veiktajā iedzīvotāju aptaujā ticis vaicāts, kā uzlabojama Latgales drošība, un prāva daļa tieši norādījusi uz nepieciešamību pēc militārās infrastruktūras objektu izvietošanas reģionā, kas uzlabotu situāciju, kā arī izveidotu jaunas darbvietas un dotu papildu ienākumus vietējiem iedzīvotājiem.

Visdrīzāk, labākais veids, kā individuāli pretoties slēptajai pret Latvijas valsti vērstajai propagandai, ir labi padomāt par Aizsardzības ministrijas aicinājumu par 72 stundu mugursomu. Turklāt plašākā nozīmē – arī labi zināt, kas nelāgā brīdī būtu darāms. Turklāt runāt par to, dalīties pieredzē ar citiem. Lielākajai daļai, protams, nav sevišķo uzdevumu vienībās iegūtā rūdījuma un pieredzes, kas faktiski ar kailām rokām ļauj sevi aizstāvēt.

Kā nesen man stāstīja kāds Afganistānas kara veterāns, viņš ap savu māju varot radīt tādu aizsardzību, kas būtu visai nopietns pārsteigums pretiniekam. Viņš arī aicināja atmest nevajadzīgo kautrību un pievienoties Zemessardzei. Tas būtu veids, kas sniegtu atbildi – ko personai darīt X stundā.

Nevajagot novērtēt par zemu mūsu zemessargus – ja cilvēks ir iestājies Zemessardzē, izgājis pamatapmācības kursu, apmeklē dažādas mācības, tajā skaitā šaušanu, – tas ir nepieciešams un labs karavīrs. Bet tiem, kas atrunājas, ka viņi tādā gadījumā būtu vienīgi lielgabalu gaļa, pieredzējušais karavīrs ieteica labāk jau tagad sakravāt mantas un doties projām. Abi bijām vienisprātis, ka zemessargu skaitu nepieciešams būtiski palielināt, taču mums nebija skaidras atbildes, kā tas panākams.

Tam vajadzētu sākties no augšas, teica karavīrs, bet paskatīsimies uz Saeimu – cik deputātu ir Zemessardzē? Piebildu, ka joprojām kā ierindas zemessargs gaidu no sava virspavēlnieka prezidenta Egila Levita publisku aicinājumu Latvijas pilsoņiem stāties Zemessardzē. Ar skaistu runu Minhenē ir nepietiekami. Cerams, prezidents zina, kā varētu tikt ievērots NATO 5. pants un vai krievi respektē jaunāko tendenci ASV aizsardzības doktrīnā par atbildi Krievijas iespējamas agresijas gadījumā, un kā tas palīdzēs Latvijai. Tomēr vēl svarīgs ir mūsu pašu vēstījums. Sev un citiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!