Latvija ir labi sagatavojusies. Ātrs un slodzi turošs internets ir zelta vērts. Neierobežoti dati pateicoties mūsu mobilajiem operatoriem – bonus, par kuru jau sen esam aizmirsuši, ja vien, piemēram, nedzīvojam Silīcija ielejā (kā es). Protams, ir iedzīvotāju grupas, kur tehnoloģiju prasmes un iespējas ir mazākas, un vienmēr varētu gribēt, lai valstī izdarīts būtu vairāk. Latvija uz pasaules fona var lepoties un vēl jo vairāk, var izmantot šīs iespējas krīzes vieglākai pārvarēšanai.
Aplikācija krīzes kontrolei un ierobežojumu mazināšanai
Latvijas un pasaules informatīvo telpu ir sasniegušas daudzas ziņas par to, cik veiksmīgi un kā daudzas valstis izmanto novērošanas tehnoloģijas, lai kontrolētu vīrusa izplatību. Tiek solīts, ka pie absolūtas novērošanas un kontroles, varētu pat dzīvot tā - it kā nekas nebūtu mainījies. Piemēri pārsvarā nāk no Āzijas puses – Taivāna, Singapūra, Dienvidkoreja, bet šonedēļ iniciatīvas pavīd arī Eiropas kontinentā un Izraēlā. Vai ir vērts tās apsvērt, izpētīt, pielāgot un iespējams arī īstenot Latvijā? Es teiktu, jā.
Kāpēc?
Ja to spētu ieviest tuvāko dienu jeb nedēļu laikā, tas pirmkārt, būtu vēl viens rīks primārā uzdevuma veikšanai – neļaut strauji pieaugt saslimušo skaitam un vīrusa izplatībai. Bet daudz svarīgāks manuprāt ir mērķis ilgākā termiņā – atvieglot ierobežojumus, lai varētu pakāpeniski atgriezties pie ikdienas darbiem. Tas ļauj risinājumus izstrādāt pārdomāti.
Izskaust vīrusu pasaulē un Latvijā prasīs laiku, un tās nebūs dienas, nedēļas. Labākā gadījumā tie būs mēneši, nevis gadi. Saskaņā ar PVO ekspertu viedokli vakcīnas izstrādē, testēšanā un apstiprināšanā ir nepieciešami vismaz 12 – 18 mēneši. Darbs pie tā sākās martā. Dažādu esošo medikamentu izmantošana tiek vērtēta un, iespējams, arī tie palīdzēs mazināt vīrusa izplatību vai paātrinās ārstēšanu. Taču ikviens no šiem soļiem ir laikietilpīgs. Tikmēr joprojām visefektīvākā metode cīņā ar Covid-19 ir fizisku kontaktu ierobežošana, tajā skaitā – dīkstāve.
Tāpēc mums ir nepieciešami risinājumi, kas vienlaicīgi kontrolē slimības izplatību, to ārstē un ierobežo, bet no otras puses dod iespēju veselajiem pakāpeniski atgriezties darbā.
Ilgstoša dīkstāve rada virkni riskus gan individuālā līmenī - emocionāli, fiziski, finansiāli, gan valsts ekonomikā.
Kontaktu apzināšanas aplikācija
Esošie kontaktu apzināšanas tehniskie risinājumi, kas tiek izmantoti Āzijas valstīs, nu jau tiek pielāgoti Eiropas videi. Āzijas valstu modeļa kopija viens pret vienu nederētu nedz Eiropā, nedz Latvijā, jo atšķiras gan mūsu kultūra (kas ir un kas nav pieņemami sabiedrībā), gan likumdošana un tās ieviešanas soda mehānismi. Risinājumam ir jābūt pielāgotam mūsu tradīcijām, respektējot mūsu brīvības un privātumu un esot saskaņā ar mūsu likumdošanu.
Svarīgi ir paturēt prātā – neviens tehnoloģiju risinājums nav augstākas nezināmas varas veidojums. Tas nedzīvo savu "neatkarīgu dabas dotu" dzīvi. Ikvienu aplikāciju, ikvienu algoritmu raksta cilvēki – un tas ir cilvēku varā izveidot aplikāciju, kas kalpo sabiedrības interesēm un likumiem. Tieši tāpēc vairākās Eiropas valstīs -- Francijā, Vācijā, Spānijā, Austrijā eksperti strādā, lai nevis noliegtu šo risinājumu, bet pielāgotu Eiropas videi.
Aplikācijas būtība ir vienkārša – ar bluetooth palīdzību telefons var atpazīst citas mobilās ierīces savā tuvumā. Tiek noteikti kritēriji, kad ierīce reģistrē citu ierīci – pēc tuvuma un ilguma. Ja esiet aizgājis uz lielveikalu, kur noteiktajā attālumā ir atradies cits pircējs ar telefonu un jūs šajā diapazonā esat pavadījuši noteiktu laiku, jūsu telefons arhivē datus, kas ļauj identificēt tuvumā esošo telefona numuru. Telefons apkopo informāciju par pēdējām 14 dienām, bet aplikācija datus kriptē un ne telefona īpašniekam, ne arī kādam citam nav iespēja tos apskatīt.
Dati tiek izmantoti tikai pie nosacījuma, ja jūs saslimstat ar vīrusu. Šajā brīdī iestāde, kurai ir atļauts valstī apkopot datus par saslimušajiem un informēt kontaktpersonas par saskarsmi ar vīrusa slimnieku, visticamāk Latvijā tā būtu SPKC, saņem jūsu pēdējo 14 dienu "satiktos" kontaktus, lai brīdinātu tos par iespēju saslimt un noteiktu pašizolāciju. Nav nepieciešams atklāt ne saslimušā identitāti, ne arī tuvumā esošā kontakta personu. Līdzīgi kā pie esošās situācijas, kad atsaucoties uz slimnieka sniegto informāciju, SPKC sazinās ar vīrusa kontaktpersonām – šeit to darītu, izmantojot mobilā telefona sniegtos datus. Pirmkārt, ne vienmēr saslimusī persona atceras visus, ar kuriem ir nonākts kontaktā, otrkārt – informācijas apmaiņu ir iespējams paātrināt un automatizēt.
Tai pašā laikā šis risinājums nekādā ziņā neatceļ nepieciešamo piesardzību, jo labāk mēs ievērojam distancēšanos sabiedriskās, darba vietās un citur, jo mazāk arhivētu kontaktu būs mūsu failā. Jo mazāk cilvēkiem būs jāpiemēro pašizolācija, ja tomēr viņi nonāk saskarē ar vīrusa slimnieku.
Svarīgākie risinājuma akcenti: privātums un brīvprātība
Privātums ir jārespektē un to ir iespējams maksimāli stingri iestrādāt aplikācijā. Ne valstij, ne arī pašam indivīdam nebūtu pieeja pie apkopotās kontaktinformācijas. Tā uzglabātos ierīcē nesalasāmā veidā līdz iestājas apstākļi – saslimšana, pie kuras autorizēta medicīnas iestāde var saņemt failu, atšifrēt to un informēt kontaktus. Jāatceras, ka aplikācija arī nekādā veidā nedalās ar indivīda ģeolokācijas datiem. Tādejādi netiek sekots cilvēkiem, kur viņi dodas un vai viņi ievēro pašizolāciju. Par privātuma nodrošināšanu ir jāpārliecinās gan tehniski, iesaistot trešās puses ekspertus, gan juridiski – precīzi nosakot piekļuves nosacījumus, apjomus, informācijas izmantošanu, uzglabāšanu un iznīcināšanu.
Otrkārt, aplikācijai savs ceļš pie lietotājiem ir jāuzsāk brīvprātīgi. Tehnoloģijai nevajadzētu kļūt par rīku, kas ierobežo mūsu izvēles un rīcības brīvību. Tehnoloģijas dod izvēles iespējas dzīvot labāk. Tas nozīmē arī to, ka indivīdi var izvēlēties aplikāciju neizmantot. Līdzīgi, kā cilvēki var neziņot par viegliem saslimšanas simptomiem, iet uz darba sanāksmi, veikalu, satikties ar draugiem un nekad nevienam par to neteikt. Protams, valsts jau ir noteikusi un var piemērot soda mehānismus par likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, bet tie ir spēkā arī bez aplikācijas. Aplikācija nedrīkst pildīt uzraudzības funkciju.
Aplikācijas pamatā ir skaidra informāciju, kurā ikviens izprot aplikācijas darbību, kā arī ieguvumus - pakāpeniski atjaunot ikdienas rutīnu. Kā to ir skaidrojis Eiropas datu aizsardzības uzraugs, jau tagad Datu aizsardzības regula (GDPR) pieļauj izņēmuma rīcību Covid-19 situācijā. Tas ļauj nacionāliem likumdevējiem pieņemt regulējumu, lai piekļūtu, piemēram, telekomunikāciju un atrašanās vietas datiem sabiedrības interešu un veselības labā. Taču uzraugs uzsver – likumdošanai ir jābūt samērīgai ar iegūto datu nepieciešamību un procesam ir jābūt caurspīdīgam. Iedzīvotājiem ir jāzin kā, kad un kāpēc tiek vākti dati, kā tie tiek izmantoti un aizsargāti.
Soli pa solim uz mazāk ierobežojumiem
Šī aplikācija un citi tehnoloģiskie risinājumi nav brīnuma nūjiņa, kas ar vienu vēzienu atrisinās visu. Bet kombinācijā ar citiem soļiem, kas jau tiek īstenoti un iespējams tiks papildināti kā temperatūras mērījumi, sejas maskas, tie būtiski palīdzēs kontrolēt un ierobežot vīrusa tālāku izplatību. Tas savukārt ļaus atvieglot sabiedrības ikdienu – mazināt ierobežojumus un atdzīvināt ekonomiku.
Esmu pārliecināta, ka motivācija atjaunot ikdienas rutīnu un dzīvi, vienlaicīgi kontrolējot vīrusa izplatību un pasargājot riska grupas tuviniekus, būs stimuls, lai tehniskos risinājumus izmantotu brīvprātīgi. Mēs visi būsim ieguvēji!
Ko būsim zaudējuši? Iespējams, kaut kur dziļi sirdī būs bažas – bet ja nu tomēr ir kāda iespēja, ka seko un soda par kādu tīšu vai netīšu pārkāpumu. Tāpēc vēlreiz – svarīgi, lai tehniskais risinājums un juridiskā atbildība ir skaidri noteikta un sabiedrībai izskaidrota. Tāpat jāpatur prātā, ka šodien ik uz soļa mūs pavada bažas. Pat ievērojot stingrus distancēšanās un dezinfekcijas mērus, paliek risks saslimt. Mēs dzīvojam emocionāli saspringtā periodā, bet, ja spēsim redzēt vīrusa izplatību, tad spēsim to ierobežot un vienlaicīgi atgriezties pie ikdienas darbiem.