Jūnijs ir laiks, kad apkārtējā vide sāk ietekmēt augu veselību uz labo vai uz slikto pusi. Tātad, papildus parastajiem kopšanas darbiem, jāseko gan slimību pazīmēm, gan kaitēkļu esamībai uz augiem. Jācenšas nepieļaut kaitēkļu – laputu, melnkāju lilijgrauža, gliemežu un kailgliemežu, savairošanos, apkarojot tos ar regulāru nolasīšanu. Vēderkājus vieglāk tvert novakarē vai agros rītos, kā ēsmu izliekot pa dārzu nogrieztās rabarberu lapas (kātus paturot savai virtuvei), no rīta zem tiem salīdušos gliemežus un kailgliemežus būs viegli salasīt. Viena lapa par ēsmu var kalpot dažas dienas līdz nokalšanai. Šo rituālu labāk piekopt visu vasaru.
Jūnijā sāk parādīties zemesvēžu ejas dobēs. Tur tad jāsāk likt līdzekļi to apkarošanai, negaidot, kad parādīsies to izraisītās posta pēdas augos – nograuztie jaunie dāliju un peoniju dzinumi sāks kalst.
Jūnija sākumā veic profilaktisko liliju un rožu miglojumu pret lapu plankumainībām, pirms vai uzreiz pēc Jāņiem – pret miltrasu: zeltslotiņām, ziemasterēm, delfīnijām un citām.
Augiem, kas briedina pumpurus, dod kāliju saturošus minerālmēslus, apsmidzinot vai iestrādājot zemē, aplaistot, vai pirms lietus.
Ja dārzā aug peonijas, kurām ir smagie, pildītie ziedi, ap un zem peoniju krūmiem liek balstus, lai lietū un vējā zem ziedu smaguma kāti nenolūztu, bet, ziediem noziedot, ieteicams tos nogriezt, pirms ziedlapas izbirst pa visu dobi. Tā cers neizskatīsies nevīžīgs, ziediem pārziedot, bet no jauna izplaukušie ziedi būs labāk pamanāmi.
Tas pats ieteicams tulpēm, lilijām. Kopumā noziedošo ziedu nogriešana lielākajai daļai dekoratīvo ziemciešu ir ieteicama, jo ne tikai padara stādījumus pēc skata koptākus, bet neliek augam tērēt savus un augsnes resursus dārzniekam nevajadzīgo sēklu briedināšanai, ar to aiztaupot arī dārzkopja spēkus un laiku šo sējeņu izravēšanai. Laikus apgrieztie augi bieži uzsāk otru ziedēšanu vasaras beigās (delfīnijas, lupīnas, ozolītes, rasaskrēsliņi, uzpirkstītes). Apgriežot lakstus, jācenšas turēties pie likuma, ka veselie, nogrieztie vai izravētie laksti ir kompostējami, bet ar slimību pazīmēm – dedzināmi.
Sīpolpuķu novākšanas laiks. Dzeltēt un kalst sākušās tulpes izrok no dobes un pārvieto ēnotā, labi vēdinātā nojumē, kur ļauj lakstiem pilnīgi nokalst pirms sīpolu attīrīšanas. To pašu dara ar krokusiem un hiacintēm, ja ir nodoms tos pārstādīt.
Dārzā intensīvi sāk augt krizantēmas. Tām patīk, ja katru otro gadu šajā laikā to vecos pudurus sadala un pārstāda ar kūtsmēsliem bagātinātā svaigā augsnē. Tad būs sagaidāma kupla ziedēšana vasaras otrajā pusē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
