Stingras un gardas želejas priekšnoteikums ir augļi un ogas ar dabiski augstu pektīna saturu, kas vārīšanas laikā labi saželē: upenes, jāņogas, zilās plūmes, cidonijas, brūklenes, ērkšķogas, dzērvenes un atsevišķu šķirņu āboli, skaidrots grāmatā "Ātrais kurss konservēšanā" (Apgāds "Zvaigzne ABC", 2014).
Meža vai dārza veltes vispirms vai nu vāra ar ūdeni un cukuru un tad nokāš, vai nu izspiež no tām sulu – visērtāk un vienkāršāk to paveikt tvaicējamā katla palīdzību.
Ogās un augļos esošais pektīns vārīšanas laikā reaģē ar cukuru un skābi, līdz ar to dabiskās vielas saīsina arī vārīšanas laiku, nesabojājot želejas garšu pārvārīšanas rezultātā.
Lai būtu pārliecība, ka masa saželēs, tai var pievienot papildu skābumu. Vārīšanas laikā katlā augļiem vai ogām pievieno citronu sulu vai citronskābi. Uz kilogramu būs nepieciešama viena vesela citrona sula vai ½ tējkarote citronskābes, kas izšķīdināta nelielā ūdens daudzumā.
Ja augļiem vai ogām, ko izmanto ievārījumā, ir zems pektīna saturs, tad izmanto ievārījuma cukuru, kura sastāvā ir pektīns, šķidrais pektīns vai pektīna pulveris. Visērtākais variants ir ievārījuma cukura izmantošana.
Lūk, 10 augļu un ogu želejas pieliekamā krājumu papildināšanai!