Uldis, Lilioms, Lorencačo – šīs trīs 70. gados nospēlētās lomas teātra zinātnieki sauc par tām, kas aktieri Ģirtu Jakovļevu ierindojušas spožāko un valdzinošāko sava aroda pratēju rindās. Viņu mīlējusi arī kino kamera gan Latvijā, gan ārpus valsts – kopumā aktieris nofilmējies vairāk nekā 50 dažādās kino un televīzijas filmās. Šā gada 10. jūlijā viens no šarmantākajiem latviešu skatuves un ekrāna meistariem – Ģirts Jakovļevs – svin apaļu 80 gadu jubileju.
Šobrīd Jakovļevs ir Latvijas Nacionālā teātra štata aktieris, kur sācis spēlēt jau studiju gados 60. gadu sākumā. Viņa vārds atrodams vismaz septiņās repertuāra izrādes, arī galvenajās lomās. No tām kritiķi īpaši izceļ Morisa Hodžersa lomu Ģirta Ēča iestudējumā "Juveliera jubileja" (2017), bet iepriekšējās sezonas teātra kases grāvējā un "Spēlmaņu nakts" favorītē – "Pūt, vējiņi!" (2018) Jakovļevs uz skatuves parādās simboliski – runājot prologu – kā tilts no pagātnes uz šodienu. Raiņa karstasinīgais daugavietis Uldis ir viena no viņa spilgtākajām lomām gan uz teātra skatuves, gan kino ekrāna. "Ģirts Jakovļevs ir izcilākais Ulda lomas atveidotājs uz padomju skatuves," 1979. gadā izdotajā grāmatā "Drāmas teātris" raksta teātra zinātniece Lilija Dzene. Un šie vārdi nav tikai nodeva laikmetam – saistībā ar Raiņa 100. jubileju 60. gados "Pūt, vējiņi!" bija daudzu Padomju republiku teātru repertuārā.
Strauji kļuvis par vienu no vadošajiem Nacionālā (padomju gados Drāmas) teātra aktieriem, Ģirts Jakovļevs skatītāju atmiņā vispirms palicis kā mīlētāju – varoņu atveidotājs. Savus slavenākās lomas aktieris nospēlējis režisora Alfrēda Jaunušāna (2019–2008) iestudējumos. Tāds ir jau pieminētais Uldis 1978. gada iestudējumā "Pūt, vējiņi!", titulloma Ferenca Molnāra "Liliomā" (1971) un Lorenco Mediči Alfrēda de Misē "Lorencačo", arī Dūdars "Skroderdienās Silmačos" (1975) , Šānss Viens Tenesija Viljamsa "Jaunības putns ar saldo balsi" (1977) un citas. Taču aktieris bijis interesants arī citiem režisoriem – kopumā viņa lomu skaits Nacionālajā teātrī mērāms vairākos desmitos, teju sasniedzot trīs ciparu skaitli. Jakovļevs piedalījies Dailes teātra iestudējumā "Kazanovas mētelis", Kazanovas lomu pārmaiņus spēlējot ar teātra premjeru Hariju Liepiņu.
Vairākas no savām spožākajām lomām Jakovļevs nospēlējis partnerībā ar aktrisi Astrīdu Kairišu, savukārt ar kolēģi Uldi Dumpi bijuši gan skatuves partneri, gan arī dublējuši lomas. Jaunākais abu kopdarbs ir nelielās, bet spilgtās Bobčinska un Dobčinska lomas Nikolaja Gogoļa "Revidenta" iestudējumā (2019). Abi aktieri kopā arī godināti par mūža ieguldījumu teātra mākslā 2015. gada "Spēlmaņu nakts" ceremonijā.
Astrīda Kairiša par Ģirtu Jakovļevu ir teikusi: "Viņš ir meistars ne tikai varoņu un mīlētāju, bet arī raksturlomās. [..] Ģirts savā paaudzē ir ļoti nozīmīgs. Ne jau tikai talants nosaka mākslinieka likteni, katram ir arī sava laimes zvaigznīte. Ģirtam lomas ir nākušas viegli, bet viegli strādājis viņš nav. Ģirta māžeklības un jokus dažkārt var pārprast, bet pēc savas būtības viņš nav ārišķīgs." (100.teatris.lv)
Ģirta Jakovļeva jaunības temperamentu, brieduma talantu un labāko gadu artistiskumu iemūžinājuši kinorežisori – no Adas Neretnieces līdz Varim Braslam, no Gunāra Pieša līdz Aloizam Brenčam. Kā viens no jaunākajiem kino darbiem minama neliela loma režisores Alises Zariņas debijas spēlfilmā "Blakus" (2019). Tāpat Jakovļevs filmējies seriālos un televīzijas filmās.
Kā izcilākie ekrāna aktierdarbi Ģirta Jakovļeva radošajā mūžā minami Jakubovskis filmā "Zobena ēnā" (rež. Imants Krenbergs 1976), Jānis Dalda Blaumaņa noveles "Nāves ēnā" ekranizācjā (rež. Gunārs Piesis, 1971), Ričs filmā "Ezera sonāte" (rež. Gunārs Cilinskis, Varis Brasla, 1976) un, protams, Uldis filmā "Pūt, vējiņi!" (rež. Gunārs Piesis, 1975). Jakovļevs arī nospēlējis arī titullomu filmā "Peterss" (1972) , kas vēsta par šodien pretrunīgu vērtētu personību – Viskrievijas ārkārtējās komisijas priekšsēdētāja Feliksa Dzeržinska līdzgaitnieku, latvieti Jēkabu Petersu. Savukārt slavu visā bijušajā Padomju savienībā Jakovļevs ieguva ar valšu karaļa Johana Štrausa atveidojumu "Ļenfiļm" filmā "Atvadas no Pēterburgas" (1971).
Ģirts Jakovļevs bijis aktīvs arī sabiedriskajā darbā – no 1987. līdz 1992. gadam bijis Teātra darbinieku savienības priekšsēdētājs. Par aktieri režisore Laima Žurgina uzņēmusi filmu "Ģirts" (1992), savukārt teātra zinātniece Guna Zeltiņa sarakstījusi grāmatu "Vienā karuselī ar Ģirtu Jakovļevu" (2000).
2002. gadā Ģirts Jakovļevs apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
