Sajūtu dārzs ar lavandām. Ciemos pie Šķeltiņu ģimenes Ikšķilē

Aromātiskie lavandu lauki Latvijā turpina plesties plašumā, un viens no tiem ir arī krāšņais Šķeltiņu ģimenes dārzs Ikšķilē, kas izlolots pašu rokām. Dārzs tikai pērn sācis uzņemt viesus, bet jau tagad no tuvākiem un tālākiem Latvijas nostūriem cilvēki mēro ceļu, lai apskatītu ģimenes aromātisko lavandu stūrīti klātienē. "Šī jau vairāk ir tāda liela dobe, to jau nevar salīdzināt ar lielajiem lavandu laukiem... Tas mums ir sajūtu dārzs, kurā visu esam darījuši paši," uzsver "Lavandu Leju" saimniece Dace Šķeltiņa, kura ar savu dārzu cer iedvesmot arī citus, lai Latvijā būtu vēl vairāk skaistu un sakoptu dārzu, kā arī apņēmīgu ģimeņu, kas nebaidās piepildīt savus sapņus.

Kā nosmej Dace, bērnu kopšanas atvaļinājums ir nedaudz ieildzis, tāpēc tagad jārosās ar bērniem pa mājām, lolojot ne tikai savu gaumīgo dārzu, par ko vari lasīt šeit, bet arī krāšņo lavandu valstību, kas ir dažu soļu attālumā no mājas. Lavandu dārzs ir viņas izsapņota ideja, kas radusies pēkšņi – piedzimstot mazajiem ķipariem. Toreiz viņa saprata, ka jāstāda lavandas. "Tās man tādas bērnu kopšanas atvaļinājuma nodarbes. Kā jau visām mammām, kas, sēžot mājās ar bērniem, kaut ko izdomā," smaidot saka lavandu dārza saimniece. Tagad viņas košais un aromātiskais lavandu dārzs priecē ne tikai mājiniekus un bites, kas zum starp košajiem ziediem, bet arī visus interesentus, jo ģimene savā iekoptajā lavandu dārzā par zināmu samaksu uzņem arī ciemiņus. Dace neslēpj – lavandu stādīšanas pirmsākumos nekad nav bijis domas savās mājās ielaist cilvēkus. Tas nekad nav ticis apsvērts kā peļņas avots, jo viss radīts pašu priekam. Te ir viņu uzburtā paradīze zemes virsū, kas panākta ar lielu darbu. Tas ir sajūtu un iedvesmas dārzs, kurā caurstrāvo mīlestība. "Varbūt arī citi, atbraucot uz mūsu dārzu, sajutīs to mīlestību, ko mēs esam šeit ielikuši, un kļūs mazliet laimīgāki."

Šķeltiņu ģimenē aug četri dēli un meita Amanda, kuri lavandu laukā ir jau no pašas bērna kājas. Meita lavandu dārzā sagaida viesus un pārvalda arī sociālos tīklus, kamēr mazākie brāļi bezbēdīgi nododas rotaļām vai lavierē starp garajām lavandu vagām. "Kad piedzima Kristaps, es trešajā dienā atbraucu no slimnīcas un sastādīju lavandu lauku," stāsta Dace. "Mums ir vienkārši aprēķināt lavandu lauka vecumu, jo lauki ir tikpat veci kā jaunākie bērni – vecākajam laukam ir četri gadi, bet jaunākais lauks ir šī gada. Dēliņš Kārlis piedzima 31. maijā, bet lauku sastādījām augusta beigās." Savukārt vīrs Dzintars, rādot uz violetajiem krūmiņiem, papildina: "Šis ir Kristapa lauks, bet šis – Kārļa lauks." Kad pirmais lauks veiksmīgi pārcieta savu pirmo ziemu, viņi sapratuši, ka tā lieta padodas. Lavandai te patīk.

Viss pašu rokām izlolots

Lavandu dārzs ir ģimenes roku darbs, jo šeit palīgi talkā netiek aicināti. Viss izveidots ar pašu finansēm, neizmērojamu darbu un mīlestību. "Mēs esam liela komanda. Varētu pat teikt, ka mēs esam čakli kā skudras," tā par savu ģimeni ar lepnumu saka Dace. Lavandu dārzos tiek pavadītas ilgas stundas – no agra rīta līdz pat vēlam vakaram. Mājās nereti sanāk ienākt vien ar saules rietu.