Saeima otrdien, 18. augustā, attālināti ārkārtas sesijas sēdē pēc Ārlietu komisijas ierosinājuma pieņēmusi paziņojumu par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām, aicinot Baltrievijā noturēt atkārtotas prezidenta vēlēšanas saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem.
Par Saeimas paziņojumu nobalsoja 80 deputāti, neviens nebija pret un neatturējās. Nebalsoja 11 no klātesošajiem deputātiem. Balsojuma rezultātu deputāti sveica ar aplausiem.
Pirms balsojuma par Saeimas paziņojuma tekstu vairāk nekā stundu deputāti debatēja, turklāt pievēršoties ne tikai aktuālajiem notikumiem Baltkrievijā. Virkne opozīcijas pārstāvju veltīja daudz kritikas valdošajai koalīcijai, pārmetot gan demokrātijas ierobežošanu Latvijā, gan nepareizu rīcību Covid-19 pandēmijas laikā.
Ārlietu komisijas vārdā komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) informējot Saeimu par vēlēšanām un tām sekojošiem protestiem un notikumiem Baltkrievijā, uzsvēra, ka Baltkrievijas sabiedrība pieprasa savu tiesību ievērošanu un tā vēlas pati izvēlēties savu prezidentu. Kols atzina, ka ar šo paziņojumu Saeima pauž atbalstu Baltkrievijas tautai, kurai plašs atbalsts no citām valstīm šajā situācijā ir būtisks, vēl jo vairāk tādēļ, ka tā ir Latvijas kaimiņvalsts. Kols norādīja, ka šajā situācija nav pamatoti domāt tikai par hokeju, ekonomisko labumu un kaimiņvalsts vadības neprovocēšanu.
Deputāte Krista Baumane (AP) debatēs notikumus Baltkrievijā raksturoja kā nenovēršamas pārmaiņas, ko Latvijai ir pienākums atbalstīt. Arī Baumane mudināja Latvijai aktīvi rīkoties, negaidot, ko teiks citas lielākas valstis, tāpēc ir pēdējais brīdis Saeimai nākt klajā ar savu paziņojumu. Baumane atgādināja, ka tas bija "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšlikums iekļaut paziņojumā aicinājumu rīkot brīvas prezidenta vēlēšanas.
Dana Reizniece-Ozola (ZZS), paužot apbrīnu par baltkrievu tautas izvēlēto miermīlīgo taktiku pārmaiņu pieprasīšanā, aicināja Saeimu pieņemt paziņojumu. Deputāte norādīja, ka īstermiņa ekonomiskās intereses nevar kalpot par iemeslu, lai nepaustu atbalstu kaimiņvalsts tautai. Reizniece-Ozola atgādināja, ka līdzīgi Latvija rīkojās Ukrainas gadījumā, lai gan tas radīja arī ekonomiskus zaudējumus. Deputāte prognozēja, ka notikumu attīstība nevienā variantā Baltkrievijā nebūs vienkārša, tāpēc Latvijai jāgatavojas dažādiem scenārijiem un arī aktīvi jāizmanto Latvijai pieejamie starptautiskie forumi un platformas. Reizniece-Ozola aicināja Saeimā izveidot deputātu grupu Baltkrievijas tautas atbalstam.
"Saskaņas" deputāts Ivars Zariņš atzina, ka vēlēšanas kaimiņvalstī nebija godīgas un Baltkrievijas tauta ir jāatbalsta. Deputāts gan atgādināja, ka pašā Latvijā joprojām nav izdevies panākt tautai vēlēt prezidentu. "Savādi sanāk, ka Baltkrievijā un Lietuvā var, bet demokrātiskajā Latvijā, kas nosoda Baltkrieviju, tauta nevar ievēlēt prezidentu," pārmetumus valdošās koalīcijas virzienā vērsa Zariņš, pārmetot "varas kliķei" liekulības paraugstundas sarīkošanu un bailes no tā, ka tauta ievēlēs "nepareizu" prezidentu.
Arī Ļubova Švecova (S) debatēs pārmeta valdošajai koalīcijai situācijas izmantošanu savās interesēs, lai novērstu uzmanību no citiem jautājumiem. Deputāte pārmeta, ka Latvijas amatpersonas klusējušas pusgadu pirms vēlēšanām, lai gan situācijas attīstība bija skaidra. "Latvijas paziņojumi ir bezjēdzīgi pēc būtības," sacīja Švecova, atgādinot, ka tas bijis Krišjānis Kariņš (JV), kas vēl nesen braucis pie Aleksandra Lukašenko, nevis otrādi. Deputāte arī pauda bažas, ka Latvijas dienesti ietekmējuši vēlēšanu gaitu Baltkrievijā par sliktu opozīcijai, īpaši uztraucoties par Finanšu izlūkošanas dienesta rīcību.
Pie frakcijām nepiederošā deputāte Jūlija Stepaņenko, izmantojot situāciju, kritizēja Latvijas valdošo koalīciju par sabiedrībai aktuālu problēmu nerisināšanu un "ākstīšanos ar attālināto Saeimas sēdi". "Mēs varētu baltkrievu tautai pamācīt divkosību, jo šodien ir divkosības paraugstunda," teica Stepaņenko. "Jūs nedzirdat savu tautu, bet pamācāt citu tautu," valdību un koalīciju kritizēja Stepaņenko. Divkosību valdības rīcībā Stepaņenko saskata apstāklī, ka vēl gadu pirms vēlēšanām tika strādāts un plānots hokeja čempionāts kopā ar to pašu Lušakenko, ko tagad valdība kritizē. Stepaņenko atzina, ka patiesībā var atbalstīt tikai pēdējo punktu paziņojumā, kurā pausts atbalsts baltkrievu tautai, tāpēc "šajā farsā" nepiedalīšoties.
Deputāts Artūrs Toms Plešs (AP) atzina, ka ar šausmām raugās uz protestēju ciešanām Baltkrievijā, tomēr ar cerībām, ka pārmaiņas notiks. "Režīma vardarbība pret tautu nevar būt mums pieņemama," sacīja Plešs, norādot uz Saeimas pienākumu reaģēt.
Vjačeslavs Dombrovskis (S) sacīja, ka vēlēšanu negodīgums Baltkrievijā nav apšaubāms un varas vardarbība pret protestētājiem nav pieņemama. "Mums ir morāls pienākums reaģēt," sacīja Dombrovskis, atgādinot, ka izšķirt valsts likteni var tikai pati tauta brīvās vēlēšanās bez citu valstu iejaukšanās. Deputāts pārmeta kolēģiem Saeimā un valdības pārstāvjiem sākotnēju atturību, norādot uz to, ka Baltkrievijas opozīcija netika uzskatīta par pietiekami nacionālu. Dombrovskis pauda atbalstu Saeimas paziņojuma tekstam, novērtējot to kā savlaicīgu, taču viņš neatbalsta konkrēto punktu par atbalstu Baltkrievijas medijiem un pilsoniskajai sabiedrībai, jo uzskata to par jaukšanos kaimiņvalsts iekšējās lietās.
Inese Lībiņa-Egnere (JV) sacīja, ka pie līdzīgiem paziņojumiem patlaban strādā arī Igaunijas un Lietuvas parlamenti. Deputāte atgādināja, ka ar paziņojumiem nākuši klajā jau Baltijas valstu prezidenti un valdību vadītāji. Lībiņa-Egnere uzsvēra Saeimas paziņojuma simbolismu nedēļā, kad Latvijā atzīmēs 1991. gada 21. augusta lēmumu par Latvijas neatkarības pilnīgu atjaunošanu. "Mums ir jābūt godīgiem un mums ir jāiestājas par demokrātiju," sacīja Lībiņa-Egnere par Saeimas pienākumu.
Dace Bluķe (AP) debatēs uzsvēra, ka cerības uz pārmaiņām Baltkrievijā ir īpaši būtiskas rakstniekiem un kultūras darbiniekiem, kuriem ir liegta izteiksmes brīvība. "Šodien mēs varam būt atbalsta plecs visiem tiem Baltkrievijā, kas pateikuši stop totalitārismam," sacīja Bluķe.
Deputāte Karīna Sprūde debatēs slavēja Baltkrieviju, kura Covid-19 pandēmijas laikā nenoslēdzās no visas pasaules un neierobežoja pilsoņu tiesības, kā to darīja Latvija. Viņa arī norādīja, ka "baltkrieviem ir tas, ko mēs arvien zaudējam" – rūpnīcas strādā, augstā līmenī izglītība un labi nodrošināta veselības aprūpe.
Arī Aldis Gobzems slavēja baltkrievus par miermīlīgajiem protestiem un par neizolēšanos Covid-19 dēļ. Deputāts pārmeta kolēģiem, ka tie baidās sanākt uz sēdi Saeimas sēžu zālē laikā, kad baltkrievi pulcējās tūkstošiem ielās un laukumos. Gobzems pārmeta valdošajai koalīcijai, ka Latvijā nav tautas vēlēts prezidents un valdības vadītājs nav kandidējis uz Saeimu un guvis vēlētāju atbalstu. Deputāts uzskata, ka arī Latvijā pienācis laiks pārmaiņām. Gobzemam bija arī savi ierosinājumi, kā ar konkrētiem pasākumiem palīdzēt baltkrievu tautai, nekūdot un neeskalējot situāciju kaimiņvalstī.
Rihards Kols (NA), atbildot uz Dombrovska bažām par jaukšanos Baltkrievijas iekšējās lietās, norādīja, ka Latvija gatavojas sniegt tikai juridisku atbalstu un medicīnisku palīdzību aizturētajiem un no vardarbības cietušajiem, kas nav iejaukšanās iekšpolitiskos procesos. Turklāt Ārlietu komisija sekos līdzi Latvijas piešķirtā finansējuma izlietošanai. Kols veltīja atzinīgus vārdus Latvijas pilsoniskajai sabiedrībai par jau rīkotajām atbalsta akcijām un aicināja 23. augustā pievienoties cilvēku ķēdei atbalsta akcijā.
Deputāts Andris Kazinovskis atgādināja, ka latviešiem, cīnoties par savas valsts neatkarības atjaunošanu, bija būtisks atbalsts no citām valstīm, un tādā situācijā tagad ir arī baltkrievu. Tā kā daļa latgaliešu apdzīvoto teritoriju palikušas tagadējā Baltkrievijā, Kazinovskis atgādināja par vēsturiskajām un asinsaitēm starp baltkrieviem un latgaliešiem. "Baltkrievu tauta pati tiks galā," tādu pārliecību pauda Kazinovskis, nosodot Kariņu un valdību par sasteigto lēmumu nerīkot hokeja čempionātu kopā ar Baltkrieviju, jo cietēja būs tauta nevis Lukašenko.
Jānis Dombrava (NA) atgādināja, ka jau 2010. gadā bija aicinājis Saeimu nosodīt negodīgas vēlēšanas Baltkrievijā, bet tas neguva Saeimas atbalstu. Situāciju un noskaņojumu Saeimā tagad raksturojot kā citādu, Dombrava uzsvēra, ka tomēr jāuzmanās no jaukšanās citu valstu iekšējās lietās, sniedzot atbalstu konkrētām organizācijām, jo pārmaiņas ir pašas baltkrievu tautas rokās. Deputātu dara bažīgu iespējamās Krievijas intereses un provokācijas Baltkrievijā. Dombrava aicināja Saeimu atbalstīt paziņojumu, lai gan viņam pašam ir zināmi iebildumi pret tekstu.
Dagmāra Beitnere-Le Galla (JKP) uzsvēra, ka Baltkrievija ir Eiropas kontinentālā daļa, kur nav pieļaujami cilvēktiesību pārkāpumi, tāpēc pret tādiem jāvēršas. "Demokrātija ir process," uzsvēra Beitnere-Le Galla, norādot uz Saeimas pienākumu atbalstīt demokrātiju un cilvēktiesības.
Mārtiņš Bondars (AP) sacīja, ka Saeimai ir pienākums reaģēt, bet solidaritāte nav karantīna, tāpēc nav jābaidās atvērt robežas baltkrieviem, kuri vēlas dzīvot Eiropā.
Sergejs Dolgopolovs (S) sacīja, ka no ētikas un morāles viedokļa Saeimas paziņojumam ir sava vieta un loma. Tomēr deputāts ieteica arī Latvijai mācīties no šīs pieredzes, tautai rosinot tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu. Valdībai, savukārt, jāmācās, kas var sekot, ja nepilda solījumus tautai. Dolgopolovs pārmeta Latvijas amatpersonām, kas vēl nesen aicināja Lukašenko apmeklēt Latviju vizītē, kas tika atlikta Covid-19 dēļ. Deputāts norādīja, ka, sniedzot finansiālo atbalstu Baltkrievijai, ir nepārdomāti to sniegt konkrētām organizācijām un sabiedrības daļām.
Paziņojumā par Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām Saeima norāda, ka 9. augustā Baltkrievijā notikušās prezidenta vēlēšanas neatbilda Baltkrievijas starptautiskajām saistībām un pasaulē atzītiem demokrātijas un tiesiskuma standartiem, un tās nebija brīvas un godīgas.
Saeima pauž satraukumu par represijām un vardarbību pret pilsoniskās sabiedrības locekļiem un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu laikā, kā arī pirms un pēc tām, kā arī uzsver, ka tiesības paust savu viedokli brīvās vēlēšanās ir viena no demokrātijas pamatvērtībām, savukārt vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir cilvēka pamattiesības.
Latvijas parlaments paziņojumā arī uzsvēris, ka pašreizējā Baltkrievijas varas iestāžu rīcība pārkāpj starptautiski atzītās cilvēktiesību normas un demokrātijas principus, un norādījis, ka dialogs sabiedrībā un reformas sekmēs Baltkrievijas attīstību, palīdzot veicināt draudzīgas kaimiņattiecības ar mūsu reģiona valstīm, kā arī atjaunojot veiksmīgu sadarbību ar Eiropas Savienību.
Saeima aicina Baltkrievijas varas iestādes nekavējoties pārtraukt spēka pielietošanu un vajāšanu, atbrīvot visus politiski ieslodzītos un tos, kuri pēdējās dienās ir prettiesiski aizturēti; reabilitēt atbrīvotos politiski ieslodzītos un pilnībā atjaunot viņu pilsoniskās un politiskās tiesības un nodrošināt demokrātijas principu, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu saskaņā ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un Baltkrievijas ratificētajiem starptautiskajiem un reģionālajiem cilvēktiesību instrumentiem.
Latvijas likumdevējs mudina Baltkrievijas valdību nekavējoties uzsākt dialogu ar opozīciju un pilsonisko sabiedrību, lai izvairītos no turpmākas vardarbības un īstenotu pārmaiņas, kuras Baltkrievijas iedzīvotāji uzskata par vēlamām un vajadzīgām, kā arī aicina valsts prezidenta vēlēšanas atkārtoti noturēt saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, nodrošinot opozīcijai vienlīdzīgu piekļuvi visiem valdības kontrolētajiem plašsaziņas līdzekļiem un ļaujot tai piedalīties vēlēšanās uz vienlīdzīgiem noteikumiem; radīt taisnīgus apstākļus un iespējas visiem kandidātiem, lai tie varētu īstenot patiesu priekšvēlēšanu kampaņu; nodrošināt starptautisko novērotāju klātbūtni, kā arī to, ka visos vēlēšanu komisiju līmeņos ir pārstāvēti visu vēlēšanu kandidātu atbalstītāji.
Saeima aicina Latvijas valdību atbalstīt Eiropas Savienības sankciju noteikšanu pret Baltkrievijas amatpersonām, kas atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un vēlēšanu rezultātu viltošanu, kā arī aicina valdību un Eiropas Savienības institūcijas sniegt atbalstu Baltkrievijas sabiedrībai, tostarp finansiālo atbalstu Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu attīstībai.
Paziņojumā Saeima arī apliecina nemainīgu atbalstu Baltkrievijas suverenitātei, iedzīvotāju labklājībai un pamattiesībām.
Paziņojuma tekstu pirmdien, 17. augustā, apstiprinākja Saeimas Ārlietu komisija.
"Delfi" jau vēstīja, ka pirmdien ārkārtas Ministru kabineta sēdē valdība vairāk nekā divas stundas vērtēja situācijas attīstību kaimiņvalstī Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām un pieņēma vairākus lēmumus, kas skaidri signalizē Latvijas nostāju šajā brīdī. Pieņemts politisks lēmums atbalstīt baltkrievu pilsonisko sabiedrību ar 150 tūkstošiem eiro, kā arī, ņemot vērā situāciju Baltkrievijā, nolemts uzsākt sarunas ar starptautisko hokeja federāciju (IIHF) par to, lai nākamā gada Latvijas un Baltkrievijas kopīgi rīkotā pasaules hokeja čempionāta posms, kas patlaban paredzēts Baltkrievijā, notiktu kādā citā valstī.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc sēdes uzsvēra, ka Latvijas valdība cieši seko līdzi ļoti dinamiskajai situācijai Baltkrievijā, kas var attīstīties ļoti dažādi. "Mūsu sadarbība ar kaimiņvalstīm un partneriem šajā jautājumā ir ļoti cieša. Piektdien un sestdien man bija tikšanās ar Lietuvas un Igaunijas premjeriem, kur sarunā nonācām pie kopīga secinājuma un paziņojuma, ka Baltkrievijā nepieciešamas jaunas vēlēšanas," atgādināja Kariņš, piebilstot, ka arī ārlietu ministrs un valsts prezidents ir ļoti iesaistīti šajā jautājumā. "Mūsu valsts pozīcija un pieeja tiek apspriesta un koordinēta ar partneriem Baltijā un Eiropā. Mēs sekosim līdzi un būsim kontaktā ar ļoti daudzām pusēm," norādīja Kariņš.
Jau ziņots, ka Baltkrievijas prezidenta vēlēšanās līdzšinējais valsts galva Lukašenko ieguvis 80,08% balsu, bet opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska – 10,9%, liecina oficiālie provizoriskie rezultāti. Opozīcija uzstāj, ka vēlēšanu rezultāti ir viltoti.
Pēc vēlēšanām Baltkrievijā izcēlušies protesti pret Lukašenko, kas izvērtušies sadursmēs ar drošības spēkiem. Vismaz viens cilvēks ir gājis bojā. Šajā nedēļas nogalē Minskā notika arī Lukašenko atbalstam sasaukts mītiņš, kur uzrunu teica arī prezidents. Īsi pēc tam notika arī opozīcijas akcija, kurā piedalījās desmiti tūkstoši cilvēku.
