Foto: AFP/Scanpix/LETA

Augustā sociālajos tīklos klejoja divi šausminoši video no profesionālās riteņbraukšanas sacensībām. Mēneša sākumā nīderlandietis Fābio Jakobsens pēc kritiena "Tour of Poland" pirmā posma finišā nonāca komā un vairākas dienas cīnījās par dzīvību, bet nākamajā nedēļā jaunais beļģu supertalants Remko Evenpūls velobraucienā Lombardijā piedzīvoja kritienu no tilta un salauza iegurņa kaulu. Septembrī starp cietušajiem vienā no "Tour de France" posmiem bija arī latviešu riteņbraucējs Toms Skujiņš, ar kura acīm un sajūtām centāmies paraudzīties uz šo profesionālās riteņbraukšanas neatņemamo sastāvdaļu. Kritiens...

Tikai pēc finiša, kad nokrītas adrenalīna līmenis asinīs, sāc just, kuri sasitumi sāp mazāk, bet kuri – vairāk. Finišā ir pieejams pat mobilais rentgena aparāts. Par laimi, Tomam šoreiz pietika ar dezinficēšanu un pārsiešanu, taču arī brūču tīrīšanas process ir ellīgi nepatīkams. Visdziļākā brūce bija ceļgalam, uz kura plāksteris viņam saglabājies vēl šodien. Āda jau ir uzaugusi, taču tā vēl ir plāna.

Nākamajā dienā pēc kritiena atkal bija jādodas trasē, un tērpa uzvilkšana kļuva par visai sāpīgu procesu. Ne tikai nākamajā dienā, bet visas nedēļas garumā sajūtas bija nepatīkamas, jo nobrāztās vietas piepampa un sāpēja. "Tas, ko cilvēki aizmirst vai neiedomājas – visas šīs brūces sāk ietekmēt arī pārējās ķermeņa daļas...

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!