Lai atrastu Lielo Miķeļakmeni, visdrošāk ir vadīties pēc koordinātām 56.9864511 23.1941140, kas kartē parādās ar vārdu "Tukuma Megalīts". Ar ceļabiedru nospriežam, ka tas izklausās pēc "Transformeru" filmas un, uzticoties navigācijai, griežam auto no asfalta nost un gāžam iekšā grantētā ceļā.
Visu dienu nedaudz līņā, tāpēc pa bedraino ceļu šļakatas šķīst uz visām pusēm, tomēr jau pēc brīža uzspīd saule un elpa nedaudz aizraujas – visapkārt ir tik skaists mežs!
Pēc apmēram kilometra lēnas braukšanas kreisajā pusē parādās celiņš, kurā navigācija mudina braukt iekšā. Kritisku aci izvērtējam, ka labāk šajās krustcelēs mašīnu likt malā un tālāk doties kājām. Un prātīgi darīts, jo ceļš ar katru metru kļūst arvien mežonīgāks – zālēm aizaudzis un nodevīgu sakņu pilns, tomēr kājām ērti izejams. Pamanām, ka uz kokiem sazīmētas dzelten-balt-dzeltenas zīmes, nekādu paskaidrojumu nav, bet nospriežam, ka tās varētu norādīt uz ceļu līdz izdaudzinātajam akmens milzim.
Abās pusēs sakuplojušas viršu audzes (mūsu vizītes laikā gan pārziedējušas), košu zeltslotiņu puduri un sārtu brūkleņu ceri. Brīdinu, ka visur ir sēnes – pūpēži, vilnīši, slidenas sviesta bekas, kā arī baravikas. Ja līdzi nav groziņa vai vismaz ietilpīgas cepures, sirds sēņu mīļiem nedaudz sažņaugsies. Tomēr šis izbrauciens ir par Lielā Miķeļakmens sameklēšanu.
Kad labajā pusē no celiņa iesākas mazāka taka, apmulstam – kur gan doties? Pāris soļus no taciņas sākuma uz koka pamanām uzvilkto dzelten-balt-dzelteno zīmi un, liecot varenās papardes, ejam tālāk. Un tur jau tas arī redzams klusā mežā ielokā.
Ņemot vērā Covid-19 izplatību, "Tūrisma Gids" aicina rūpīgi izvērtēt nepieciešamību apmeklēt publiskas vietas, kā arī, dodoties dabā, izmeklēt atbilstošāko pastaigu maršrutu, šajā laikā saudzējot gan sevi, gan citus.
