“Kabata” nav krogs, “Kabata” ir teātris, – tā pirms 27 gadiem intervijā Andai Rožukalnei avīzē “Latvijas Jaunatne” teica Indulis Smiltēns. Iestāde bija spiesta kļūt par kafejnīcu un krogu, lai varētu finansēt mākslas norises tajā. Ideja par šādas vietas izveidi sešiem domubiedriem dzimusi jau “perestroikas” laikā, ap 1987. gadu. Ar kāpumiem un kritumiem “Kabata” tik tiešām bija neatkarīgo teātru ilgdzīvotājs, līdzās Annas Eižvertiņas “Skatuvei”. Bet par mūzikas klubu “Kabata” kļuva ar Jāņa Lūsēna gādību.
“Kabatas” īpašnieku sastāvs bija mainīgs, laika gaitā kāds gāja prom, kāds nāca klāt. Sākuma sastāva kodolā bija Jānis Holšteins, Jānis Rēdlihs, Artūrs Snips, Indulis Smiltēns, Ģirts Sils, Diāna Romanoviča un Kārlis Rings. Ringu, savulaik augsta ranga Latvijas Televīzijas darbinieku, režisors Smiltēns negrib pat pieminēt – tieši viņš bijis tas, kurš “Kabatu” novedis līdz kraham un izputinājis kolēģus, taču par to nobeigumā. Kluba līdzīpašnieks bija arī aktieris Andris Bērziņš, taču, kā tagad teic Smiltēns, Bērziņam teikšanas īsti nekādas nebija, bet viņa harisma un mutīgums labi noderējis reizēs, kad vajadzējis kārtot kādas lielākas lietas, jo viņš spējis eleganti ar kāju atspert vaļā lielo priekšnieku durvis.