Pēc Andra stāstītā, lielākās grūtības sākotnēji radīja pilnīgs izpratnes trūkums par to, kā izveidot modernu klubu, ņemot vērā to, ka izvēlētais mūzikas novirziens Rīgā tobrīd bija vēl mazpazīstams. Taču šis jautājums atrisinājās pats no sevis – jau uzreiz pēc atvēršanas klubs iemantoja fantastisku popularitāti. “Atklāšanas reklāma bija elementāra un vienlaikus ģeniāla – mēs vienkārši visā Rīgā izlīmējām plakātus ar jautājumu “Kas ir “Nautilus”?”. Un viss, pilnīgi visas biļetes tika izpirktas,” atceras Žiganovs, “bet problēmas ar mūziku (Latvijā bija grūti atrast tāda novirziena dīdžejus) atrisinājām, pieņemot pastāvīgā darbā dažus Maskavas dīdžejus, bet viņi savukārt apmācīja vietējos iesācējus. Tāpat regulāri aicinājām viesmāksliniekus – gan dzīvās grupas, gan dīdžejus. Pamatā tieši šie dīdžeji palīdzēja apgūt nianses.”
Galvenais ideju ģenerators bija kluba līdzīpašnieks Sergejs Pušnojs (otrs bija nu jau mirušais Jānis Mellens), stāsta Andris, taču dizainu līdz galarezultātam izstrādāja arhitekts. “Ieguldījām vairāk nekā 200 000 dolāru,” viņš stāsta, “un atpelnījām 3–4 mēnešos.”
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv